“Krievijas hibrīdkarš ir tikai sākums!” Aizsardzības budžeta palielināšana mūs neglābs, uzskata Dānijas premjere 0
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena brīdinājusi, ka NATO jāpastiprina atbilde uz Krievijas hibrīdkara draudiem, kas, pēc viņas teiktā, ir tikai sākums un kuru mērķis ir šķelt Eiropu, ziņo “Financial Times”.
Frederiksena intervijā “Financial Times” norādīja, ka rietumu aizsardzības aliansei ir nepieciešama dziļāka diskusija par to, kā reaģēt uz Maskavas naidīgajiem soļiem, sākot no gaisa telpas pārkāpumiem līdz sabotāžām.
“Mums jābūt ļoti atklātiem par to, ka, visticamāk, tas ir tikai sākums,” sacīja Frederiksena. “Visiem Eiropas iedzīvotājiem jāizprot, kas ir apdraudēts un kas notiek. Kad tiek izmantoti droni vai hakeru uzbrukumi, mērķis ir mūs šķelt.”
Pagājušajā nedēļā nezināmas izcelsmes droni paralizēja Dānijas galveno lidostu un vairākas reģionālās lidostas, kā arī tika pamanīti vairākās militārās vietās. Diplomāti šos gadījumus raksturojuši kā “modināšanas zvanu” Eiropai.
Hibrīdkara draudi un NATO reakcija
Dānijas novērojumi seko Krievijas atkārtotajiem gaisa telpas pārkāpumiem ar pilotējamiem un bezpilota lidaparātiem šomēnes, kā rezultātā NATO iznīcinātāji Polijā pirmo reizi tiešā veidā saskārās ar Krievijas aktīviem kopš Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Reaģējot uz incidentiem, NATO rīkoja divas ārkārtas tikšanās un nosodīja Maskavas neatbildīgos soļus. Tāpat tika uzsākta militārā patrulēšanas misija “Eastern Sentry” Austrumeiropā, iesaistot papildu gaisa un sauszemes resursus no sabiedrotajiem, tostarp Dānijas, Francijas, Lielbritānijas un Vācijas.
Rietumu izlūkdienesti pēdējā gada laikā norādījuši Maskavu kā vainīgu sabotāžas mēģinājumos, tostarp ugunsgrēkos, zemūdens kabeļu pārgriešanā un kiberuzbrukumos Vācijā, Polijā, Baltijas valstīs un Lielbritānijā.
Kopenhāgena vēl nav identificējusi, kas stāv aiz dronu parādīšanās, bet Frederiksena uzsvērusi, ka Eiropas galvenais ienaidnieks ir Krievija.
Nepietiek tikai ar aizsardzības budžetu
Palielināts Eiropas izdevumu apjoms pret droniem un kiberdrošību vien nepietiks, brīdināja Frederiksena.
“Hibrīdkara ideja ir mūs apdraudēt, šķelt un destabilizēt. Vienu dienu droni, nākamajā – kiberuzbrukumi, trešajā – sabotāža. Tas nebeigsies tikai ar spēju palielināšanu,” sacīja Dānijas premjere.
Šonedēļ Frederiksena uzņems līderus no visas Eiropas divos samitos, kas vērsti uz kontinenta drošības stiprināšanu un atbalsta palielināšanu Ukrainai. Pirmajā dienā paredzēta neformāla ES līderu tikšanās, bet ceturtdien NATO ģenerālsekretārs Marks Rutē piedalīsies plašākā diskusijā ar Eiropas līderiem, tostarp Ukrainas un Lielbritānijas pārstāvjiem.
Plāni un aizsardzības pasākumi
ES līderi apspriedīs priekšlikumus, kā paātrināt nacionālos un kolektīvos ieguldījumus gaisa aizsardzībā, tostarp izveidot “dronu sienu” valstīs, kas robežojas ar Krieviju vai Ukrainu. Dānija ir paziņojusi, ka steidzami iegādāsies jaunas pret-dronu spējas pēc tam, kad nespēja atklāt vai iznīcināt lidojošos objektus.
ASV un vairākas Eiropas valstis – Vācija, Francija, Zviedrija, Norvēģija un Somija – piedāvājušas Dānijai pret-dronu tehnoloģijas. Viena Dānijas amatpersona norādīja, ka tehnoloģijas saņemšana no vēsturiskā sāncenša Zviedrijai ir īpaši pazemojoša.
Tomēr Frederiksena sacīja, ka šādi incidenti nav tikai Dānijā. Diplomāti sagatavošanās darbos ES samitam norādījuši uz plašu vienprātību starp līderiem, ar formālu apstiprinājumu nākamajā samitā Briselē šomēnes.
ES amatpersonas, kas strādā pie kopējā finansējuma “dronu sienai”, apzinās sūdzības no Rietumu un Dienvideiropas, ka lielākā daļa izdevumu labumu iegūs austrumu un ziemeļu valstis, un cenšas rast risinājumus, lai visi dalībnieki gūtu labumu.
Ar spiedienu no abām pusēm
Dānija atrodas spiediena priekšā ne tikai no Eiropas pretinieka Krievijas, bet arī no sava it kā galvenā sabiedrotā – ASV. Prezidents Donalds Tramps vairākkārt ir paudis vēlmi kontrolēt Arktikas salu Grenlandi, atsakoties izslēgt spēka izmantošanu.
Frederiksena sacīja, ka viņa ir ļoti lepna par to, kā Grenlande spējusi tikt galā ar šo sarežģīto situāciju. Viņa piebilda, ka Dānija vēlas padziļināt sadarbību ar visām Arktikas valstīm, izņemot Krieviju, saistībā ar drošību Grenlandes apkaimē.
