Eiropa nolemj pilnībā atbrīvoties no Krievijas gāzes; ne visas valstis ir apmierinātas 0
Eiropas Savienība ir spērusi vēl vienu soli, lai izbeigtu savu enerģētisko atkarību no Krievijas, vienojoties pārtraukt gāzes importu no šīs valsts. Taču ne visas valstis nobalsoja par aizliegumu, ziņo mediji.
Pirmdien 27 ES dalībvalstu ministri deva galīgo apstiprinājumu regulējumam, kas paredz visus Krievijas gāzes importus uz ES aizliegt līdz 2027. gada beigām, ļaujot tam kļūt par likumu.
Šī vienošanās atbilst ES apņemšanās pārtraukt saites ar tās kādreizējo galveno gāzes piegādātāju, ņemot vērā drošības draudus, kurus pastiprināja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kas sākās 2022. gada februārī.
Ko paredz politika?
Saskaņā ar vienošanos ES pārtrauks Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu līdz 2026. gada beigām, bet cauruļvadu gāzes importu – līdz 2027. gada 30. septembrim.
Saskaņā ar likumu šo beigu termiņu var pārcelt uz 2027. gada 1. novembri, ja kāda dalībvalsts saskaras ar grūtībām nodrošināt pietiekamus gāzes krājumus no alternatīviem avotiem pirms apkures sezonas sākuma.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes mājaslapu dalībvalstīm līdz šī gada 1. martam jāizstrādā nacionālie plāni gāzes piegāžu dažādošanai un jāidentificē potenciālie izaicinājumi Krievijas gāzes aizstāšanā.
Tāpat norādīts, ka, ja apgādes drošība tiek “nopietni apdraudēta vienā vai vairākās ES valstīs”, importa aizliegumu varēs apturēt uz laiku līdz četrām nedēļām.
Ungārijas un Slovākijas iebildumi
Lai gan parasti ES rezolūcijām nepieciešama vienprātība, šis aizliegums tika izstrādāts tā, lai to varētu pieņemt ar pastiprinātu balsu vairākumu, izmantojot tirdzniecības un enerģētikas likumus, kas nepieļauj nacionālo veto.
Tas ļāva pasākumu pieņemt, neskatoties uz Ungārijas un Slovākijas iebildumiem. Abas valstis joprojām ir būtiski atkarīgas no Krievijas energoresursiem un ir saglabājušas draudzīgas attiecības ar Maskavu, neskatoties uz tās nelikumīgo iebrukumu.
Ungārija paziņoja, ka šo jautājumu vērsīs Eiropas Savienības Tiesā.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, Krievija piegādāja vairāk nekā 40% no ES gāzes, bet līdz 2025. gadam šis īpatsvars samazinājās līdz aptuveni 13%, liecina ES dati.
