Krievija paziņo par gatavību juridiski nostiprināt, ka neplāno uzbrukt Eiropai un NATO 0
Krievijas Ārlietu ministrijā paziņojusi par gatavību juridiski fiksēt, ka Krievija negrasās uzbrukt Eiropas Savienības vai NATO valstīm. To pavēstījis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, raksta aģentūra TASS.
“Protams, mēs negrasāmies uzbrukt ES un NATO valstīm. Krievija neīsteno tai piedēvētos iekarošanas mērķus,” uzsvēra Rjabkovs, atgādinot arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina teikto, ka Maskava esot gatava šo nostāju juridiski nostiprināt.
Vienlaikus Rjabkovs norādīja, ka Eiropā – ja ar to saprot Eiropas Savienības un NATO Eiropas valstis – esot ļoti maz tādu, kas būtu gatavi veidot drošības arhitektūru nevis pret Krieviju, bet kopā ar to.
“Tas neievieš optimismu,” sacīja Rjabkovs, piebilstot, ka joprojām pastāv būtiski Krievijas un NATO sadursmes riski Eiropas valstu neadekvātas un naidīgas rīcības dēļ.
Vai kāds vēl tic?
Kā iepriekš ziņots, Putins piedraudēja Eiropai ar karu gadījumā, ja tiktu bloķēta Kaļiņingrada. Pēc viņa teiktā, šādas darbības novestu pie bezprecedenta eskalācijas un varētu pāraugt plaša mēroga bruņotā konfliktā. Vienlaikus Kremļa vadītājs apgalvoja, ka nekādu jaunu speciālo operāciju nebūs, ja pret Krieviju izturēsies ar cieņu.
Nesen NATO ģenerālsekretārs Marks Rite aicināja aliansi gatavoties iespējamam plaša mēroga karam ar Krieviju. Viņš norādīja, ka NATO dalībvalstis varētu kļūt par nākamo Krievijas mērķi, bet karš varētu būt tāda mēroga, kādu piedzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi.
Rite uzsvēra, ka pārāk daudz NATO sabiedroto joprojām neapzinās draudu nopietnību un nenovērtē nepieciešamību steidzami palielināt aizsardzības izdevumus un militāro ražošanu.
Savukārt izdevums Reuters, atsaucoties uz sešiem avotiem ASV izlūkdienestos, rakstīja, ka Putins plāno iebrukumu Baltijas valstīs. Saskaņā ar avotu sniegto informāciju jaunākais izlūkošanas ziņojums datēts ar septembra beigām, un secinājumi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nav būtiski mainījušies.
Tie lielā mērā sakrīt ar Eiropas izlūkdienestu datiem – Kremlis vēlas iegūt kontroli ne tikai pār visu Ukrainu, bet arī pār citu bijušo PSRS valstu teritorijām, tostarp pašreizējām NATO dalībvalstīm.
