Baltijas aizsardzības līnijas izveidei nepieciešamās teritorijas apstiprinātas, drīz par atsavināšanu informēs arī zemes īpašniekus 0
Valdība pirmdien apstiprināja Baltijas aizsardzības līnijas izveidei nepieciešamās teritorijas, līdz ar to zemes īpašniekus par atsavināšanu sāks informēt jau šogad.
Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja pretmobilitātes infrastruktūras izveides pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas – nekustamo īpašumu sarakstu un grafiskos materiālu, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.
Nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru īpašumi tiks atsavināti, jau šogad sāks informēt individuāli AM vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.
“Ar šodien pieņemtajiem lēmumiem mēs sākam nākamo posmu Latvijas austrumu robežas militārajā stiprināšanā. Pretmobilitātes infrastruktūras izveide virzās uz priekšu, un tas ir būtisks solis, lai nodrošinātu mūsu valsts aizsardzības spēju noturību un operatīvu gatavību. Mēs turpināsim cieši sadarboties ar zemes īpašniekiem, nodrošinot taisnīgu atlīdzību un godprātīgu attieksmi pret ikvienu,” uzsvēris aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Tāpat valdība atbalstīja nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu minētajām teritorijām, kā arī servitūta nodibināšanu uz privātpersonām piederošiem nekustamajiem īpašumiem vai to daļām saskaņā ar Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu.
Par pretmobilitātes infrastruktūrai nepieciešamās teritorijas atsavināšanu nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta atlīdzība, kuru noteiks taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija, piesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju.
Taisnīga atlīdzība sastāv no nekustamā īpašuma tirgus vērtības un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīto zaudējumu apmēra.
Jau ziņots, ka AM un Nacionālie bruņotie spēki (NBS), īstenojot Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, ir identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektāru Vidzemes un Latgales reģionā, sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Smiltenes novados. Identificētās teritorijas ir valsts, pašvaldību un privātpersonu īpašumā.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums atvieglos NBS pretmobilitātes pasākumu ieviešanu. Uz pretmobilitātes infrastruktūras izveidi neattieksies būvniecības, mežu apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveidi varēs veikt arī NBS bez komersantu piesaistes. Tāpat plānots projekta ieviešanā iesaistīt VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas organizēs un nodrošinās visus pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbus.
Lai paātrinātu robežas militāro stiprināšanu, militārās pretmobilitātes infrastruktūras izveidē netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, kas ļaus ietaupīt laiku, stiprinot Latvijas valsts robežu. Pretendentu izvēlē tiks ievēroti publisko iepirkumu pamatprincipi. Likums dod tiesības pretmobilitātes infrastruktūras izveidei izmantot arī privātpersonām piederošos ceļus un citas teritorijas, kas nepieciešamības gadījumā pēc darbu veikšanas tiks sakoptas.
