Eiropas Komisija pret liekajiem kilogramiem. Kā nekļūt par asinsvadu slimību upuri un nebeigt dzīvi ar infarktu 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no Eiropas Komisijas (EK) jaunās stratēģijas “No lauka līdz galdam” punktiem vēsta: “Ir izšķirīgi svarīgi līdz 2030. gadam visā Eiropas Savienībā vērojamo liekā svara un aptaukošanās līmeņa pieaugumu pavērst pretējā virzienā.”
Vienkāršāk sakot, ēdam mazāk, veselīgāk un vairāk kustamies, un – tavu prieku – EK apņēmusies mums palīdzēt.
Stratēģijā atzīts, ka eiropieši savā uzturā joprojām par daudz lieto sarkano gaļu, cukuru, sāli, taukus un nepietiekami pilngraudu graudaugu, augļu, dārzeņu, pākšaugu un riekstu produktus, taču tieši pēdējie mazina risku kļūt, piemēram, par sirds asinsvadu slimību upuri un dzīvi sagandēt vai beigt ar infarktu vai insultu.
950 000 nāves gadījumu jeb piektā daļa no visiem 2017. gadā un vairāk nekā 16 miljonu zaudētu veselīgas dzīves gadu – galvenokārt sirds un asinsvadu slimību un dažādu veidu vēža sakarā – bija skaidrojami ar neveselīgiem uztura paradumiem.
Patērētājiem nepieciešama skaidra informācija, kas palīdzētu vieglāk izraudzīties veselīgu un ilgtspējīgu uzturu, tāpēc komisija ierosinās ieviest saskaņotu obligātu uzturvērtības marķējumu iepakojuma priekšpusē, turklāt, lai tas būtu labi saredzams arī cilvēkiem ar sliktu redzi.
Lai palīdzētu izglītības, veselības, aprūpes un citām publiskajām iestādēm sagādāt veselīgu un cenā pieejamu pārtiku, EK gatavojas noteikt minimālos obligātos kritērijus ilgtspējīgam pārtikas iepirkumam.
Tā arī pārskatīs skolu programmu, lai vairotu tās ieguldījumu ilgtspējīgā pārtikas patēriņā un jo īpaši, lai izglītotu jauno paaudzi par veselīga uztura nozīmi, veselīgas pārtikas ražošanu un tās neizšķērdēšanu.
Kas mūsu skolām, bērnudārziem, slimnīcām un pansionātiem to liedz darīt jau tagad?
Slavējams ir komisijas priekšlikums dot iespēju dalībvalstīm PVN likmes (pašlaik tiek apspriests padomē) izmantot optimālāk, piemēram, bioloģisko augļu un dārzeņu atbalstam.
Avots: Eiropas Komisijas stratēģija “No lauka līdz galdam”
