Publicitātes foto

Eksperta ieteikumi – kā parūpēties par bērnu drošību internetā 0

Sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, no jauna aktualizējas jautājums par bērnu drošību internetā. Tas mudina vecākus un citus līdzcilvēkus saglabāt modrību un par spīti aizņemtībai sekot līdzi gan nelabvēlīgā satura pieejamībai, gan bērnu dzīvei otrpus ekrānam. Par interneta vides riskiem un veidiem, kā bērnus no tiem pasargāt, viedoklī un ieteikumos dalās tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperti un Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Bērnu pavedināšanas un privātuma riski aktuāli arī Latvijā

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska stāsta, ka riski, ar ko bērni un jaunieši saskaras vasaras brīvlaikā, būtiski neatšķiras no ikdienas riskiem, taču vasarā viedierīces daudz vairāk tiek izmantotas bez pieaugušo uzraudzības.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Visbiežāk riski saistīti ar privātumu, jo blakus nav neviena pieaugušā, kurš sekotu līdzi un pamācītu, kādu saturu vajadzētu vai nevajadzētu ievietot internetā. Protams, aktuāls ir arī bērnu pavedināšanas risks,” secina M. Katkovska.

Lai informētu sabiedrību par bērnu pavedināšanas risku, Latvijas Drošāka interneta centra mājaslapā https://drossinternets.lv/lv ievietots pašpalīdzības tests, kuru bērni var aizpildīt par savu interneta draudzību. Šāds tests tika izveidots kampaņas “Bīstamā draudzība internetā” ietvaros, ko šopavasar uzsāka Drossinternets.lv sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.

Divu mēnešu laikā testu aizpildīja vairāk nekā 4500 bērnu un jauniešu vecumā no 8 līdz 17 gadiem. Iegūtie rezultāti liecina, ka 16% jeb teju 800 bērnus “interneta draugs” ir mēģinājis pierunāt vai piespieda fotografēt vai filmēt sevi kailu, turklāt 59% pēc šī lūguma arī ir sevi nofotografējuši vai nofilmējuši kailu.

Savukārt ar 24% nepilngadīgo testa veicēju internetā sastapts “draugs” ir sarunājies par intīmām ķermeņa daļām, 20% ir no šādas personas saņēmuši foto vai video, kas licis izjust bailes, kaunu vai apjukumu, bet 18% bērnu un jauniešu ir saņēmuši foto, video vai saiti, kur redzams kails pieaugušais vai viņa intīmās ķermeņa daļas.*

Šādi rezultāti ir satraucoši un pieprasa bērnu izglītošanu par drošību internetā izvirzīt kā prioritāti vecākiem, izglītības iestādēm un citiem iesaistītajiem.

Arī tehnoloģiju uzņēmums Huawei radījis iniciatīvu ar mērķi informēt bērnus un jauniešus par draudiem internetā. SmartBus ir autobusā izbūvēta klase ar dažādām digitālajām ierīcēm, kurās ir interaktīvas pamācības un spēles. Līdz šim autobuss viesojies 126 skolās dažādās Eiropas valstīs.

Reklāma
Reklāma

“Huawei SmartBus palīdz bērniem atpazīt kiberhuligānismu un sniedz norādījumus, kā par to ziņot. Tas māca viņiem, ka, izmantojot tīmekļa vietnes un sociālos medijus, viņi var neapzināti dalīties ar personisko informāciju tiešsaistē, ko var redzēt citi cilvēki. Izmantojot reālus piemērus, viņi uzzina par viltus ziņām un nepieciešamību pārbaudīt faktus, nevis ticēt visam, ko viņi redz, pat ja avots šķiet uzticams,” skaidro “Huawei Technologies Latvia” komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka.

Atņemt bērnam ierīci nav ilgtermiņa risinājums

Lai pasargātu atvasi no draudiem, kas sastopami internetā, ļoti svarīga ir saruna ar bērnu, izskaidrojot, kā viņam rīkoties dažādās situācijās, un iedrošinot bērnu nekavējoties vērsties pēc palīdzības pie vecākiem. Diemžēl reizēm vecāki problēmu risina, atņemot viedierīci, taču tas nav pareizais ceļš, jo tā bērns neiemācās, kā pareizi reaģēt, sastopoties ar dažādām problēmsituācijām.

Vecāku sirdsmieram Katkovska rekomendē sākumskolas vecuma bērnu viedierīcēs iestatīt Google drošo meklēšanu, lai pēc atslēgas vārdiem nenonāktu tādās vietnēs, kas viņus varētu negatīvi ietekmēt, tāpat var ierobežot arī saturu, ko atvases patērē Youtube platformā.

Savukārt Huawei AppGallery pieejamas vairākas lietotnes, kas palīdz vecākiem monitorēt bērnu interneta lietojumu. Turklāt, ja bērns pats viedierīcēs lejuplādē lietotnes, iespējams uzstādīt vecuma ierobežojumu, lai ierobežotu piekļuvi nepiemērotām lietotnēm.

M.Katkovska uzsver – kontrolēt katru bērna soli arī nav labākais risinājums, jo galvenais ir sarunāties ar bērnu, ierobežojošas programmas var būt tikai kā papildu monitoringa rīks.

“Iesaku kopā ar atvasi dienas beigās pārskatīt viedierīcēs patērēto saturu un izrunāt, cik stundu dienā bērns velta šādām aktivitātēm un ko citu šajā laikā varēja izdarīt. Redzot, cik daudz laika patērēts konkrētās platformās, vecākam ir iespēja izprast, kāda ir bērnu dzīve otrpus ekrānam,” stāsta speciāliste.

Lai palīdzētu gan bērniem, gan vecākiem sekot līdzi viedierīču izmantošanas laikam, https://drossinternets.lv/lv mājaslapā var lejupielādēt darba lapu “Mans ekrāna laiks”, kurā bērns pats dienas ietvaros atzīmē, cik daudz laika patērējis, skatoties video un apmeklējot sociālo mediju platformas.

Tāpat tur redzams, cik daudz laika pavadīts bez ierīcēm un jēgpilni, piemēram, meklējot informāciju par savu hobiju vai sabiedriskā transporta maršrutiem.

Vēl viens materiāls, kas vecākiem varētu noderēt vasaras brīvlaikā, ir darba lapa ar uzdevumiem ekrāna laika iegūšanai. Ja bērns, piemēram, izved pastaigāties suni, sakārto savu istabu un nomazgā traukus, viņš var nopelnīt sev ekrāna laiku.

M. Katkovska uzsver, ka bērnam, it īpaši sākumskolas vecumā, nepieciešami paškontroles mehānismi, jo reizēm ir grūti sekot līdzi laikam, kas tiek pavadīts viedierīcēs.

Nepieciešama lielāka vecāku iesaiste un ieinteresētība

“Reizēm šķiet, ka mūsu rokas ir par īsu, lai aizsniegtos līdz vecākiem un nodotu informāciju par bērnu drošību internetā. Mēs nevienu nenosodām, bet ir jūtams, ka vecākiem pietrūkst laika, ko veltīt saviem bērniem, lai runātu un izglītotu viņus par šo tematu. Jāsaprot, ka tas, ko bērni, atstāti savā nodabā, izlasa un iemācās internetā, ietekmē viņu izpratni par pasauli,” secina Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja.

Viņa aicina kaut vai pāris reižu nedēļā kopā paēst vakariņas bez ierīcēm un pārrunāt, ko bērns dara internetā un ar kādu pieredzi viņš ir saskāries. Citādi, nonākot problēmsituācijā, atvase, ļoti iespējams, pie vecākiem palīdzību nemeklēs, jo šķitīs, ka viņiem tāpat tas neinteresē.

Turklāt, ja vecāki kādreiz, gribēdami sodīt bērnu, atņēmuši tam ierīci, bērns negribēs stāstīt, kas ar viņu atgadījies, jo baidīsies no tā, ka ierīce atkal tiks atņemta. Huawei eksperti iesaka vecākiem aplūkot bērnu viedierīču privātuma iestatījumus, ģimenē pārrunāt viedierīču lietojuma paradumus un mācīt par anonimitāti un atbildību sociālajos medijos.

Kopumā gan ir novērojama pozitīva tendence šajā jautājumā – medijos dzirdot gan par krāpšanas un kontu uzlaušanas gadījumiem, gan viltus kontu veidošanu, cilvēki sāk arvien vairāk pievērst uzmanību drošībai internetā.

“Redzam, ka pamazām arvien vairāk cilvēku gūst zināšanas par šiem jautājumiem un mācās no savām vai citu kļūdām, lēnām veidojas izpratne par viedierīču izmantošanu, riskiem, kas ar to saistīti, un metodēm, kā sevi pasargāt,” secina Maija Katkovska.

“Arvien vairāk laika bērni pavada internetā. Lai rūpētos par to drošību virtuālajā vidē, vēlos aicināt vecākus audzināšanas procesā iekļaut arī sarunas par kiberdrošības jautājumiem.

Piemēram, paskaidrot, ka internetā sastaptajiem svešiniekiem ne vienmēr var uzticēties un ka interneta identitāte var neatbilst realitātei. Paradīt bērniem, kā kontrolēt publiski pieejamo datu apjomu, pārskatīt piešķirtās sīkdatņu jeb cookies atļaujas, izvērtēt un pārliecināties par informācijas uzticamību, palīdzēt regulāri veikt programmatūras atjauninājumus.

Tāpat ieteicams pastāstīt, ka labāk neatvērt aizdomīgus e-pastus no nepazīstamiem cilvēkiem, mācīt izvērtēt mājaslapu uzticamību un drošības līmeni pirms ievadīt tajā savus datus,” uzsver “Huawei Technologies Latvia” komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka.

*https://drossinternets.lv/lv/posts/view/vasaras-brivlaika-bernu-pavedinasana-interneta-klus-aktualaka