Eksperti: Nesamērīgi aizliegumi un ierobežojumi grauj legālo tirgu un samazina valsts budžeta ieņēmumus 0
Cīņā ar smēķēšanu Eiropai un Latvijai ir jāizvēlas efektīvākā stratēģija – nesamērīgi aizliegumi grauj legālo uzņēmējdarbību, viecina nelegālo tirdzniecību un nekontrolētu kaitīgu produktu nonākšanu apritē, savukārt gudrs un niansēts regulējums var uzlabot sabiedrības veselību, vairot nodokļu ieņēmumus, aizsargāt darba vietas un ierobežot nelegālo tirdzniecību. To secināja pētnieki un dažādu nozaru eksperti 15. oktobrī Rīgā notikušajā ekspertu seminārā “Aizliegumi vai regulējums: bezdūmu nozare valsts budžeta kontekstā”.
Ekspertu diskusijas ietvaros tika prezentēts apjomīgs jaunākais SKDS pētījums par sabiedrības attieksmi pret dažādu tabakas un nikotīna produktu lietošanu, savukārt Eiropas Politikas Inovāciju padomes (EPIC) pārstāvis iepazīstināja ar tabakas un nikotīna nozares ekonomiskās ietekmes rādītājiem.
Mainot pieeju var panākt lielākus nodokļu ieņēmumus
Pēc EPIC aprēķiniem, kopējais tabakas un nikotīna produktu akcīzes un PVN nodokļu ieņēmumu apjoms Latvijas valsts budžetā sasniedz 379 miljonus eiro (2023. gada dati). Ņemot vērā kontrabandas radītos zaudējumus, var secināt, ka zaudētie ieņēmumi veido līdz pat 20 % no nozares akcīzes un PVN nodokļu ieņēmumiem. Kopējie nodokļu ieņēmumi no tabakas un nikotīna nozares veido 32 % no valdības izdevumiem aizsardzībā (1,2 miljardi).
Kopējais nozares pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā ir 711 miljoni eiro, kas veido 1,8 % no IKP, kas, salīdzinājumam, ir vairāk nekā telekomunikāciju un apdrošināšanas nozares kopā ņemot (attiecīgi 702 miljoni eiro). Aprēķināts, ka Latvijā tabakas un nikotīna nozare un tai saistītās nozares (ekonomikas vērtību ķēdē) nodrošina ap 14 200 darba vietām, jeb 1,7 % no kopējā valstī nodarbināto skaita.
Veidojas dilemma – valsts budžeta ieņēmumu kontekstā tuvāko gadu (2026.-2028. gadu perspektīvā) plāno būtiski – par vismaz 15% – kāpināt valsts budžeta ieņēmumus no tabakas un nikotīna izstrādājumu akcīzes nodokļa, vienlaikus aizliedzot virkni inovatīvo tabakas produktu, tā par Eiropas tabakas direktīvas kontekstā tiek runāts par cigarešu ar filtru aizliegšanu, kas kopumā radīs dramatisku nelegālās tirdzniecības lēcienu un vienlaikus atstās negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
Šāda pieeja ekspertu ieskatā nav pareiza un ekonomiski ilgtspējīga – tiek iznīcināts kontrolēts legālais bizness, būtiski pieaugs nelegālā tirgus apjomi gan tradicionālo gan jauno tabakas un nikotīna produktu segmentos, savukārt valstu akcīzes ieņēmumi no tabakas un nikotīnu produktu akcīzes nodokļa būtiski samazināsies.
VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine: “Jebkurai politikai ir jābūt samērīgai, jo jebkuri ierobežojumi rada riskus ēnu ekonomikai. Runājot par legālo tirgu e-škidrumu un tabakas aizstājējproduktu segmentā, redzam, ka šā gada 8 mēnešos ir būtiski kritušies apjomi. Legālajā patēriņā nodotie e-šķidrumi ir kritušies par 46 % un tabakas aizstājējproduktu jomā kritums ir 51 %. Akcīzes nodokļa ieņēmumu jomā esam iekasējuši par 3,9 miljoniem eiro mazāk. Ja līdz 2024. gadam ar samērīgu nodokļu politiku mēs nodrošinājām akcīzes nodokļa pieaugumu, tad 2025. gadā šī līkne ir strauji kritusies. Dati parāda, ka nelegālais tirgus nemazinās, bet drīzāk palielinās un mums zūd kontrole pār to, kādi produkti nonāk pie patērētājiem. Būtībā ir panākts pretējs efekts sākotnēji it kā cēlajam mērķim rūpēties par jauniešu veselību un mazināt atkarības riskus.
Tāpēc aicinu lēmumu pieņēmējus turpmāk vairāk balstīties uz datiem un ieklausīties nozares ekspertu viedoklī. Mēs kā nodokļu administrācija vienmēr esam brīdinājuši, ka neadekvāti aizliegumi un ierobežojumi vienmēr veicinās ēnu ekonomiku un nekad nesasniegs vēlamo rezultātu. Politikai vienmēr līdzās drošībai un veselībai ir jādomā arī par legālo biznesu. Kas ar to notiks pēc jebkuru aizliegumu vai ierobežojumu ieviešanas. No savas puses varam droši teikt, jo vairāk aizliegumu, jo mums ir vairāk darba, bet ne vienmēr tiek padomāts par atbilstošām spējām to visu nokontrolēt. Piemēram, šo garšu un smaržu aizliegumu mēs faktiski nevaram to nokontrolēt, jo īpaši to, kas notiek ārpus mūsu jurisdikcijas interneta veikalos, kā arī iegādājoties produktus no draugiem un paziņām.”
Ja valsts grib saprātīgi ierobežot tabakas un nikotīna produktu patēriņu, uzlabot saslimstību rādītājus un kopējo sabiedrības veselību, vienlaikus iegūstot prognozējamus un stabilus ienākumus valsts budžetā no tabakas un nikotīna izstrādājumu akcīzes nodokļa un mazināt nelegālo tirdzniecību, visefektīvākais veids ir pārdomāta aizliegumu un nodokļu politikas īstenošana un kaitējuma mazināšanas pieejas iekļaušana valsts politikā. Tas nozīmē, ka akcīzes nodoklis tiek straujāk celts viskaitīgākajam tabakas produktam – cigaretēm, savukārt zemāka riska produktiem nodoklis tiek piemērots zemāks, lai kaitīgākā produkta patērētāji izvēlētos zemāka riska alternatīvas.
Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Māris Jurušs: “Mums tabakas un nikotīna produktu jomā pārsvarā ir sodīšanas politika. Patīk aizliegt, ierobežot nevis palīdzēt cilvēkiem. Šo veco pieeju būtu jāmaina, vairāk jāfokusējas tieši uz palīdzību cilvēkiem un veselības aprūpi, piemērojot niansētu un diferencētu pieeju pret tabakas un nikotīna produktiem gan ierobežojumu, gan nodokļu piemērošanas ziņā. Un pieņemot kārtējās izmaiņas nevajadzētu šauri domāt tikai par potenciāliem nodokļu ieņēmumiem, bet arī par to, vai un kā būs iespējams nodrošināt šo izmaiņu kontroli.”
SKDS pētījums liecina, ka 32% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 75 gadiem lieto kādu no tabakas vai nikotīna izstrādājumiem (24% lieto regulāri, savukārt 8% atsevišķās reizēs), un vispopulārākais tabakas un nikotīna produkts ir parastās cigaretes – viskaitīgākais no tabakas un nikotīna produktiem. Tās smēķē 71% no tiem, kuri aptaujā norādījuši, ka lieto kādu no tabakas vai nikotīna produktiem. Otrs populārākais produkts ir e-cigaretes (38%), trešais – karsējamā tabaka (23%), kam seko smēķējamā jeb tinamā tabaka (18%), cigarillas (15%), cigāri (13%) un beztabakas nikotīna spilventiņi (9%).
Tāpat pētījums atklāj, ka nemainīga saglabājas tendence par pirmo lietoto tabakas vai nikotīna produktu – joprojām pārliecinoši lielākā daļa patērētāju jeb 90 % šo veselībai kaitīgo ieradumu uzsākuši ar cigaretēm, kamēr alternatīvos bezdūmu produktus izvēlas 9 % aptaujāto.
Būtiski, ka ievērojama sabiedrības daļa iegādājas kontrabandas tabakas un nikotīna produktus – to atzīst 6% aptaujāto, savukārt 18% norāda, ka viņu draugi vai paziņas pērk kontrabandas cigaretes. Šie rādītāji saskan ar starptautiskās auditoru kompānijas “KPMG” neatkarīgo ikgadējo pētījumu par nelegālo cigarešu tirdzniecību Latvijā – 2024. gadā nelegālais cigarešu tirgus sasniedzis jau 18% no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neiekasēto nodokļu dēļ.
Samērīgai politikai pozitīvi rezultāti
Saskaņā ar EPIC datiem un aprēķiniem, tabakas un nikotīna produktu nozares gada pienesums kopējā Eiropas Savienības iekšzemes kopproduktā veido 224 miljardus eiro, kas ir ~ 1,1 % ES iekšzemes kopprodukta – salīdzinot, tas ir par 10,9 % vairāk nekā telekomunikāciju un tekstila industrijas pienesums kopā ņemot (attiecīgi 130,3 miljardi eiro un 71,5 miljardi eiro). Nozare dod 1,4 % no kopējiem ES valdību gada ieņēmumiem.
Eiropas Politikas Inovāciju padomes (EPIC) eksperts Dr. Antonios Nestoras: “Miljoniem cilvēku neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem un aizliegumiem turpina smēķēt. Eiropā smēķēšanas rādītāji nepieaug, bet arī nesamazinās. Kāpēc smēķēšanas izplatība nemazinās? Tāpēc, ka pārlieku fokusējamies uz aizliegumiem un smēķētāju sodīšanu tā vietā, lai palīdzētu viņiem mainīt savus ieradumus. Esmu pārliecināts, ka Eiropa var izbeigt smēķēšanu atbalstot inovācijas, kā arī īstenojot zinātniski pamatotu un pierādījumos balstītu kaitējuma mazināšanas politiku. To nav iespējams panākt ar aizliegumiem un nesamērīgiem nodokļiem, jo cilvēki vienkārši pārslēgsies uz produktu iegādi nelegālajā tirgu. Mūsu pētījums parāda, ka piedāvājot smēķētājiem iespēju pārslēgties uz mazāk kaitīgām alternatīvām, ES ir iespējams panākt būtisku smēķēšanas izplatības samazināšanos, vienlaikus nepiedzīvojot samazinājumu nodokļu ienākumu jomā. To apstiprina veiksmīgie piemēri tādās valstīs kā Zviedrija, Lielbritānija, Čehija un Grieķija, kurās varam novērot būtisku cigarešu smēķētāju skaita kritumu. Savukārt tās valstis, kuras piemēro nesamērīgus ierobežojumus un nodokļu politiku, piedzīvo legālās tirdzniecības krahu. Tā tas ir noticis, piemēram Francijā un Īrijā.”
Tabakas un nikotīna nozarē Eiropas Savienībā ir nodarbināti 2,1 miljoni strādājošo, kas ir 1,1 % no kopējā ES strādājošo skaita, turklāt šajā nozarēs strādājošo vidējā alga par 5 % pārsniedz ES nodarbinātā vidējo atalgojumu.
Tabakas un nikotīna nozare Eiropas Savienībā gada ietvaros akcīzes un Pievienotās vērtības nodoklī nomaksā turpat 113 miljardus eiro, no kuriem akcīzes nodoklis ir 83,3 milradi, bet PVN 29,6 milardi eiro. Šie ieņēmumi ļauj nosegt 55,4 % no kopējiem ES aizsardzības izdevumiem. Savukārt nelegālā tirdzniecība un kontrabanda kopumā ir radījusi Eiropas Savienības valstu budžetiem 11,6 miljardus eiro zaudējumus – šī summa, piemēram, palīdzētu valstu valdībām palielināt medicīnsko pētījumu izdevumus par 52,5 %.
