Pēc kvotu piešķiršanas agresorvalstu parasportistiem kalnu slēpotājs Oliņš nestartēs paralimpiskajās spēlēs 0
Pēc kvotu piešķiršanas agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem Latvijas kalnu slēpotājs Mārtiņš Oliņš nestartēs paralimpiskajās spēlēs, vēsta Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).
Sekojot Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) un Starptautiskās Paralimpiskās komitejas 16. februārī pieņemtajam lēmumam par “bipartite” jeb speciālu dalības ielūgumu piešķiršanu ziemas sporta veidu sportistiem, kļuvis zināms, ka Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs piedalīsies desmit sportisti no Krievijas un Baltkrievijas.
Lai gan oktobrī FIS nolēma neļaut šo valstu parasportistiem piedalīties kvalifikācijas sacensībās, reitinga punktus šo valstu sportisti varēja krāt pēc tam, kad decembrī Sporta arbitrāžas tiesā tika uzvarēta apelācija pret FIS. Pirmdien FIS un Starptautiskā Paralimpiskā komiteja lēma ļaut desmit sportistiem no abām agresorvalstīm startēt trīs sporta veidos – snovbordā, kalnu slēpošanā un distanču slēpošanā.
Pirms mēneša Starptautiskā Paralimpiskā komiteja aicināja pieteikties īpašiem ielūgumiem tiem sportistiem, kuri kādu iemeslu dēļ nav paralimpiskajām spēlēm kvalificējušies pašu spēkiem. Arī LPK iesniegusi Oliņa pieteikumu, jo līdz 16. janvārim viņa pilnīgai kvalifikācijai spēlēm pietrūka nepieciešamais punktu skaits. Līdz ar abu starptautisko organizāciju pieņemto lēmumu kļuvis zināms, ka iespēja startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs Oliņam nav piešķirta. Tas nozīmē, ka Latviju Milānas un Kortīnas spēlēs pārstāvēs septiņi parasportisti, nevis astoņi, kā bija sākotnēji plānots.
“Sarakstu, kam piešķirtas dalības iespējas, saņēmām vien 16. februārī jeb desmit dienas pirms pirmo sportistu ierašanās Kortīnas ciematā. Esmu sašutusi, ka Latvijas paraslēpotājam Oliņam tiek liegta iespēja startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs, lai gan Latvijai piešķirto kvotu para kalnu slēpošanā apstiprinājām jau pērnā gada jūlijā,” norāda LPK prezidente Daiga Dadzīte.
Dadzīte saka, ka krievu un baltkrievu sportisti reitinga punktus varēja sākt krāt tikai 2025. gada decembra vidū, taču nav skaidrības, kādās sacensībās šie sportisti ir piedalījušies un kur ieguvuši šos reitinga punktus.
“Nokļūt savas medicīniskās klases pasaules reitinga pirmajā vietā divu mēnešu laikā ir mistika. Salīdzinājumam, Oliņš no 2025. gada septembra līdz 2026. gada 13. februārim piedalījās visās Eiropā pieejamās reitinga sacensībās, bet viņam neizdevās iegūt vietu ziemas paralipmpiskās spēlēs,” pauž Dadzīte.
Tāpat viņa uzsver, ka nav skaidrs, kāds pienesums ir bijis no pagājušā gada oktobrī FIS pieņemtā lēmuma liegt šo valstu parasportistiem piedalīties kvalifikācijas sacensībās uz ziemas paralimpiskajām spēlēm, ja agresorvalstu pārstāvjiem tāpat tiek piešķirtas dalības iespējas paralimpiskajās spēlēs.
“Nebaidīšos teikt, ka šie sportisti piedalīsies spēlēs uz mūsu sportista rēķina. Līdz ar viņu uz spēlēm nav tikuši arī tie sportisti, kas attiecīgo nepieciešamo punktu skaitu sasnieguši, regulāri piedaloties starptautiskās sacensībās – tostarp no Rumānijas, Bosnijas un Hercegovinas, kā arī Serbijas,” saka Dadzīte.
LPK informē, ka ir vērsusies pie FIS un Starptautiskās Paralimpiskās komitejas prezidentiem ar lūgumu pamatot pieņemtos lēmumus un atlases kritērijus. Tāpat lūgts skaidrot, vai un kā tiks pārbaudīts, vai agresorvalstu komandu pārstāvji atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu un vai Starptautiskā Paralimpiskā komiteja nesaredz drošības riskus, ja agresorvalstu sportisti piedalās ziemas paralimpiskajās spēlēs.
Milānas un Kortīnas paralimpiskās spēles norisināsies no 6. līdz 15. martam. Latvija tajās būs pārstāvēta ratiņkērlingā jaukto pāru un komandu sacensībās.
