Dabai nedraudzīgās ražošanas atstāto caurumu aizlāpīt vēl neizdodas 0

Raivis Šveicars,  “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Arvien straujāk dodamies zaļās enerģijas ražošanas virzienā, tomēr dabai nedraudzīgās ražošanas atstāto caurumu aizlāpīt vēl neizdodas.

 

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 42
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pensionāru pāris Ogrē izved suni pastaigā ar stilu 3
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kur princis Harijs un Megana, tur jauns skandāls: kas noticis šoreiz? 19
17 stundas
Lasīt citas ziņas

2020. gads ieies vēsturē kā rekordzemu elektrības cenu gads – pavasarī “NordPool” cena biržā par vienu kilovatstundu (kWh) bija vien mazliet augstāka par diviem centiem, kamēr fiksēto tarifu lietotāji par elektrību maksāja trīsreiz dārgāk. Pirmo reizi Latvijas vēsturē biržas cena kļuva pat negatīva (divreiz gadā!), kad būtībā elektrības tirgotāji no enerģijas vēlējās tikt vaļā, lietotājiem pat piemaksājot. Gada nogalē un īpaši šī gada sākumā biržas cenas atkal palielinājās, taču gada griezumā tik lētu elektroenerģiju Latvijas iedzīvotāji vēl nekad nebija lietojuši.

Cena samazinājās vairāku faktoru dēļ, bet lielāko ietekmi atstājusi elektrības ražošana Skandināvijā – pavasarī bija gan lieliska vēja izstrāde, gan uzkrāti hidroresursi. Zemā cena iepriecināja patērētājus, taču sagādāja rūpes tirgotājiem – jo zemāka cena, jo mazāka peļņa un lēnāk atpelnās investīcijas. Zemo biržas cenu varētu saukt par vienu no iemesliem mazajai interesei par vēja parku attīstību, piemēram, no “Latvenergo” puses. Pašvaldību liktos sprunguļus un valsts neieinteresētību vēja parku atbalstīšanā pat negribas pieminēt – vēja parku ziņā esam īsteni nabagi!

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču 2021. gads gan ir iesācies ar ievērojami augstākām biržas cenām auksto laika ap­stākļu dēļ, turklāt turpina pieaugt resursu cenas. Kāpušas gan naftas, gan ogļu, gan dabasgāzes, gan CO2 kvotu cenas. Cenu “velk” uz augšu arī Polijā joprojām ekspluatācijā esošās ogļu stacijas. Vai cenu palielināšanās ļaus ātrāk domāt par vēja parku attīstību? Visticamāk, ka ne, taču “Latvenergo” stratēģijā vēja parku, kā arī saules parku attīstība esot. Sīkākas ziņas par vēja parku attīstību “Latvenergo” nesniedz, bet saules parku jomā tiekot meklēti labākie iespējamie zemesgabali. Pavisam nesen ekspluatācijā nodoti “Latvenergo” saules parku projekti Igaunijā un Lietuvā, tātad drīz varēsim gaidīt pirmos rezultātus. Tāpat “Latvenergo” domā par jaunu energoefektivitātes uzlabošanas pakalpojumu ieviešanu. “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns, mazliet ieskicējot gaidāmo, norādīja, ka gaidāms gaiss-gaiss siltumsūkņu apkures risinājums.

Arī elektromobilitātes jomā “Latvenergo” cenšas ielikt “kāju durvīs”. Šobrīd uzņēmums piedāvā jau 36 elektroauto uzlādes pieslēguma vietas, bet prognozes rāda, ka 2025. gadā pieslēguma vietu skaits pārsniegs pusotru tūkstoti. “Sabiedrība aizvien vairāk skatās elektromobilitātes virzienā, un mēs gribam būt vieni no šīs sfēras virzītājiem Latvijā. Milzīgo potenciālu redzam situācijās, kad pie mūsu uzlādes stacijām veidojas automašīnu rindas,” sacīja Balčūns, piebil­stot, ka cilvēkiem ir jāmaina paradumi, lai pasaule tuvotos klimatneitralitātes mērķiem.

 

Mikroģenerācija aizvien populārāka

“Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, atskatoties uz pagājušo gadu, sacīja, ka tas kļuvis par sava veida pagrieziena punktu energoapgādes transformācijā, jo visā Eiropā neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi. To pieprasa arī Eiropas Zaļais kurss. “Izmaiņas elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, padarot ērtāku un izdevīgāku elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunīgajiem energoresursiem, straujš valstī uzstādīto mikroģeneratoru skaita pieaugums (uzstādīto mikroģeneratoru jauda pieaugusi vairāk nekā par 50%), vēja parku attīstība, spējš valstī reģistrēto elektromobiļu skaita kāpums, kā arī mērķtiecīga elektroauto uzlādes tīkla paplašināšana,” šie, pēc Jansona domām, bijuši pērnie galvenie klimatneitralitātes mērķu virzītājspēki.

Kā lielāko šā gada izaicinājumu viņš min darbu pie infrastruktūras transformācijas atbilstoši klimatneitralitātes mērķiem enerģētikā un tehnoloģiju attīstības nestajām iespējām, kas elektrotīklā strauji palielinās izkliedētu elektroenerģijas plūsmu. Izrādās, ka vēsturiski elektrotīkls neesot izbūvēts izkliedētas (divvirzienu) elektroenerģijas plūsmas vajadzībām, tāpēc sistēma būs pamatīgi jātransformē un jāpārkārto jaunajām prasībām. “Sistēmas pielāgošana paredzēs ne vien strukturālas izmaiņas un tīkla plašākas viedizācijas pasākumus, bet arī esošo elektrotīklu mezglu pārbūvi, transformatoru un kabeļu līniju nomaiņu. Ja to nedarīsim, elektroenerģijas sadales sistēma nespēs pieslēgt un apkalpot visus atjaunīgās enerģijas ražotājus, riskēsim ar elektroapgādes traucējumiem un galu galā – nesasniegsim ambiciozos nacionālos klimata mērķus,” nozīmīgo darbu ieskicē Jansons.

Kurš to finansēs? Vai atkal patērētāji? Lai tā nenotiktu, “Sadales tīkls” iesniedzis projektus līdzekļu piesaistei no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma.

 

Baltijā ražo arvien mazāk elektrības

Baltijas valstīs arvien samazinās elektrības ražošana no degslānekļa un gāzes, taču līdz ar to turpina samazināties arī kopējais Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas apjoms, jo jaunie un “zaļie” risinājumi vēl nespēj aizpildīt no tirgus izstumto spēlētāju saražoto apjomu. Rezultātā pērn Baltijā saražoja tikai 55% no mums nepieciešamās elektroenerģijas.
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Globālās tendences rāda arī ogļu un degslānekļa staciju konkurētspējas pazemināšanos augstās CO2 emisiju kvotu cenas dēļ, kas sasniegusi jau 40 eiro par tonnu. Piemēram, “Eesti Energia” jau otro gadu pēc kārtas samazinājies izstrādātās enerģijas apjoms. Uzņēmumi zaudētās jaudas lielākoties cenšas aizvietot ar vēja parkiem. “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns šādam attīstības scenārijam redz gan plusus, gan mīnusus – kad ir vējaināks, tad izstrādes apjomi ir milzīgi un elektrības cena reģionā ievērojami samazinās, tomēr bezvēja periodā cena var jūtami uzkāpt. Šādos brīžos Baļčūns novērtē Rīgas TEC lomu enerģijas ražošanas diversificēšanā. Tāpat nenovērtējamas ir Daugavas HES kaskādes. HES nozīmi varēja redzēt pagājušā gada vidū, kad avārijas dēļ Rīgā daudzviet Latvijā bija vērojami elektrības traucējumi. Tobrīd “Latvenergo” iedarbināja gana daudz HES turbīnu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc elektrības.

Par dabai nedraudzīgo enerģijas ražotāju konkurences samazināšanos pagājušajā nedēļā notikušajā forumā “AC/DC Tech” runāja arī “Augstsprieguma tīkla” (“AST”) valdes loceklis Gatis Junghāns. Viņš norādīja, ka Baltijas valstīs arvien samazinās elektrības ražošana no degslānekļa un gāzes, taču līdz ar to turpina samazināties arī kopējais Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas apjoms, jo jaunie un zaļie risinājumi vēl nespēj aizpildīt no tirgus izstumto spēlētāju saražoto apjomu. Tādējādi pērn Baltijā saražoja tikai 55% no mums nepieciešamās elektroenerģijas. Šī problēma kļūs par izaicinājumu jau pavisam drīz, kad būs jāsinhronizējas ar Eiropas elektrotīkliem pēc atvienošanās no t.s. BRELL enerģētiskā loka. Tad būs nepieciešamas jaunas balansēšanas jaudas, nevis to turpmāka samazināšanās.

Pie “AST” labi padarītajiem darbiem būtu grēks neminēt ekspluatācijā nodoto 330 kV elektropārvades līniju no Rīgas TEC-2 uz Rīgas HES un ieslēgto Igaunijas–Latvijas 3. starpsavienojumu, kas ir jauna elektroapgādes līnija no Rīgas TEC-2 uz Kilingi-Nemmi Igaunijā. Tagad priekšā nākamais solis – kopā ar Igaunijas un Lietuvas pārvades sistēmu operatoriem būs jānodrošina Baltijas elektrotīklu atvienošanās no minētajiem Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, lai 2025. gadā varētu uzsākt sinhronu darbu ar Eiropas elektrotīkliem. Lai to paveiktu, pērn projektam izdevies piesaistīt 719,7 miljonu eiro lielu ES finansējumu.

 

“Latvijas Gāze” jau Somijā

Savukārt mūsu lielākajam dabasgāzes tirgotājam “Latvijas Gāzei” pērn ievērojami samazinājies apgrozījums. Tās ir “Gaso” un “Conexus Baltic Grid” atdalīšanās sekas. “Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aizvadīto gadu sauc par izaicinājumu pilnu. Gan mērenās gaisa temperatūras, gan stingrie Covid-19 ierobežojumi, gan zemais dabasgāzes cenu līmenis bija noteicošie faktori, kas raksturoja kompānijas darbības vidi. Kopumā uzņēmums pērn pārdevis 11 896 GWh dabasgāzes.

Priecē, ka uzņēmumam izdevies veiksmīgi iegūt stabilu tirgus daļu Somijā – kopš 2020. gada 1. janvāra dabasgāzes lietotāji Somijā var brīvi izvēlēties gāzes piegādātāju un saņemt dabasgāzi no Baltijas gāzes tirgotājiem caur “Balticconnector” gāzesvadu, kas savieno Somiju un Igauniju. Rezultātā ārpus Latvijas “Latvijas Gāzes” pārdošanas apjomi sasniedza 28% no kopējiem dabasgāzes pārdošanas apjomiem. Runājot par nākotni, uzņēmumā prognozē, ka uzņēmējdarbības vide saglabāsies izaicinājumiem pilna un arvien aktuālāki kļūs klimata pārmaiņu jautājumi. Savu artavu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā uzņēmums cer dot, veicinot sašķidrinātās dabasgāzes izmantošanu transporta nozarē.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Latvijas Gāze” gan vairs nav vienīgais dabasgāzes tirgotājs valstī. Nu jau divus gadus to dara arī “Latvenergo”. Baļčūns gāzes portfeļa pieaugumu vērtē kā labu, turklāt gāzi uzņēmums tirgo visās Baltijas valstīs. Pērn Latvijā uzņēmumam 13 000 klientu (no kopumā Latvijā esošajiem ap 375 000) izdevies pārdot 516 GWh dabasgāzes, kas ir par 70% vairāk nekā 2019. gadā. Īpaši augusi mājsaimniecību aktivitāte tirgū.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 42
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pensionāru pāris Ogrē izved suni pastaigā ar stilu 3
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kur princis Harijs un Megana, tur jauns skandāls: kas noticis šoreiz? 19
17 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena var tev parādīt, kā sasniegt lielus mērķus! Horoskopi 28.septembrim
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es esmu dzīvs cilvēks! Protams, ka man ir vēderiņš, ir grumbiņas”: dziedātāja Elīna Gluzunova faniem atrāda bildes apakšveļā 12
19 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
“Par to ir ilgi runāts un diskutēts.” Valdība noteiks pienākumu vakcinēties konkrētām profesijām. Vai ņems vērā arī testus? 138
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai līdz ar Brīvības pieminekļa izgaismošanu naktī varētu atdzīvoties arī pārējās pilsētas ēkas? 14
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Būs par grādu vēsāks. Laika prognoze otrdienai 5
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Rīgas centrā nākotnē, iespējams, būs ļoti ierobežota iespēja iebraukt ar privāto transportu 109
17 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Ziņas
“Grāmatā neļāvu Benjamiņai nomirt, šķita – tik spēcīga, enerģiska personība nevar tā vienkārši nomirt badā.” Saruna ar Laimu Kotu 1
21:30
LE
LETA
Ziņas
Vakcinācijas pret Covid-19 rādītāji uzlabojušies. Cik cilvēku pagājušajā nedēļā saņēmuši poti? 27
20:15
LL
Lilija Limane
Stāsti
Arestēti “uzņēmēji”: bagātības iegūtas vācu okupācijas laikā 5
19:25
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 42
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pensionāru pāris Ogrē izved suni pastaigā ar stilu 3
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Traģēdija Ventspils peldbaseinā: zināms, kādu sodu saņēmis bijušais sporta skolas direktors 3
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pieci sasirgušie miruši. Cik kovida slimnieki atklāti svētdien? 22
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
VID nodod kriminālvajāšanai “naudas mūli”; legalizējis vairāk nekā trīs miljonus eiro 8
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vizītes laikā Francijas prezidentam iemet ar olu 15
13 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Mūsu acu priekšā notiek desmitgades lielākā vētra enerģētikā. Kāpēc elektrības cenas tik drīz nekritīs? 51
18 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Jaunais budžets: Ministri pateicas kā “Oskarā”, pašvaldības skābā noskaņojumā, bet Kariņš priecīgs 25
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Tā ir okupācija? Vai mēs ko nezinām?”: cilvēki soctīklos iesmej par kuriozu ar Latvijas karti TV šovā 7
17 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Vēzis nekur nav pazudis!” Šogad audzis ceturtajā stadijā atklāto vēža gadījumu skaits 26
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es esmu dzīvs cilvēks! Protams, ka man ir vēderiņš, ir grumbiņas”: dziedātāja Elīna Gluzunova faniem atrāda bildes apakšveļā 12
19 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Kad āboliem ražas laiks, jācep gardumi: drumstalu ābolkūka un ābolu tarte
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Kur princis Harijs un Megana, tur jauns skandāls: kas noticis šoreiz? 19
17 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 27. septembra līdz 4.oktobrim: novāc burkānus, kartupeļus, stāda kokus un krūmus 2
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 110
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Rudenī ceļa tuvumā biežāk uzturas meža dzīvnieki. Kas jāievēro autovadītājiem? 25
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 16
1 diena
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad medus raža bijusi laba, bet kā zināt, vai tas ir labs? 1
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 40
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids nezina, ka viņam ir jāapstājas pie diviem metriem.” Eksperts par divu metru distanci no zinātniskā viedokļa 73
1 diena
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Praktisks, simpātisks un teju par velti!” Roberto Meloni par patriotismu, ēdienu un itāļu automobiļiem 17
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 55
1 diena
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 12
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Ilgonis un Ādolfs
18 stundas