ES pilsoņiem atviegloti uzturēšanās noteikumi Lielbritānijā 8
Ilze Kalve, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Uzreiz jāprecizē – uzturēšanās noteikumi Apvienotajā Karalistē (AK) tiks atviegloti tikai tiem eiropiešiem, kuriem jau piešķirts tā dēvētais pirmsrezidenta (“pre-settled” – angļu val.) statuss. Pārējiem izmaiņu nav, ne tiem, kuriem jau ir rezidenta (“settled” – angļu val.) statuss, ne tiem, kuriem statusa nav nekāda.
Jūlija beigās britu Iekšlietu ministrija ziņoja, ka pirmsrezidenta statuss no šā gada septembra tiks automātiski pagarināts par diviem gadiem.
Līdz šim likums paredzēja, ka pirmsrezidenta statuss obligāti jānomaina uz rezidenta statusu brīdī, kad valstī nodzīvoti pieci gadi, pretējā gadījumā atļauja uzturēties AK tiktu zaudēta. Tagad tie būs 5+2 gadi.
Tāpat nākamgad plānots, ka tiem pirmsrezidenta statusa īpašniekiem, kuri kvalificēsies rezidenta statusam, tas tiks piešķirts automātiski. Tiek solīts, ka atbilstība noteikumiem tiks pārbaudīta bez indivīda dalības, tāpat tiks uzmanīts, lai rezidenta statusu neiegūtu tie, kuriem tas nepienākas.
Te gan jājautā, vai automātiskā pirmsrezidenta statusa pagarināšana no pieciem uz septiņiem gadiem ir solis birokrātijas mazināšanā vai arī solis rezidentu skaita mazināšanā, ja jau rezidenta statusu varēs iegūt tikai pēc septiņiem gadiem. Savukārt AK pilsonībai pieteikties var tikai rezidenti, ne pirmsrezidenti, un nepieciešams nogaidīt vēl gadu pēc statusa iegūšanas, tad nu gaidīšana uz pilsonību varētu izstiepties uz veseliem astoņiem gadiem.
Statistikas dati liecina, ka šā gada martā 5,6 miljoni eiropiešu un viņu ģimenes locekļu ir izmantojuši iespēju reģistrēties AK, no tiem 2,1 miljonam iegūstot pirmsrezidenta statusu, bet 3,5 miljoniem – rezidenta.
AK izstājoties no ES, 144 480 Latvijas valstspiederīgo vēlējās palikt uz dzīvi AK, 102 670 saņemot “settled”, 33 460 “pre-settled statusu” (4010 iesniegumi tika noraidīti, 3190 – atsaukti, 1150 – nederīgi).
Tiesas lēmums maina noteikumus
Nupat veiktās izmaiņas ir tiešas sekas Augstākās tiesas lēmumam, ka pirmsrezidenta statusā esošie nedrīkst zaudēt uzturēšanās tiesības AK, laikā neiesniedzot dokumentus rezidenta statusa iegūšanai. Uzturēšanās tiesību zaudēšana nozīmē čemodānu kravāšanu un došanos lidostas virzienā, jo ilgāk uzturēties AK būtu liegts.
Tiesa secināja, ka rezidenta statusu piešķiršanas kārtība neatbilst tam, ko apņēmusies AK, parakstot breksita Izstāšanās līgumu.
Prasību tiesā bija iesniegusi Neatkarīgā uzraudzības pārvalde (“The Independent Monitoring Authority”), kas ir AK valdības izveidota un finansēta, taču neatkarīga aģentūra, kas kontrolē ES pilsoņu tiesību ievērošanu pēc izstāšanās no bloka. Līdzprasītāji bija nevalstiskā organizācija “the3million”.
Britu amatpersonām nekas cits neatlika kā pakļauties tiesas lēmumam.
Lords Murajs, parlamentārais migrācijas un robežu sekretāra vietnieks: “Automātiskā pirmsrezidenta statusa pagarināšana nodrošinās, ka daudzie ES un EEA un Šveices pilsoņi, kā arī viņu ģimenes locekļi AK var turpmāk būt daļa no britu sabiedrības, nebaidoties zaudēt savu imigrācijas statusu, gluži vienkārši nepiesakoties rezidenta statusam.”
Pirms Kristus vai pirms kovida?
Breksits jau šķiet pavisam tālā pagātnē, briti mēdz jokot, ka BC – parasti saīsinājums no “Before Christ”, latviski – pirms Kristus, patiesībā nozīmējot “Before Covid”, latviski – pirms kovida.
Tādēļ jāatgādina, ka līdz ar breksita beigām visiem AK dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kuri vēlējās palikt uz dzīvi AK, līdz 2021. gada 30. jūnijam bija jāpiesakās vai nu pirmsrezidenta, vai rezidenta statusam.
Tiem, kuri bija nodzīvojuši valstī mazāk par pieciem gadiem, bija ļauts pieteikties pirmsrezidenta statusam, bet tiem, kas piecus un vairāk, – rezidenta statusam. Papildus gribēšanai palikt AK bija jāspēj pierādīt uzturēšanos valstī, kā arī to, ka maksāti nodokļi, tāpat jāatbild uz jautājumiem par kriminālo sodāmību.
Lai arī tika prognozēts, ka pieteiksies ap trīs miljoniem, tomēr pieteicās divreiz vairāk – 6 473 830.
Rezidenta statuss dod tiesības uz dažādiem pabalstiem, un pastāv ne visai likumīgi veidi, kā pamanīties dzīvot savā izcelsmes valstī un joprojām saņemt pabalstus AK. Liekot sniegt dokumentus atkārtoti, jaunajam rezidenta statusa gribētājam bija jāpierāda, ka, piemēram, nav pavadīts vairāk par sešiem mēnešiem ārpus AK katrā 12 mēnešu periodā, kas pabalstu krāpniekiem bija grūts uzdevums. Tagad to vairs darīt nevajadzēs, tiks automātiski pārbaudīta amatpersonu rīcībā esošā informācija, kas, iespējams, vēl veiksmīgāk atsijās tos eiropiešus, kas izrādījušies negodīgi.
