Dmitro Razumkovs: “Par tādiem cilvēkiem, kuri ātri aizmirst, kāpēc viņi atrodas parlamentā un kas viņus tur ir ievēlējis, es parasti saku, ka viņi slimo ar koronavīrusu – augstprātības nozīmē. Jo viņiem sāk likties, ka galvā ir uzlikts karaļa kronis. Sirdzējs pārstāj izjust reālo dzīvi.”
Dmitro Razumkovs: “Par tādiem cilvēkiem, kuri ātri aizmirst, kāpēc viņi atrodas parlamentā un kas viņus tur ir ievēlējis, es parasti saku, ka viņi slimo ar koronavīrusu – augstprātības nozīmē. Jo viņiem sāk likties, ka galvā ir uzlikts karaļa kronis. Sirdzējs pārstāj izjust reālo dzīvi.”
Foto: Karīna Miezāja

Atcerēties, ka deputāta amats nav uz mūžu. Saruna ar Ukrainas Augstākās radas priekšsēdētāju 0

Dmitro Razumkovs (dz. 1983. g.) studējis starptautiskās attiecības un tieslietas. Laikā no 2019. gada maija līdz novembrim vadījis Ukrainas politisko partiju “Tautas kalps”. Tā paša gada augustā ievēlēts par Ukrainas parlamenta – Augstākās radas – priekšsēdētāju. Šonedēļ viņš uzturējās oficiālā vizītē Latvijā un tās laikā sniedza arī interviju “Latvijas Avīzei”.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Žurnāls: kādreizējā LNT kanāla TV personība kļuvis par bezpajumtnieku? Ivo nakšņo kāpņutelpā 125
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pakalpojumi iekštelpās tikai ar sertifikātu, bet kā ar lielveikala apmeklējumu? Stāsies spēkā jauni noteikumi 207
14 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Bažas izrādījās pamatotas! Irēnītei draudēja palikšana bešā bez amata. Egila Līcīša feļetons 65
23 stundas
Lasīt citas ziņas

Ukrainas parlamenta ārkārtas vēlēšanu laikā aizvadītā gada jūlijā jūs vadījāt partiju “Tautas kalps”, bijāt tās priekšsēdētājs. Vai pats sevi uzskatāt par tautas kalpu? Un ko tas nozīmē – būt savas tautas kalpam?

D. Razumkovs: Es domāju, ka jebkuram cilvēkam, kurš pārstāv kādu politisko partiju un vēlas kļūt par amatpersonu, iekšēji jājūtas kā tautas kalpam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šodienas Ukrainas apstākļos politiķim ir divas iespējas – vai nu viņš iet politikā ar ne visai godprātīgiem, pat koruptīviem mērķiem, vai arī paliek godīgs un sevi upurē.

Varbūt tas būs skaļi teikts, bet šādiem cilvēkiem no daudz kā nākas atteikties.

Jo privātā biznesā var nopelnīt vairāk, tur cilvēks netiek tik ļoti svērts un vērtēts. Mazāka ir mediju uzmanība, līdz ar to tiek aiztaupītas negatīvas emocijas, kas nav mazsvarīgi. Un tomēr cilvēki vēlas iesaistīties politikā.

Pēdējās vēlēšanās notika ievērojama parlamenta atjaunošanās, lielākā daļa deputātu ir jaunpienācēji. Par saviem tuvākajiem politiskajiem sabiedrotajiem parlamentā, ar kuriem kopā esmu izgājis caur uguni un ūdeni, varu teikt – viņi pēc ievēlēšanas nav mainījušies. Palikuši tādi paši parasti, vienkārši cilvēki, savas tautas kalpi.

Tas gan ir apsveicami. Diemžēl pie mums Latvijā nereti var vērot, kā cilvēks pēc ievēlēšanas Saeimā izmainās. Dažkārt tas notiek pat ļoti ātri, tikai viņi paši, šķiet, to nemaz nemana.

Diemžēl tādi ļaudis ir arī pie mums Ukrainā. Kuri ātri aizmirst, kāpēc viņi atrodas parlamentā un kas viņus tur ir ievēlējis. Ka vara nav ordenis, medaļa, bet gan darbs un atbildība.

Es parasti saku, ka šādi cilvēki slimo ar koronavīrusu

(vārdu spēle, “корона” ukraiņu valodā nozīmē “kronis” – J. L.). Ne medicīniskā, bet savas augstprātības nozīmē gan. Jo viņiem sāk likties, ka galvā ir uzlikts karaļa kronis.

Slimības galvenā pazīme – sirdzējs pārstāj izjust un saprast reālo dzīvi, šī maņa viņam tiek atņemta. Patiesībā kaite ir viegli un ātri ārstējama. Pietiek aprunāties ar cilvēkiem, un viņi ātri vien atgriezīsies realitātē, nolaidīsies uz zemes no varas troņa augstumiem.

Dažkārt spēcīgiem, pat necenzētiem vārdiem, bet atgriezīsies. Un vēl viens ieteikums slimības profilaksei: vienmēr vajag atgādināt pašam sev, ka deputāta amats – tas nav uz mūžu.

Starp citu – kā jūsu delegācija atlidoja uz Rīgu? Vai ar privātas lidmašīnas specreisu?

Ar parasto “Air Baltic” reisu, turklāt ekonomiskajā klasē. Un ar šo pašu lid­sabiedrību turpinām ceļu uz Tallinu. Nav ko svaidīties ar nodokļu maksātāju naudu.

Jūsu faktiskais līderis Volodimirs Zelenskis tika ievēlēts par Ukrainas prezidentu, pati partija guva pārsteidzošus panākumus parlamenta vēlēšanās – no 450 vietām jūs ieguvāt 254, tātad absolūto vairākumu. Starp citu, šāda situācija nekad nav bijusi Latvijas Saeimas vēsturē. Kā jūs skaidrojat savu panākumu?

Nekas līdzīgs nav piedzīvots arī Ukrainā. Partijas “Tautas kalps” panākumi bija savdabīgs prezidenta vēlēšanu saceltā veiksmes viļņa turpinājums. Tauta noticēja Zelenskim un viņa komandai.

Turklāt liela daļa Ukrainas sabiedrības izjuta vajadzību pēc dziļām un patiesām pārmaiņām

un šis noskaņojums ienesa politikā jaunus cilvēkus. Parlaments ir atjaunojies, vēl dažus mēnešus pirms vēlēšanām lielākā daļa deputātu nespēja pat iedomāties, ka drīz viņi rakstīs likumus, balsos par tiem, spēs reāli ietekmēt procesus valstī.

Vēl kāda pēdējo vēlēšanu īpatnība – gados jaunu cilvēku aktivitāte. Pirms tam jaunieši bija visai kūtri balsotāji.

Dažkārt tiek jautāts – ar ko gan Ukraina atšķiras no Krievijas? Te ir spilgts piemērs – šāda plaša varas nomaiņa, “nesistēmas” cilvēku ienākšana varas struktūrās modernajā Krievijā nebūtu iespējama…

Es teiktu – nevis “nesistēmas”, bet gan “ārpussistēmas” cilvēku. Jo mācēt atrasties varas sistēmā, spēt tajā strādāt patiesībā ir apsveicama īpašība. Arī es pats esmu “ārpussistēmas” politiķis, kuru liktenis, veiksme un tautas dāvāta uzticība nolikusi šajā atbildīgajā amatā.

Kurā jūs strādājat kopā ar visai ietekmīgiem un pieredzējušiem politiķiem. Opozīcija Radā ir neparasta – tie ir gan kreisie, es pat teiktu, promaskaviskie spēki, gan tādi, kas sevi uzskata par labējiem un patriotiskiem.

Piemēram, Jūlijas Timošenko un bijušā prezidenta Petro Porošenko partijas. Kāpēc viņi tā rīkojas šajā Ukrainai tik sarežģītajā laikā? Nesamierināmas programmatiskās atšķirības ar partiju “Tautas kalps”? Vai tomēr visam pamatā ir cilvēcisks aizvainojums?

Es negribētu dalīt Ukrainas parlamentu pozīcijā un opozīcijā.

Pašreizējo situāciju drīzāk raksturo vārdi “vairākums” un “mazākums”.

Paskaidrošu, kā tas strādā. Jaunais Ukrainas parlaments jau ir pieņēmis 158 likumprojektus. No tiem 82 pieņemti ar konstitucionālo vairākumu, vismaz 300 balsīm. Par tiem balsoja arī politiskie spēki, kurus, ja vien ir tāda vēlēšanās, varētu dēvēt par opozīciju. Tātad parlamenta frakcijas var un prot vienoties par Ukrainas valstij un tautai svarīgiem likumprojektiem.

Mēs zinām, ka Ukrainā faktiski notiek karš, Krievijas agresija, un tā ir jūsu tautas lielākā sāpe. Bet bez kara – kādas, jūsuprāt, šodien ir galvenās Ukrainas problēmas, kas būtu jārisina jaunajai varai?

Pašu galveno prioritāti nemaz nevar izdalīt. Valsts aizsardzība, armija, mūsu teritoriālās integritātes nosargāšana – tas pats par sevi. Bet tad nāk medicīna, sociālā joma, pensiju reforma, darbs pie nodokļu struktūras, ekonomikas izvešana no pelēkās zonas. Būdams ekonomists, es vēlētos akcentēt tautsaimniecības nozīmi.

Uzskatu, ka ekonomika ir svarīgāka par politiku, ka politika tikai papildina ekonomiku.

Tāpēc viena no galvenajām prioritātēm ir attīstībai labvēlīgas biznesa vides radīšana.

Ja augs ekonomika un ienāks investīcijas, radīsies jaunas darba vietas, palielināsies algas un valsts kasē ieplūdīs nodokļi, kurus varēs novirzīt attīstībai un sociālajai jomai – tā ir ābeces patiesība.

Es gan labi apzinos, ka šī darba smagums jāiznes nevis parlamentam, bet pirmām kārtām Ministru kabinetam.

Pirms dažiem mēnešiem es biju Ukrainā, kur braucu pa lielisku, nupat izbūvētu autoceļu Mariupole–Žitomira. Tas laikam ir jaunās valdības nopelns?

Valdības un pirmām kārtām prezidenta Zelenska. Viņš apzinājās, cik prioritāra šāda maģistrāle ir Mariupolei. Pilsēta atrodas vien divdesmit kilometru attālumā no tā sauktās norobežojošās līnijas, kas atdala Ukrainu no okupētajām Donbasa teritorijām.

Ja man vajadzētu pieminēt kādus konkrētus un acīmredzamus projektus, kuriem ķērusies klāt jaunā valdība, es nosauktu ceļu būvi un remontus. Parlaments savu darbu ir padarījis, budžets ir pieņemts, līdzekļi izdalīti, un vērienīgi darbi sāksies tuvākajā laikā. Vēl viena prioritāte – jaunu skolu un bērnudārzu celtniecība.

Mūsu pilsētas aug, ceļas jauni mikrorajoni, un visur vajadzīga sabiedriskā infrastruktūra.

Visvairāk trūkst tieši bērnudārzu, dažviet Kijevas reģionā bērnu skaits grupiņā sasniedz 40, pat 45.

Patlaban daudz tiek runāts par auglīgo Ukrainas zemju privatizāciju, par izpārdošanu ārzemniekiem. Kas notiek šajā jomā?

Patiešām, likums par zemes tirgus atvēršanu atrodas izskatīšanas procesā. Paredzams, ka pieņemšanas gadījumā tas stāsies spēkā šī gada oktobrī.

Likumā noteikti ierobežojumi, cik zemes drīkst piederēt vienam cilvēkam, – tie ir 10 000 hektāri.

Pagaidām zemi drīkstēs iegādāties vienīgi Ukrainas pilsoņi vai viņiem piederoši uzņēmumi. Savukārt jautājums par iespējamu zemes pārdošanu ārzemniekiem tiks lemts tautas nobalsošanā.

Bet kam patlaban pieder lauksaimniecības zemes?

Dažādi – valstij, zemniekiem, tā sauktajiem agroholdingiem jeb lauksaimniecības uzņēmumiem.

Gan Latvijā, gan pie jums Ukrainā viens no svarīgākajiem politiskajiem jautājumiem ir valoda, konkrēti – rūpes par valsts valodas saglabāšanu, lietošanu un attīstību. Šai ziņā jūs esat izteicis visai paradoksālu domu: “Kamēr es neieņemu valsts amatus, bet pret Ukrainu turpinās Krievijas agresija un Krievijas vadība vēlas “aizstāvēt” Ukrainas krievvalodīgos iedzīvotājus, es, uzstājoties televīzijā, izmantoju tikai krievu valodu. Ar to vēlos pateikt, ka nevajag ierasties ar tankiem, automātiem, ložmetējiem, “zaļajiem cilvēciņiem” un censties aizstāvēt mani kā krievvalodīgu Ukrainas iedzīvotāju.” Bet tagad, kad jūs esat oficiāla persona, kādā valodā jūs uzrunājat cilvēkus – krieviski, ukraiņu valodā?

Kopš ievēlēšanas par Augstākās radas priekšsēdētāju savā darbā izmantoju tikai ukraiņu valodu. Tas ir pats par sevi saprotams, jo esmu Ukrainas valsts amatpersona.

Sadzīvē ikdienā izmantoju valodu, kas katrā konkrētā brīdī ir ērtāka un piemērotāka, – ukraiņu vai krievu.

Ko jūs teiktu tiem Krievijas ekspertiem, kuri nenogurstoši zīmē jaunas ģeogrāfiskās kartes, kāda nākotnē izskatīsies Ukraina pēc iespējamās sadalīšanās. Galīciju paņem Polija; Donbasu un Odesu – Krievija, Aizkarpatus – Ungārija?

Atbildēšu vienā vārdā – nesagaidīsiet.

Jūs esat ieradies Latvijā, valstī, kuras tauta visus gadus kopš PSRS sabrukuma vienmēr jutusi līdzi Ukrainai un iespēju robežās to atbalstījusi. Ko, jūsuprāt, mēs varam mācīties viens no otra?

Vispirms vēlos pateikties Latvijai par sniegto atbalstu, īpaši Ukrainas teritoriālās nedalāmības atbalstīšanā.

Es zinu, ka latvieši labi izprot pašreizējo Ukrainas situāciju savas vēsturiskās pieredzes dēļ.
SAISTĪTIE RAKSTI

Mums ir vairākas kopīgas vērtības, un viena no tām ir demokrātijas principu ievērošana starptautiskās attiecībās, arī Eiropas Padomē.

Par Ukrainu varu teikt – tas, ko mēs varbūt visvairāk esam apguvuši no Latvijas, ir jūsu principialitāte, griba un spēja pastāvēt par savām tiesībām, vērtībām, ideāliem un brīvību. Savukārt kopīgi varam mācīties, kā labāk saprast vienam otru, kā draudzēties un palīdzēt grūtos brīžos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Žurnāls: kādreizējā LNT kanāla TV personība kļuvis par bezpajumtnieku? Ivo nakšņo kāpņutelpā 125
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pakalpojumi iekštelpās tikai ar sertifikātu, bet kā ar lielveikala apmeklējumu? Stāsies spēkā jauni noteikumi 207
14 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Bažas izrādījās pamatotas! Irēnītei draudēja palikšana bešā bez amata. Egila Līcīša feļetons 65
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Esi aizdomīgs šodien. Ne viss ir tā, kā izskatās no malas! Horoskopi 29.septembrim
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pensionāru pāris Ogrē izved suni pastaigā ar stilu 11
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Pakalpojumi iekštelpās tikai ar sertifikātu, bet kā ar lielveikala apmeklējumu? Stāsies spēkā jauni noteikumi 207
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Mākslinieka radošā brīvība vai pornogrāfija? Advokāte lūgusi policiju vērtēt Brektes mākslas darbus 39
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vulkāna izvirdumā cietusī Kanāriju arhipelāga sala pasludināta par katastrofas zonu 2
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Es iedomājos, kas notiktu, ja sāktos karš…” Gailis par nožēlojamo situāciju ar žoga būvēšanu
43 sekundes
LE
LETA
Ziņas
“Es iedomājos, kas notiktu, ja sāktos karš…” Gailis par nožēlojamo situāciju ar žoga būvēšanu
06:00
LE
LETA
Ziņas
Vulkāna izvirdumā cietusī Kanāriju arhipelāga sala pasludināta par katastrofas zonu 2
23:08
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumos joprojām nenorimst bažas par nozares nākotni 3
23:00
IA
Ieva Alberte
Ziņas
“Tas bija pārsteigums!” Latviete Zanda Martena dalās emocijās pēc iekļūšanas Bundestāgā 17
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz kafejnīcu turpmāk tikai ar labākajiem draugiem! Tagad pie viena galdiņa varēs sēdēt mazāks cilvēku skaits 24
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Būs atlūgumi.” LIZDA vadītāja par obligāto vakcināciju un pedagogiem, kuri jau pamet darbu 133
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Žurnāls: kādreizējā LNT kanāla TV personība kļuvis par bezpajumtnieku? Ivo nakšņo kāpņutelpā 125
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Lielbritānijā līdz baltkvēlei nokaituši vīrieši sakaujas cīņā par degvielu 8
13 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Lai ziedētu krāšņi! 5 jautājumi par hortenzijām rudenī
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Būvnieku karteļa lieta: advokāts skaidro, kas cietīs, ja valsts nemaksās par jau iesāktajiem projektiem 8
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāatgūst kaut vai daļa no uzņēmēju radītājiem zaudējumiem.”Feldmans par “būvnieku karteļa” lietu 7
17 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Atraisīt brīvākas rokas meža īpašniekiem, kuriem šajos neskaidrajos laikos jāsaimnieko!” Mežsaimnieki iezīmē nopietnas problēmas 5
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jānis Endziņš par valsts budžetu un investīcijām: Jāiegulda tā, lai otrajā solī no viena eiro atnes atpakaļ divus, trīs vai četrus 16
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dārglietas par 300 tūkstošiem, apģērbs par 6000 eiro: Megana Mārkla “piemirst”, ka apciemo bērnus no mazturīgām ģimenēm 17
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Agrāk psihopāti, sociopāti un vienkārši muļķi nevarēja izpausties – viņiem nedeva tribīni.” Gailis par sociālo tīklu laikmetu 47
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mākoņu būs daudz. Kāds laiks gaidāms trešdien? 1
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Latvijā ir pieaugusi agresivitāte? Kaktiņš par to, vai cilvēki ir gatavi iziet ielās kaut ko dauzīt un dedzināt 40
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Negaidīti mūžībā devies pašmāju TV šovu dalībnieks Gunārs Sārtaputns
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kad maģija apvienojas ar fiziku. Smagā mašīna lielpilsētas vidū rada varavīksni 3
23 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Bažas izrādījās pamatotas! Irēnītei draudēja palikšana bešā bez amata. Egila Līcīša feļetons 65
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai līdz ar Brīvības pieminekļa izgaismošanu naktī varētu atdzīvoties arī pārējās pilsētas ēkas? 20
1 diena
DA
Dr. Apinis
Veselam
Ārste pastāsta, kāds medikaments var palīdzēt Covid-19 saslimšanas gadījumā 49
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pensionāru pāris Ogrē izved suni pastaigā ar stilu 11
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vizītes laikā Francijas prezidentam iemet ar olu 18
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 54
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es esmu dzīvs cilvēks! Protams, ka man ir vēderiņš, ir grumbiņas”: dziedātāja Elīna Gluzunova faniem atrāda bildes apakšveļā 18
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Tā ir okupācija? Vai mēs ko nezinām?”: cilvēki soctīklos iesmej par kuriozu ar Latvijas karti TV šovā 9
1 diena