FOTO. Influenceri bēg, restorāni tukši – ārzemniekiem jābīstas jo īpaši. Kāds varēja iedomāties, ka Dubaija ir vāja? 4
Greznība, zelts, saule un drošība – tāds gadu gaitā bija Dubaijas solījums. Taču kopš Irānas un Irākas kara daudzi sāk jautāt: vai šī apzeltītā ilūzija beidzot ir sabrukusi? Daudzi starptautiskie mediji jau pasludina “Dubaijas sapņa” beigas, par to plašāk rakstīts vietnē Deutsche Welle.
Gadiem ilgi emirāts tika uzskatīts par īstu patvērumu bagātajiem un emigrantiem – bez nodokļiem, grezns un drošs, pretstats nemierīgajiem reģioniem. Tomēr karš ir pamatīgi satricinājis šo tēlu.„Dubaijas kā drošās ostas sabrukums,” raksta ASV žurnāls The New Yorker. „Vai šīs ir Dubaijas beigas?” jautā The New York Times komentētāji. Savukārt britu Daily Mail ar neslēptu gandarījumu vēsta par influenceru masveida aizplūšanu no emirāta, dēvējot to par „lielo Dubaijas emigrāciju” un „mirdzošās, beznodokļu influenceru fantāzijas sabrukumu”.
Daļa no šīs situācijas saistīta ar atklātām represijām.
Influenceri un citi cilvēki tiek arestēti par dronu uzbrukumu postījumu attēlu publicēšanu.
Dubaijā bāzētā juridiskās palīdzības organizācija “Detained” lēš, ka kopš kara sākuma arestēti vairāk nekā 100 cilvēu, tostarp eiropieši. Par kibernoziegumiem vai valsts drošības likumu pārkāpšanu viņiem draud milzīgi naudas sodi vai pat vairāki gadi cietumā.
Saskaņā ar Apvienoto Arābu Emirātu Aizsardzības ministrijas datiem, Irāna kopš kara sākuma pret AAE ir palaidusi vairāk nekā 2200 dronu un vairāk nekā 500 ballistisko raķešu. Daži no tiem trāpījuši Dubaijas lidostai, dzīvojamām ēkām un viesnīcām. Tomēr varas iestādes cenšas uzturēt normalitātes iespaidu –
līderi apmeklē iepirkšanās centrus, uzņēmumiem pavēlēts turpināt darbu,
bet valsts mediji aktīvi izplata vēstījumu: „Dzīve turpinās, Dubaija joprojām ir droša.”
Vai “Sapnis par Dubaiju” vēl dzīvs?
Nav šaubu, ka Dubaija cietusi smagus ekonomiskos zaudējumus. Emirāts ir ļoti atkarīgs no nozarēm, kas nav saistītas ar naftu – tūrisma, finanšu pakalpojumiem, tehnoloģijām, nekustamā īpašuma un loģistikas. Tūrisms veido aptuveni 12% no Dubaijas IKP.
Augstākās klases restorānos klientu skaits krities pat par 90%. Tūrisms kopumā samazinājies līdz pat 80%.
Viesnīcu noslogojums strauji krities, nekustamā īpašuma cenas nokritušas, bet Dubaijas biržas indekss kopš kara sākuma zaudējis aptuveni 16%.
Desmitiem tūkstošu ārzemnieku, iespējams, jau pametuši emirātu. Finanšu uzņēmumi daļēji evakuē darbiniekus vai liek strādāt attālināti.
Lai stabilizētu situāciju, valdība izsludinājusi atbalsta programmu aptuveni 272 miljonu ASV dolāru apmērā,
tostarp nodevu atlikšanu tūrisma nozarē un muitas atvieglojumus. Tiek apsvērta arī nodokļu un uzturēšanās atļauju noteikumu mīkstināšana, lai atgrieztu emigrējušos.
Eksperti gan saglabā piesardzīgu optimismu. Viņi norāda, ka Dubaijas galvenās stiprās puses – ekonomiskā brīvība, infrastruktūra un uzticamas institūcijas – palikušas neskartas.
Ātra atgriešanās pie izaugsmes ir iespējama, ja konflikts drīz beigsies.
Tomēr līdztekus ekonomiskajiem zaudējumiem ir arī nopietns reputācijas kaitējums, vēstīts DW. Degošu luksusa viesnīcu attēli un ziņas par arestiem autoritārā valstī var atstāt ilgstošu iespaidu. Dubaijai uz spēles ir likts ne tikai īstermiņa ienākums, bet arī galvenais solījums, uz kura balstījās tās uzplaukums – stabilitāte nemierīgajā reģionā.
