FOTO. Lavandu ferma Piebalgas pusē – čaklas ģimenes veidota miera osta ar īpašu smaržu un noskaņu
8
SIA “CIMBUĻI” ir saimniecība Taurenē, kas plaši pazīstama kā vienīgie franču šķirnes aitu Ile de France audzētāji Latvijā. Agnese Driķe stāsta, ka savulaik saimniecības izveide bijusi vīra Kristapa ideja.
Pirms 9 gadiem abi izgājuši kursus par aitu pārraudzību, kuros profesore kā ļoti labu šķirni ieteikusi tieši Ile de France. 2015. gadā Vācijā iegādājušies 80 Ile de France šķirnes aitu mātes un izsolē 2 Ile de France šķirnes teķus.
Ile de France ir aitu gaļas šķirne, kura dod lielisku masas pieaugumu, to izmantojot kā tēva šķirni un krustojot, piemēram, ar Latvijas tumšgalvi. Ile de France šķirnes aitas ir arī lieliskas aitu mātes, kuras rūpējas par jēriem un labus svara pieauguma rādītājus sasniedz, pārtiekot no pļavu zāles. Šķirnes lielais pluss ir tas, ka tai nav sezonāla meklēšanās un krustošana iespējama visu gadu.
Bet, kā jau nojaušat, šis šoreiz nebūs stāsts par aitām. Pirms 3 gadiem Agnese un Kristaps nolēmuši paplašināt saimniekošanu un iegādājušies viesu nama “Andrēni” teritoriju – tā bijusi sakopta un iedvesmojoša. Radusies vēlme šeit ierīkot Provansas stūrīti un izveidot lavandu fermu, jo lavandas tik labi saderot ar Francijas aitiņām.
“Šobrīd mūsu lielākais izaicinājums ir ziemas aukstums. Arī mitrums pavasaros un rudeņos lavandām ne pārāk patīk. Būtībā ir sajūta, ka apgūstam agronoma profesiju, mēģinot saprast, kā rūpēties par lavandām. Mēs mācāmies procesā un pieļaujam arī kļūdas.
Piemēram, pirmajā gadā lavandām nedrīkst ļaut ziedēt, jo tām jāļauj nostiprināties, labāk ieaugt. Tobrīd es to nezināju…” pieredzē dalās Agnese, kura pēc izglītības ir juriste, taču šobrīd vairāk pievērsusies saimniekošanai laukos.
Šobrīd lavandas zied pilnā sparā, taču kopumā to ziedēšanas laiks ir īss – vien 3 nedēļas līdz mēnesim. Pēc tam tās ir jānogriež, ja grib kaltēt un ražot arī citus produktus. Šī gada karstums gan lavandām patīkot – tās labi zied, taču brīžiem gan gribējies tomēr laukus aplaistīt, jo Piebalgas pusē sausums pārāk ieildzis un jaunajiem stādiņiem bija nepieciešams ūdens.
Agnese neslēpj, ka agrāk par lavandu smaržu neesot bijusi sajūsmā: “Agrāk biju smaržojusi ēteriskās eļļas, aromāts likās pārāk spēcīgs, taču tagad, sajūtot, kā smaržo dārzs, par šo maigo smaržu esmu sajūsmā. To ieliekam arī ziedūdeņos un eļļās. Šis ir nomierinošs aromāts.”
Šobrīd te aug ap 2000 stādiņi, 6 lavandu šķirnes. Kā novērots praksē, vislabāk mūsu klimatā patīk šķirnei Lavandula angustifolia HIDCOTE BLUE STRAIN.
Bet kopumā lavandu ferma nav tikai lavandu lauki vien. Agnese te visu veido pati pēc savām sajūtām un patikšanas. Tā nesen laukos notikusi arī mākslinieciska skicēšanas meistarklase, bet lavandu ziedēšanas laikā katru piektdienu te brīvā dabā notiek joga lavandās, ko braucot vadīt lieliska pasniedzēja Elīna Žagare no Aerial Yoga Cēsis. Noskaņa šādās jogas nodarbībās esot tik lieliska, ka gribētāji gatavi braukt arī no Rīgas un Valmieras. Tas ir pilnīgs miers!
Teritorija turpina pilnveidoties, top arvien jauni dekori un elementi, padomāts arī par izklaidēm bērniem un jauniešiem, izvietojot basketbola grozu un lielās āra spēles. Aitu gan pagaidām vēl te nav, tās dzīvo pāris kilometrus tālāk, bet Agnese nosmej: “Ja jau es tagad pateikšu, tad vairs atkāpšanās ceļa nebūs – nākamgad plānojam, ka arī aitas mitināsies šeit – tieši blakus lavandu fermai.”
Saimniekošana te ir pilnībā viņu ģimenes rūpe. Agneses ziņā ir sievišķīgākie darbi – ravēšana, stādīšana, viesu uzņemšana un noskaņas radīšana, savukārt vīrs parūpējoties par to, lai zāle vienmēr ir nopļauta un vīrišķīgie, smagākie darbi izdarīti. Abu meitiņas palīdzot ar lavandu griešanu un pušķu veidošanu. Par biznesu pagaidām lavandu laukus esot grūti nosaukt, taču pamazām viss attīstoties un pilnveidojoties.
Noderīgs te bijis arī pašvaldības finansiālais atbalsts, ar kura palīdzību iegādāts lavandu ziedūdens destilators. Arī novada tūrisma speciālisti neliedz savu atbalstu un iesaka veidus, kā popularizēt saimniecību.
Saimniecība atrodas veiksmīgā vietā – pavisam netālu no ceļa Cēsis – Madona. Te bieži ierodas ciemos gan vietējie, gan tūristi. Jau šobrīd te ikviens laipni gaidīts ciemos uz brīvdabas pikniku vai kādu ballīti, piemēram, vecmeitu ballīte ar fotosesiju lavandu laukos – tas būs pavisam īpaši.
