FOTO. “Šobrīd nav nozīmes, tas ir labi vai slikti – tā vienkārši ir”: dzīvnieku patversme nāk klajā ar satraucošu tendenci Latvijā 17
Dzīvnieku patversme “Mežavairogi” soctīklos publicējusi svarīgu informāciju, kas skar gan mājdzīvnieku saimniekus, gan cilvēkus, kas pamana klaiņojošus dzīvniekus. Diemžēl pēdējos mēnešos Latvijā ir novērota ļoti satraucoša un nepatīkama tendence attiecībā uz mājdzīvniekiem.
“Nav noslēpums, ka pēdējos mēnešos pieaudzis klaiņojošo (nepieskatīto) suņu skaits. Tas ir tieši saistīts ar cilvēku ekonomisko stāvokli un noskaņojumu kopumā. Kad jādomā kā izdzīvot, rūpes par suni vairs nav pirmajā vietā. Šobrīd nav nozīmes, tas ir labi vai slikti – tā vienkārši ir.
Tāpat internetā klejo daudz pasaku par patversmēm, dzīvnieku ķērājiem un to “medījumu”. Tāpēc, lai kliedētu mītus, izstāstīsim, kā un kāpēc notiek dzīvnieku izķeršana.
1. Iedzīvotājs, kurš pamana klaiņojošu suni, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu kaķi, savvaļas dzīvnieku vai lauksaimniecības dzīvnieku, zvana sava novada pašvaldības policijai.
2. Pašvaldības policija reizēm izbrauc uz vietas, lai klaidonītim nolasītu mikročipu. Ja tas nav iespējams (policijai nav čipu lasītāja, vai suns nav notverams), tiek ziņots dzīvnieku ķērājiem. Mūsu gadījumā- 24/7.
3. Ķērājs ierodas notikuma vietā un izķer klaiņojošo suni. MK noteikumi nosaka, ka ķert klaiņojošus dzīvniekus drīkst tikai apmācīti dzīvnieku ķērāji. Ķērājam ir atbilstošs aprīkojums un viņš ir apmācīts izvērtēt riskus, lai nenodarītu pāri nedz sunim, nedz apkārtējiem iedzīvotājiem.
4. Sunim nekavējoties, notikuma vietā tiek nolasīts mikročips un pārbaudīts vai tas ir reģistrēts. Ja ir- jebkurā diennakts laikā tiek zvanīts saimniekam. Ja saimnieks uz zvanu neatbild, tiek nosūtīta sms un epasts. Pa telefonu saimniekam tiek izstāstīti nosacījumi, kā saņemt suni atpakaļ. Ideāli, ja saimnieks ierodas uzreiz. Pašvaldības policija uzsāk administratīvo lietvedību par suņa klaiņošanu, suņa īpašnieks apmaksā ķērājam visas izmaksas pēc cenrāža un ved suni mājās. Klaiņot nav lēti.
5. Ja saimnieku noteikt uz vietas nav iespējams, tikai tad suns dodas uz patversmi vai veterināro klīniku, atkarībā no situācijas. Suni pārvadā speciāli reģistrētā transportlīdzeklī. Datu bāzē nekavējoties tiek veikta atzīme par nokļūšanu patversmē. Ja dzīvnieks nav apzīmēts, tad veterinārārsts ierodas patversmē, suni izmeklē, apzīmē, savakcinē un apstrādā pret parazītiem un izraksta pasi. Neatkarīgi no tā vai suns ir slims, vesels, vecs, jauns, dusmīgs vai mierīgs, ārstam tas ir jāizdara. Uzreiz arī suns tiek piereģistrēts datu bāzē, kā bezsaimnieka un norādīta patversme, kurā tas uzņemts.
6. Ja atrodas suņa saimnieks, un atrodas diezgan bieži, tad pirms doties sunim pakaļ uz patversmi, ir obligāts pašvaldības policijas apmeklējums, lai uzsāktu administratīvā pārkāpuma lietu par suņa klaiņošanu. Tikai pēc tam suņa saimnieks ir gaidīts patversmē, lai saņemtu savu sunīti, jau ar pasi un pēc veterinārārsta apskates. Un, protams, suņa īpašnieks apmaksā visus patversmes un veterinārārsta izdevumus. Klaiņot nav lēti. Visbeidzot datu bāzē tiek ievadīti saimnieka dati.
Jācer, ka redzot šo darba apjomu, kas saistās ar vienu klaiņojošu suni, nevienam neradīsies jautājumi, kāpēc jāmaksā?! JO visiem suņiem uz šodienu jābūt apzīmētiem un reģistrētiem. Ja saimnieks izvēlas neievērot likumdošanu, jārēķinās ar neērtībām.
Jāpiebilst arī, ka klaiņojoši dzīvnieki nav jāķer brīvprātīgajiem, blakus māju iedzīvotājiem vai citiem entuziastiem, jo tas var būt bīstami un nav likumīgi. Un nav mazsvarīgi- mikročips ir jānolasa jau noķeršanas vietā, lai dotu iespēju sunim pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās un nenokļūt patversmē.
Lūgt, lai atkāpjamies no kaut kā, kas ir augstāk aprakstīts ir, mazākais, bezjēdzīgi. Jo viss aprakstītais ir obligātas prasības. Arī tad, ja kādam kaut kas šķiet nevajadzīgs, mums tas ir jādara.
Lai būtu pārskatāma dzīvnieku kustība un dzīvnieki nevarētu “pazust”. Vai atrasties vairākkārt dažādos novados.
Tāpēc vienīgais ieteikums jums – nepieļaujiet sava suņa nekontrolētu izkļūšanu no jūsu īpašuma- klaiņošanu!
Absolūti lielākajai daļai klaiņojošu suņu ir saimnieki. Taču bezatbildība rezultējas ar klaiņošanu.
Zemāk tikai daži klaiņotāju foto no pēdējām dienām,” – rakstīts patversmes socvietnēs.
