“Francija ir tuvu nevaldāmam stāvoklim!” Francijā beigusi darbu kārtējā valdība, Makrons nonācis sarežģītā situācijā 0
Francijas prezidents Emanuels Makrons strauji zaudē manevra brīvību. Pirmdienas pēkšņā premjerministra atkāpšanās — Makrona ceturtā vairāk nekā gada laikā, ko raksturo teju nepārtraukta politiska satricinājuma sērija — ievietojusi Francijas līderi sarežģītā situācijā, vēsta ārvalstu prese.
No Makrona perspektīvas neviena no pieejamajām opcijām nešķiet pievilcīga. Savukārt Francijai nākotne sola vairāk politiskās nenoteiktības, kas grauj investoru uzticību Eiropas Savienības otrajai lielākajai ekonomikai un apgrūtina mēģinājumus ierobežot valsts bīstamo budžeta deficītu un parādus.
Iekšpolitiskie satricinājumi arī apdraud Makrona spēju koncentrēties uz starptautiski nozīmīgiem jautājumiem — karu Gazā un Ukrainā, drošības draudiem no Krievijas, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa enerģiskās ārpolitikas ietekmi.
Šeit tuvāks ieskats jaunākajā epizodē Francijas nebijušajā politiskajā drāmā, kas turpinās kopš brīža, kad Makrons šokēja valsti, 2024. gada jūnijā šķirojot Nacionālo asambleju un izsaucot jaunas vēlēšanas, kurās parlamenta apakšpalāta tika piepildīta ar viņa opozīcijas pārstāvjiem.
14 stundu valdība
Kad premjerministrs Sebastjans Lekorns pirmdien no rīta iesniedza atkāpšanās vēstuli, viņš faktiski novilka paklāju no zem kājām jaunajai kabineta komandai, kuru bija apstiprinājis tikai 14 stundas iepriekš, svētdienas vakarā. Šī valdības sabrukšana — ministra izstāšanās no amata, pirms pat paspējis iejusties — Makronam radīja sliktu iespaidu, kas kritiķiem šķita gandrīz farsisks.
Tas pastiprināja iespaidu, ka Makrons — kurš 2017. gadā lepojās ar sevi kā pulksteņu meistaru, kas stingri kontrolē notikumus — vairs nav pilnībā pie varas un viņa autoritāte samazinās.
Viena no Makrona lojālajām atbalstītājām, nesen atkārtoti iecelta, bet tagad atkāpjusies ekoloģijas ministre Agnese Panniere-Runačera, raksturoja noskaņojumu: “Tāpat kā daudzi no jums, es šajā cirkā izmisu.” Varbūt vēl kaitinošāk Makronam bija iemesli, ko Lekorns norādīja savā atkāpšanās paziņojumā.
39 gadus vecais Lekorns skaidroja, ka amats, ko Makrons viņam piešķīris mazāk nekā mēnesi pēc iepriekšējā premjerministra noraidīšanas Nacionālajā asamblejā, ir bijis neiespējams.
Lekorns stāstīja, ka trīs nedēļu sarunas ar politiskajām partijām, arodbiedrībām un uzņēmējiem neizdevās panākt vienošanos par Francijas galveno iekšpolitisko prioritāti — nākamā gada budžetu. “Būt premjerministram ir grūti, iespējams, pat nedaudz sarežģītāk šobrīd, bet nevar būt premjerministrs, ja nosacījumi netiek izpildīti,” sacīja Lekorns.
Viņš šķietami signalizēja, ka Francija ir tuvu nevaldāmam stāvoklim.
Bez koalīciju tradīcijas
Kad Makrona izsludinātās ārkārtas vēlēšanas izgāzās, radot “iesaldētu” parlamentu kopš 2024. gada jūlija, prezidents uzskatīja, ka viņa centristu nometne var turpināt valdīt, veidojot alianses Nacionālajā asamblejā, neskatoties uz nestabilo vairākumu.
Taču 577 locekļu palāta ir sadalīta trīs galvenajos blokos — kreisajā, centrā un tālajā labējā pusē — un neviens bloks nevar veidot valdību vienatnē.
Francija, atšķirībā no Vācijas, Nīderlandes un citām Eiropas valstīm, nav pieradusi pie koalīciju valdībām.
Makrona opozīcija Nacionālajā asamblejā, īpaši tālās kreisās un labējās partijas, nav bijusi ieinteresēta sadarboties. Neskatoties uz savām ideoloģiskajām atšķirībām, tās regulāri apvienojās, lai gāztu prezidenta premjerministrus un viņu minoritātes valdības, pierādot Lekornam, ka viņš būtu nākamais, ja nepametīs amatu pats.
Kreisie jau gatavojās gāzt Lekornu valdību šonedēļ, bet tālā labējā puse signalizēja, ka varētu balsot pret viņu arī. Pirmdienas vakarā Makrons deva Lekornam vēl 48 stundas, lai mēģinātu izkļūt no situācijas, paildzinot sev laiku.
Vēl viena šķirošana
Nevēlamā alternatīva Makronam būtu parlamenta atkārtota šķirošana, īpaši pakļaujoties spiedienam no tālās labējās puses, izsaucot jaunu ārkārtas vēlēšanu ciklu.
Makrons iepriekš izslēdzis iespēju atkāpties pats, solot pabeigt savu otro un pēdējo prezidentūras termiņu līdz 2027. gadam.
Ja Nacionālās asamblejas vēlēšanas notiktu atkārtoti, tālās labējās partijas “Nacionālā Sapulce” vadībā varētu iegūt pirmo vietu, ko Makrons jau ilgi cenšas novērst. Tas varētu nozīmēt, ka viņam nāktos dalīt varu ar tālās labējās premjerministru savā prezidentūras laikā.
Makrona nepopularitāte varētu arī radīt smagu sakāvi centristu partijai, samazinot viņa ietekmi parlamentā un piespiežot veidot kompromisus ar spēcīgāku kreiso partiju koalīciju.
Vai arī Francija varētu turpināt līdzšinējo situāciju — politisko impasu un satricinājumu, kas vājinātu Makronu mājās, bet nekavētu viņa rīcību pasaules līmenī.
“Es nedomāju, ka Emanuels Makrons atkāpsies. Viņš joprojām ir līderis starptautiskajos jautājumos. Tāpēc viņš turēsies pie savām pozīcijām situācijā Ukrainā, Tuvajos Austrumos un attiecībās ar ASV,” sacīja politikas zinātnes pētnieks Lūs Roubans.
