Foto: Yad Vashem

Gandrīz neticami: kā izglābta ebreju ģimene atdarīja saviem musulmaņu labdariem 0

Reizēm, kad šķiet, ka ļaunums valda pār pasauli, ir vērts izlasīt par cilvēkiem, kuri nesavtīgi rūpējas par citiem, un, kas pats labākais, – viņu padarītais tiek novērtēts. Kā, piemēram, stāsts par musulmaņu Hardagu un ebreju Kabiljo ģimenēm.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Lasīt citas ziņas

Kad 1941. gadā nacistiskā Vācija iebruka Dienvidslāvijā, gestapo Sarajevā ievācās mājā tieši pretim namam, kurā dzīvoja Hardagu ģimene. Mustafa un Zeinaba, būdami spiesti caurām naktīm klausīties mocīto kliedzienos, izlēma palīdzēt vismaz kādam, un paslēpa ģimenes draugu un biznesa partneri Jozefu Kabiljo kopā ar viņa sievu un meitu.

Kad gestapovieši iebruka Hardagu mājās, lai pārbaudītu dokumentus, ebreju ģimene slēpās tikai pāris metru attālumā, sienā iebūvētā skapī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kabiljo ģimene nodzīvoja Mustafas un Zeinabas mājās, kamēr pavērās iespēja slepus aizceļot uz Mostaru – pilsētu, kuru pārvaldīja itālieši un kur pret ebrejiem nebija vērstas tik iznīcinošas vajāšanas. Diemžēl pats Jozefs, kurš vēlējās nokārtot vēl pēdējās lietas uzņēmumā, tika apcietināts un ieslodzīts Jasenovačas nometnē, kur Zeinaba viņu nejauši pamanīja un sāka nest ēdienu ieslodzītajiem. Kad Jozefam izdevās izbēgt, viņu atkal uzņēma Hardagu ģimene.

Kad gestapovieši tomēr uzzināja, ka Hardagi palīdz ebrejiem, viņi apcietināja un nošāva Zeinabas tēvu, Ahmedu Sadiku, kurš bija palīdzējis vairākām ebreju ģimenēm viltot dokumentus. Savukārt Kabiljo ģimene izglābās un aizceļoja uz Jeruzalemi.

20. gadsimta 80. gados Hardagu ģimene tika pasludināti par taisnīgajiem starp tautām, un viņiem par godu Jeruzalemē tika iestādīts koks.

Kad 1992. gadā Dienvidslāvijā sākās karš, serbu militāristi bija aplenkuši Sarajevu, kuras ielās gāja bojā cilvēki un dega mājas. Hardagu ģimene slēpās savas mājas pagrabā un bija zaudējuši jebkādas cerības, ka varētu karā palikt dzīvi.

Kabiljo ģimene, dzīvojot Jeruzalemē, bija uztraukušies par saviem glābējiem, un, neko nezinādami par viņu likteni, uzrunāja kādu Izraēlas kara korespondentu Sarajevā. Žurnālists Sarajevā caur savu paziņu tīklu uzmeklēja Zeinabu, kurai tobrīd bija 76 gadi, un viņas jaunāko meitu Sāru.

Uzzinājuši, ka Zeineba ir dzīva, Kabiljo ģimene meklēja Izraēlas varasiestāžu palīdzību, lai izglābtu savus agrākos labdarus. Viņi uzrunāja pašu Ichāku Rabīnu, un rezultātā Zeineba ar meitu tika nogādātas drošībā Jeruzalemē. Pateicībā par glābšanu, un jūtot dziļu saikni ar Kabiljo, Sāra līdz ar savu ģimeni 90. gadu nogalē pārgāja jūdaismā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.