Globālā sasilšana. Siltāks laiks, bet vairāk sniega ziemā – kā tas iet vispār kopā? 51
Tas, ka sniegs nav pretarguments klimata pārmaiņām, – tam piekrīt klimata eksperti. Gluži otrādi: globālā sasilšana dažos gadījumos pat var izraisīt vairāk sniega, šo tēmu izvērš portāls Tagesschau.de.
Ir ziema, stipri sniegputeņi rada ne tikai avārijas, dzelzceļa satiksmes traucējumus, haosu un traucējumus Minhenes lidostā Vācijā, bet arī sociālajos tīklos, īpaši saistībā ar nesen notikušo ANO klimata konferenci Dubaijā. Par abiem soctīklos smejas: “Kur ir globālā sasilšana, par kuru mūs nemitīgi brīdina un kuras dēļ mums jāmaksā šausminoši nodokļi?”
Kamēr izmērītie karstuma rekordi pieaug un temperatūra uz Zemes paaugstinās daudz ātrāk nekā pirms tūkstošiem gadu. Saskaņā ar Vācijas meteoroloģiskā dienesta (DWD) datiem gada vidējā gaisa temperatūra Vācijas apgabalā no 1881. līdz 2022. gadam pieauga par statistiski pierādītiem 1,7 grādiem.
Klimatoloģe Gudruna Mīlbahere no DWD intervijā tagesschau.de sacīja:
“Temperatūras izmaiņas, ko mēs tagad pieredzam simts gadu laikā, agrāk prasīja vairāk nekā 1000 gadu. Izmaiņas, kas ir novērotas pēdējo desmit gadu, jau ir lielākas nekā tās, kas ir novērotas kopš mērījumu sākuma.
Siltākas ziemas – mazāk sniega, ziemas kopumā kļūst siltākas.
Oberstdorfa Bavārijā, kurā ir vairāk nekā 135 gadu mērījumi, uzrāda būtisku samazināšanos šādās tā dēvētajās sniega segas dienās. Lai gan laikā no 1961. līdz 1990. gadam bija vidēji 127 sniega dienas, laika posmā no 1991. līdz 2020. gadam DWD uzskaitīja tikai vidēji 106 dienas ar trīs centimetrus biezu sniega kārtu.
Tomēr joprojām novērojamas ikgadējas svārstības. Turklāt vispārēja temperatūras paaugstināšanās ziemā varētu notikt arī mīnusā jeb būt zemākas nekā iepriekš. Tas nozīmē arī to, ka ziemā var būt auksts laiks, bet tā tas būs arvien retāk.
Laikapstākļi nav tas pats, kas klimats
Klasificējot sniega masu un globālo sasilšanu, galvenais punkts ir atšķirība starp laikapstākļiem un klimatu.
Tā kā sniegs ir laikapstākļu parādība, no tā nevar izdarīt nekādus secinājumus par klimatu vai klimata izmaiņām, norāda Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūts. Ja mainās klimats, mainās arī laikapstākļu mainīgums.
Tiek sagaidīts, globālā sasilšana varētu pat novest pie tā, ka nākotnē mēs redzēsim vairāk sniega, taču ne biežuma, bet intensitātes ziņā. Globālās sasilšanas dēļ varētu snigt retāk, bet tikpat daudz vai pat vairāk.
Viens no iemesliem ir tas, ka globālās sasilšanas dēļ līst vairāk – it īpaši rudenī un ziemā. Vidējais nokrišņu daudzums Vācijā kopš 1881./1882.gada ziemas ir pieaudzis par aptuveni 48 milimetriem. Tas ir par aptuveni 26% vairāk lietus, bet ar telpiskām atšķirībām.
DWD novēro nelielu nokrišņu sezonas nobīdi pret ziemas mēnešiem. Tagad var redzēt, ka ziemā faktiski nokrīt vairāk nokrišņu.
Tas var izraisīt vairāk sniega, pat ja kopējā temperatūra paaugstināsies.
Ir zināms, ka klimata pārmaiņas izraisa augstākas temperatūras – un atmosfērā var būt vairāk mitruma, kad tā ir silta. Vasarā tas var izraisīt sausumu, jo mitrums pēc tam iztvaiko, nevis līst. Rudenī un ziemā mitrums tomēr tiek izvadīts – kā ārkārtējs lietus vai ļoti zemā temperatūrā kā ārkārtējs sniegs vai sniega masas.
Sniegs ir svarīgs, lai daba funkcionētu. Sniega trūkums faktiski var veicināt globālo sasilšanu. Sniegs un ledus atstaro daudz saules gaismas atpakaļ kosmosā.
Un, kad tas vairs nenotiek, saules gaismu absorbē Zemes virsma. Tas ir, tā teikt, pastiprinošs process gaisa temperatūras paaugstināšanas ziņā.
Bet sniegam ir arī cits uzdevums, piebilst eksperti. Sniegs darbojas kā ūdens rezervuārs, īpaši lielākos augstumos, gada laikam, kad dabai nepieciešams daudz ūdens. Ja ziema jau ir salīdzinoši silta un sausa, pavasaris sāksies salīdzinoši sauss, lai gan augiem un veģetācijai nepieciešams daudz ūdens.
Siltas ziemas dēļ daudzas dzīvnieku sugas vairojas agrāk – bet tad tās bieži nevar atrast barību, jo tā vienkārši vēl nav izaugusi.
