Alvids Šlepiks, “Mans vārds ir Marīte” 1
No lietuviešu valodas tulkojusi Daina Avotiņa, māksliniece Māra Rikmane. “Lauku Avīze”, 203 lpp.
Gastroenterologs Vilkoite: Ja burciņā ir pelējuma virskārta, tad viss burciņas saturs ir sabojāts
Ko vilkt mugurā, sagaidot Ugunīgā Zirga gadu? Padomi katrai zodiaka zīmei, lai piesaistītu veiksmi un harmoniju
“Tas tiešām ir tāds apkaunojums…” Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums izsauc asas reakcijas sabiedrības vidū
Ir Otrā pasaules kara nobeigums. Vācu armija atkāpjas, un Sarkanā armija arvien dziļāk iespiežas Rietumeiropā. Prūsija cieš badu un pazemojumu, bet jaunās sievietes un meitenes dzīvo pastāvīgās vardarbības bailēs. Arī mazās Renātes ģimenē viss kļuvis gluži aplam. Teju vienīgo pārtiku sagādā vecākais brālis, kurš dodas darbos un arī ubagot uz kaimiņos esošo Lietuvu. Un tad gluži vai nejauši Lietuvā nokļūst arī Renāte – mazs, lielajā pasaulē pazudis cilvēkbērns, kurš lietuviski zina tikai vienu teikumu: “Mans vārds ir Marīte…”
