Rīgas Tehniskā universitāte ir viena no retajām, kas atbalsta IZM izstrādāto koncepciju par pārmaiņām augstskolā. Attēlā: RTU rektors Leonīds Ribickis (no labās) kopā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku piedalās diskusijā par augstāko izglītību.
Rīgas Tehniskā universitāte ir viena no retajām, kas atbalsta IZM izstrādāto koncepciju par pārmaiņām augstskolā. Attēlā: RTU rektors Leonīds Ribickis (no labās) kopā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku piedalās diskusijā par augstāko izglītību.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Grib turpināt diskusijas par augstskolu nākotni: vai pārmaiņas ir sasteigtas? 0

Konceptuālais ziņojums “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, ko vajadzēja iesniegt izskatīšanai valdībā jau pagājušā gada nogalē, līdz Ministru kabinetam pagaidām nav nonācis, un lielākā daļa augstskolu pārstāvju joprojām vēlas turpināt diskusijas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētajām reformām augstākās izglītības jomā.

II
Ivars Ijabs
Ziņas
Ivars Ijabs: Ko nozīmē “adekvāta minimālā alga” Eiropā – vienāda minimālā alga Vācijā un Latvijā? 54
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Uz mēnesi būs pilnīgs “lokdauns”!” publiski paziņo uzņēmējs, Pavļuts reaģē ar ātru atbildi 120
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir pieļautas divas ļoti rupjas kļūdas!” Binde par valdības darbu un esošo Covid-19 pandēmijas stāvokli 37
19 stundas
Lasīt citas ziņas

Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir apņēmības pilna nodot koncepciju izskatīšanai valdībā 11. februārī: diskusijas ar augstskolām varēšot turpināt tad, kad būs jāizstrādā konkrēti likumprojekti.

Galvenās pārmaiņas, ko piedāvā nesen publiskotais konceptuālā ziņojuma projekts, apspriestas jau vairākus mēnešus.
CITI ŠOBRĪD LASA

Proti, IZM piedāvā ieviest augstskolu tipoloģiju, sadalot tās trīs grupās, un turpmāk augstskolu pārvaldībā samērā lielu daļu dot padomēm, kurās darbosies eksperti, kas ikdienā attiecīgajā augstskolā nestrādā.

 

Padomes došot “skatu no malas”

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur tika apspriesta jaunā koncepcija, I. Šuplinska atzina, ka vārdam “padomes” Latvijā ir negatīva noskaņa ne tikai padomju laiku dēļ, bet arī tāpēc, ka pēc neatkarības atgūšanas lielo uzņēmumu padomes bijušas “naudas pelnīšanas mehānisms”, taču “šis koncepts jāmaina”. Viņa solīja, ka augstskolas lielā mērā varēs ietekmēt padomes sastāvu un ka padomes nepieciešamas, lai būtu skats no malas uz universitātes darbu.

Ministre arī paziņoja, ka Latvija esot pēdējā valsts, kur vēl diskutē par to, vai universitātēs nepieciešamas padomes, citur tādas jau esot ieviestas.

Tam iebilda Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina, sakot, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur augstskolu pārvaldē nav ārēju ekspertu, bet nebūt nav tā, ka visur tiek veidotas tādas padomes, kādas piedāvā IZM.

Šobrīd IZM piedāvā divas alternatīvas, kā turpmāk pārvaldīt augstskolas, taču abi varianti paredz ka par augstskolas darbības stratēģiju un budžetu lemj padome. Padome arī atlasa un izvirza rektora amata kandidātu, kā arī pēcāk uzrauga rektora darbu. Rektoru ievēl vai nu satver­smes sapulce, vai visa augstskolas saime.

Padomi iecerēts veidot no 11 locekļiem, kam nedrīkstēs būt interešu konflikta un kas nedrīkstēs būt bijuši politiskos amatos pēdējo divu gadu laikā.

Pagaidām plānots, ka apmaksāts būs tikai padomes priekšsēdētāja darbs.

Jāpiebilst, ka augstskolās jau tagad darbojas padomnieku konventi, kuros iekļauti, piemēram, darba devēju pārstāvji, taču, kā atzīst IZM, padomnieku iesaiste augstskolu darbā ir neformāla un virspusēja.

IZM gan iecerējusi arī citas pārmaiņas pārvaldībā: ne tikai uz rektora, bet arī citiem amatiem pretendentus meklēs atklātā, starptautiskā konkursā. Tikmēr šobrīd uz amatiem augstskolās pārsvarā var kandidēt tie, kuri tajās jau strādā.

Saskaņā ar IZM plānu universitātēs pārvaldības sistēmu mainīs jau tuvākajos divos gados, bet no 2022. līdz 2023. gadam pārvalde mainīsies augstskolās.

 

Cīnīsies par universitātes godu

Kā zināms, sākotnēji tika plānots augstskolas iedalīt divās daļās: zinātņu universitātes un nozaru augstskolas, tomēr tagad secināts, kas tās jāsadala universitātēs un augstskolās, kad gan arī būšot universitātes tipa augstākās izglītības iestādes.

Skaidrojot atšķirību starp abām augstskolu grupām, I. Šuplinska pauda, ka universitātēm zinātnē būs daudzveidīga tematika, kamēr augstskolās pētniecība būs, bet ne tik plaša.

Augstskolu galvenais uzdevums būšot reaģēt uz darba tirgus prasībām. Tomēr gan universitātēm, gan augstskolām būs jāpiedāvā visu līmeņu studijas: no bakalaura līdz doktoram. Universitātēm būs jābūt starptautiskajos reitingos vismaz starp 1000 labākajām pasaules augstskolām un jābūt stratēģiskam plānam, kā nokļūt TOP 500.

Atšķirsies prasītais minimālo studentu skaits: universitātē būs jābūt vismaz 4000 studentu, kamēr augstskolai pietiks ar 1000. Abu veidu augstskolās vismaz desmit procentiem mācībspēku būs jābūt ārvalstniekiem.

No augstskolu grupas atsevišķi izdalītas mākslas un mūzikas augstskolas.

Daugavpils Universitātes (DU) rektore Irēna Kokina izteica bažas par to, ka viņas vadītā augstskola varētu zaudēt universitātes statusu: “Nevar būt tā, ka universitātes būs tikai Rīgā.”

Ne DU, ne Liepājas Universitātei (LiepU) nepietiek studentu statusa saglabāšanai.

Abas universitātes sola cīnīties par statusa saglabāšanu. LiepU absolventi nedēļas nogalē izplatīja atklātu vēstuli, kurā IZM metodes nosauca par totalitārām. Tikmēr I. Šuplinska apgalvoja, ka nav jau vēl zināms, vai tiešām universitātes godu nāksies zaudēt. Būšot trīs gadu pārejas posms, kura laikā augstskolas varēs pierādīt, ka atbilst universitātes statusam.

Taču problēmas nodrošināt prasīto studentu skaitu var rasties arī augstskolām. Piemēram, Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens teica, ka RJA nav prasīto 1000 studentu un “nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā studentu skaits pieaugs”.

 

Pārāk sasteigti?

Lielākā daļa augstskolu pārstāvju Saeimas komisijas sēdē gan pārsvarā izteicās nevis par konkrētām IZM iecerēm, bet par veidu, kādā tapusi koncepcija. Tā izstrādāta IZM veidotā darba grupā, bet, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, kurš pats bija iekļauts šajā grupā, tagad atklāja, ka nezinot, pēc kādiem principiem tā veidota.

A. Pētersonam nav paticis tas, ka darba grupā viņš iekļauts tikai kā RSU rektors, nevis kā Latvijas Universitāšu asociācijas prezidents, kas A. Pētersons arī ir. Turklāt pirmais koncepcijas projekts pabeigts dienu pirms priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, tātad visi ieteikumi nemaz nav sagaidīti.

Savukārt tagadējam projekta variantam priekšlikumi bijuši jāiesniedz piecu dienu laikā, kaut dokumentā ir vairāki desmiti lapu. “Pēdējā darba grupas sēdē daudzi izteicās, ka koncepcija izstrādāta steigā, ir nekvalitatīva un nevar būt par pamatu tālākiem lēmumiem,” stāstīja A. Pētersons, prasot veidot jaunu darba grupu.

To, ka pārmaiņas ir sasteigtas, apgalvoja arī J. Širina, piebilstot, ka pārmaiņas augstākajā izglītībā tomēr nepieciešamas.

Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Artūrs Zeps savukārt kā vienīgais pauda skaidru atbalstu IZM uzņemtajam virzienam, kaut atzina, ka vēl jādiskutē par detaļām. RTU Satversmes sapulce jau nobalsojusi par iecerētajām izmaiņām.

Tikmēr izglītības ministre uzskata, ka diskusiju bijis gana.

Piemēram, bija diskusiju cikls “Drosme mainīties”, kurā spriests, kādas izmaiņas augstākajā izglītībā nepieciešamas. Viņa atzina, ka visi priekšlikumi nav iekļauti koncepcijas projektā, bet tas nemaz nebūtu iespējams, jo daļa priekšlikumu bijuši pretrunīgi, piemēram, pausts viedoklis, ka padomēm nevajag novirzīt finansējumu, un arī norādīts, ka padomes locekļiem jāmaksā labas algas.

Uz to, ka svarīgi zināt, kas un kā padomju darbību finansēs, sēdē norādīja arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors Aigars Laizāns.

I. Šuplinska arī sacīja: par to, ka augstākajā izglītībā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, runāts jau kopš 2012. gada. Beidzot būtu jāvirzās uz priekšu, turklāt “diskutēt par katru vārdu” varēs tad, kad izstrādās reformu ieviešanai nepieciešamos likumprojektus, piemēram, izmaiņas Augstskolu likumā.

Nav gan skaidrs, uz cik lielu politisko atbalstu IZM var cerēt.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) jau izteicies diezgan skarbi: viņš koncepcijas projektu atbalstīšot tikai tad, kad “visi mani rektori (Kultūras ministrijas pārraudzībā ir trīs augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Mākslas akadēmija) būs saņēmuši atbildes uz visiem jautājumiem un būs pārliecība, ka tas ir pareizais ceļš”. Tomēr arī agrāk jau bijis tā, ka valdības koalīcijas partneri izsakās skeptiski par IZM piedāvāto, tomēr galu galā atbalsta.

SAISTĪTIE RAKSTI
IZM cer, ka, ieviešot iecerētās pārmaiņas, augstskolu pārvalde kļūs efektīvāka, darbosies caurskatāmāk, taisnīgāk un atbildīgāk.

Tāpat pēc pārmaiņām augstskolas labāk spēšot reaģēt uz darba tirgus izmaiņām un attiecīgi koriģēt savu piedāvājumu. IZM sola nākotnē ievērot principu “nauda seko kvalitātei”, tātad finansēt tikai kvalitatīvas studiju programmas. Reformu rezultātā Latvijas augstskolām būtu jākļūst starptautiski konkurētspējīgākām, tikšot panākts, ka vismaz viena mūsu valsts augstskola iekļūs 500 pasaules labāko universitāšu pulkā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
II
Ivars Ijabs
Ziņas
Ivars Ijabs: Ko nozīmē “adekvāta minimālā alga” Eiropā – vienāda minimālā alga Vācijā un Latvijā? 54
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Uz mēnesi būs pilnīgs “lokdauns”!” publiski paziņo uzņēmējs, Pavļuts reaģē ar ātru atbildi 120
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir pieļautas divas ļoti rupjas kļūdas!” Binde par valdības darbu un esošo Covid-19 pandēmijas stāvokli 37
19 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvija zaudē igauņiem un lietuviešiem. Kāpēc “Kuršu” maizi turpmāk ražos kaimiņvalstī? 40
1 diena
RV
Rihards Vītols
Ziņas
Viņš saļima Rīgā uz Operas skatuves un pēc divām dienām mira 46 gadu vecumā. Ģeniālais komiķis Mironovs šodien svinētu 80 gadu jubileju 5
6 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Klauss: Mums šobrīd ir jāstrādā uz to, ka 6.aprīlī “mēs veramies vaļā”!!!
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Eiropas Parlaments gatavojas pasludināt ES par “LGBTI brīvības zonu”
41 minūtes
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Rail Baltica” projektam Eiropas aizkulišu cīņās iezīmējies nopietns konkurents 8
4 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
FOTO: Godināti latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” ieguvēji 2
2 stundas
AS
Aldis Sāvičs
Laukos
Makšķernieks Rikardions dzimtajā Liepā atvērs kafejnīcu, kurā piedāvās savu “Dienas lomu”
16:26
LE
LETA
Ziņas
Eiropas Parlaments gatavojas pasludināt ES par “LGBTI brīvības zonu”
15:58
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Latvijai ir tikai viena problēma – lietas ir jāsakārto!” Saruna ar Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju Gunti Gailīti
15:31
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Latvijai ir tikai viena problēma – lietas ir jāsakārto!” Saruna ar Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju Gunti Gailīti
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Meteorologi un glābēji brīdina par šodien gaidāmo sniegputeni
3 stundas
RV
Rihards Vītols
Ziņas
Viņš saļima Rīgā uz Operas skatuves un pēc divām dienām mira 46 gadu vecumā. Ģeniālais komiķis Mironovs šodien svinētu 80 gadu jubileju 5
6 stundas
DE
Dace Ezera
Stāsti
“Dzīve ir skaista, un jāprot baudīt – to, kas tev tagad ir, nevis kā tev nav!” Viesmīlis Aleksejs ir neredzīgs kopš dzimšanas
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Mums pat ir ļoti pretrunīga informācija par to.” Nav skaidrības par Vācijas dalību Pēterbaznīcas atjaunošanā 1
5 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
Rubiķis: Vācijā ir krietni dāsnāki atbalsta mehānismi. Diemžēl mūsu godātie varas kungi ir gājuši citu ceļu 3
1 stunda
DJ
Diāna Jance
Ziņas
“Mēs, latvieši, esam ļoti radoši!” Saruna ar režisori Daci Pūci
5 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Latvijā joprojām nav skaidrs, ko darīt ar Pārdaugavas “briesmekli”. Tikmēr Krievijā strīdas par pieminekli Dzeržinskim 10
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Mēs atgriežamies dzīvē!” Izraēlā atveras restorāni un daļēji arī skolas 7
5 stundas
IB
Indulis Burka
Ziņas
“Jo krutāks džips, jo tālāk pēc traktora!” Kā tagad izkļūt no sniega kupenas?
7 stundas
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Trešais Covid-19 vilnis būs dubultvilnis. Kā organizēt savu ikdienu, dzīvojot mājās? 19
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šorīt ugunsgrēkā Rīgā atrast miris cilvēks
4 stundas
ZE
Zane Eniņa
Ziņas
“Es… es… nevaru tās pieņemt!” Stāsts par Koko Šaneli un Romanovu dinastijas pērlēm
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
Dzimteni lika atstāt sieviešu ordinēšana un homoseksuālo laulību atzīšana. Intervija ar Latvijā dzīvojošu zviedru mācītāju Magnusu Bengtsonu 17
7 stundas
II
Ivars Ijabs
Ziņas
Ivars Ijabs: Ko nozīmē “adekvāta minimālā alga” Eiropā – vienāda minimālā alga Vācijā un Latvijā? 54
1 diena
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Iepazīstoties ar uzņēmumu tuvāk, nāca cits, negaidīts atklājums.” Vietējais ražotājs ar unikālu produkciju 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Ella un Elmīra
3 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Izvakcinēsimies un beigsim šo vājprātu!” Ārsts par to, kad varēsim sākt domāt par ierobežojumu mazināšanu 58
1 diena
Raivis Šveicars
Ziņas
Iespēja noklausīties citu cilvēku sarunas. Latvijā “sprādzienu” izraisījusi jauna lietotne 26
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Stāsti
Jezga ap Krievijas televīzijas kanāliem. Kā būs turpmāk un ko darīt, ja jaunais piedāvājums skatītājus neapmierina? 65
23 stundas
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kur gūt iedvesmu, prieku un mieru sērgas otrajā pavasarī? 12
22 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvija zaudē igauņiem un lietuviešiem. Kāpēc “Kuršu” maizi turpmāk ražos kaimiņvalstī? 40
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir pieļautas divas ļoti rupjas kļūdas!” Binde par valdības darbu un esošo Covid-19 pandēmijas stāvokli 37
19 stundas
LK
Linda Krāģe
Kokteilis
Šonedēļ var būt sajūta, ka jādara lietas citādāk, nekā līdz šim! Horoskopi no 8. līdz 14. martam
2 stundas