Grib turpināt diskusijas par augstskolu nākotni: vai pārmaiņas ir sasteigtas? 0
Konceptuālais ziņojums “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, ko vajadzēja iesniegt izskatīšanai valdībā jau pagājušā gada nogalē, līdz Ministru kabinetam pagaidām nav nonācis, un lielākā daļa augstskolu pārstāvju joprojām vēlas turpināt diskusijas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētajām reformām augstākās izglītības jomā.
Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir apņēmības pilna nodot koncepciju izskatīšanai valdībā 11. februārī: diskusijas ar augstskolām varēšot turpināt tad, kad būs jāizstrādā konkrēti likumprojekti.
Galvenās pārmaiņas, ko piedāvā nesen publiskotais konceptuālā ziņojuma projekts, apspriestas jau vairākus mēnešus.
Proti, IZM piedāvā ieviest augstskolu tipoloģiju, sadalot tās trīs grupās, un turpmāk augstskolu pārvaldībā samērā lielu daļu dot padomēm, kurās darbosies eksperti, kas ikdienā attiecīgajā augstskolā nestrādā.
Padomes došot “skatu no malas”
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur tika apspriesta jaunā koncepcija, I. Šuplinska atzina, ka vārdam “padomes” Latvijā ir negatīva noskaņa ne tikai padomju laiku dēļ, bet arī tāpēc, ka pēc neatkarības atgūšanas lielo uzņēmumu padomes bijušas “naudas pelnīšanas mehānisms”, taču “šis koncepts jāmaina”. Viņa solīja, ka augstskolas lielā mērā varēs ietekmēt padomes sastāvu un ka padomes nepieciešamas, lai būtu skats no malas uz universitātes darbu.
Ministre arī paziņoja, ka Latvija esot pēdējā valsts, kur vēl diskutē par to, vai universitātēs nepieciešamas padomes, citur tādas jau esot ieviestas.
Tam iebilda Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina, sakot, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur augstskolu pārvaldē nav ārēju ekspertu, bet nebūt nav tā, ka visur tiek veidotas tādas padomes, kādas piedāvā IZM.
Šobrīd IZM piedāvā divas alternatīvas, kā turpmāk pārvaldīt augstskolas, taču abi varianti paredz ka par augstskolas darbības stratēģiju un budžetu lemj padome. Padome arī atlasa un izvirza rektora amata kandidātu, kā arī pēcāk uzrauga rektora darbu. Rektoru ievēl vai nu satversmes sapulce, vai visa augstskolas saime.
Padomi iecerēts veidot no 11 locekļiem, kam nedrīkstēs būt interešu konflikta un kas nedrīkstēs būt bijuši politiskos amatos pēdējo divu gadu laikā.
Pagaidām plānots, ka apmaksāts būs tikai padomes priekšsēdētāja darbs.
Jāpiebilst, ka augstskolās jau tagad darbojas padomnieku konventi, kuros iekļauti, piemēram, darba devēju pārstāvji, taču, kā atzīst IZM, padomnieku iesaiste augstskolu darbā ir neformāla un virspusēja.
IZM gan iecerējusi arī citas pārmaiņas pārvaldībā: ne tikai uz rektora, bet arī citiem amatiem pretendentus meklēs atklātā, starptautiskā konkursā. Tikmēr šobrīd uz amatiem augstskolās pārsvarā var kandidēt tie, kuri tajās jau strādā.
Saskaņā ar IZM plānu universitātēs pārvaldības sistēmu mainīs jau tuvākajos divos gados, bet no 2022. līdz 2023. gadam pārvalde mainīsies augstskolās.
Cīnīsies par universitātes godu
Kā zināms, sākotnēji tika plānots augstskolas iedalīt divās daļās: zinātņu universitātes un nozaru augstskolas, tomēr tagad secināts, kas tās jāsadala universitātēs un augstskolās, kad gan arī būšot universitātes tipa augstākās izglītības iestādes.
Skaidrojot atšķirību starp abām augstskolu grupām, I. Šuplinska pauda, ka universitātēm zinātnē būs daudzveidīga tematika, kamēr augstskolās pētniecība būs, bet ne tik plaša.
Augstskolu galvenais uzdevums būšot reaģēt uz darba tirgus prasībām. Tomēr gan universitātēm, gan augstskolām būs jāpiedāvā visu līmeņu studijas: no bakalaura līdz doktoram. Universitātēm būs jābūt starptautiskajos reitingos vismaz starp 1000 labākajām pasaules augstskolām un jābūt stratēģiskam plānam, kā nokļūt TOP 500.
Atšķirsies prasītais minimālo studentu skaits: universitātē būs jābūt vismaz 4000 studentu, kamēr augstskolai pietiks ar 1000. Abu veidu augstskolās vismaz desmit procentiem mācībspēku būs jābūt ārvalstniekiem.
No augstskolu grupas atsevišķi izdalītas mākslas un mūzikas augstskolas.
Daugavpils Universitātes (DU) rektore Irēna Kokina izteica bažas par to, ka viņas vadītā augstskola varētu zaudēt universitātes statusu: “Nevar būt tā, ka universitātes būs tikai Rīgā.”
Ne DU, ne Liepājas Universitātei (LiepU) nepietiek studentu statusa saglabāšanai.
Abas universitātes sola cīnīties par statusa saglabāšanu. LiepU absolventi nedēļas nogalē izplatīja atklātu vēstuli, kurā IZM metodes nosauca par totalitārām. Tikmēr I. Šuplinska apgalvoja, ka nav jau vēl zināms, vai tiešām universitātes godu nāksies zaudēt. Būšot trīs gadu pārejas posms, kura laikā augstskolas varēs pierādīt, ka atbilst universitātes statusam.
Taču problēmas nodrošināt prasīto studentu skaitu var rasties arī augstskolām. Piemēram, Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens teica, ka RJA nav prasīto 1000 studentu un “nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā studentu skaits pieaugs”.
Pārāk sasteigti?
Lielākā daļa augstskolu pārstāvju Saeimas komisijas sēdē gan pārsvarā izteicās nevis par konkrētām IZM iecerēm, bet par veidu, kādā tapusi koncepcija. Tā izstrādāta IZM veidotā darba grupā, bet, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, kurš pats bija iekļauts šajā grupā, tagad atklāja, ka nezinot, pēc kādiem principiem tā veidota.
A. Pētersonam nav paticis tas, ka darba grupā viņš iekļauts tikai kā RSU rektors, nevis kā Latvijas Universitāšu asociācijas prezidents, kas A. Pētersons arī ir. Turklāt pirmais koncepcijas projekts pabeigts dienu pirms priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, tātad visi ieteikumi nemaz nav sagaidīti.
Savukārt tagadējam projekta variantam priekšlikumi bijuši jāiesniedz piecu dienu laikā, kaut dokumentā ir vairāki desmiti lapu. “Pēdējā darba grupas sēdē daudzi izteicās, ka koncepcija izstrādāta steigā, ir nekvalitatīva un nevar būt par pamatu tālākiem lēmumiem,” stāstīja A. Pētersons, prasot veidot jaunu darba grupu.
To, ka pārmaiņas ir sasteigtas, apgalvoja arī J. Širina, piebilstot, ka pārmaiņas augstākajā izglītībā tomēr nepieciešamas.
Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Artūrs Zeps savukārt kā vienīgais pauda skaidru atbalstu IZM uzņemtajam virzienam, kaut atzina, ka vēl jādiskutē par detaļām. RTU Satversmes sapulce jau nobalsojusi par iecerētajām izmaiņām.
Tikmēr izglītības ministre uzskata, ka diskusiju bijis gana.
Piemēram, bija diskusiju cikls “Drosme mainīties”, kurā spriests, kādas izmaiņas augstākajā izglītībā nepieciešamas. Viņa atzina, ka visi priekšlikumi nav iekļauti koncepcijas projektā, bet tas nemaz nebūtu iespējams, jo daļa priekšlikumu bijuši pretrunīgi, piemēram, pausts viedoklis, ka padomēm nevajag novirzīt finansējumu, un arī norādīts, ka padomes locekļiem jāmaksā labas algas.
Uz to, ka svarīgi zināt, kas un kā padomju darbību finansēs, sēdē norādīja arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors Aigars Laizāns.
I. Šuplinska arī sacīja: par to, ka augstākajā izglītībā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, runāts jau kopš 2012. gada. Beidzot būtu jāvirzās uz priekšu, turklāt “diskutēt par katru vārdu” varēs tad, kad izstrādās reformu ieviešanai nepieciešamos likumprojektus, piemēram, izmaiņas Augstskolu likumā.
Nav gan skaidrs, uz cik lielu politisko atbalstu IZM var cerēt.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) jau izteicies diezgan skarbi: viņš koncepcijas projektu atbalstīšot tikai tad, kad “visi mani rektori (Kultūras ministrijas pārraudzībā ir trīs augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Mākslas akadēmija) būs saņēmuši atbildes uz visiem jautājumiem un būs pārliecība, ka tas ir pareizais ceļš”. Tomēr arī agrāk jau bijis tā, ka valdības koalīcijas partneri izsakās skeptiski par IZM piedāvāto, tomēr galu galā atbalsta.
IZM cer, ka, ieviešot iecerētās pārmaiņas, augstskolu pārvalde kļūs efektīvāka, darbosies caurskatāmāk, taisnīgāk un atbildīgāk.
Tāpat pēc pārmaiņām augstskolas labāk spēšot reaģēt uz darba tirgus izmaiņām un attiecīgi koriģēt savu piedāvājumu. IZM sola nākotnē ievērot principu “nauda seko kvalitātei”, tātad finansēt tikai kvalitatīvas studiju programmas. Reformu rezultātā Latvijas augstskolām būtu jākļūst starptautiski konkurētspējīgākām, tikšot panākts, ka vismaz viena mūsu valsts augstskola iekļūs 500 pasaules labāko universitāšu pulkā.
