Rīgas Tehniskā universitāte ir viena no retajām, kas atbalsta IZM izstrādāto koncepciju par pārmaiņām augstskolā. Attēlā: RTU rektors Leonīds Ribickis (no labās) kopā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku piedalās diskusijā par augstāko izglītību.
Rīgas Tehniskā universitāte ir viena no retajām, kas atbalsta IZM izstrādāto koncepciju par pārmaiņām augstskolā. Attēlā: RTU rektors Leonīds Ribickis (no labās) kopā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku piedalās diskusijā par augstāko izglītību.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Grib turpināt diskusijas par augstskolu nākotni: vai pārmaiņas ir sasteigtas? 0

Konceptuālais ziņojums “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, ko vajadzēja iesniegt izskatīšanai valdībā jau pagājušā gada nogalē, līdz Ministru kabinetam pagaidām nav nonācis, un lielākā daļa augstskolu pārstāvju joprojām vēlas turpināt diskusijas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētajām reformām augstākās izglītības jomā.

LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 125
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pēc diviem gadiem ir pasaules gals, lai ņem.” Timrots par ideju samazināt pensijas nākotnes pensionāriem 50
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs 118
1 diena
Lasīt citas ziņas

Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir apņēmības pilna nodot koncepciju izskatīšanai valdībā 11. februārī: diskusijas ar augstskolām varēšot turpināt tad, kad būs jāizstrādā konkrēti likumprojekti.

Galvenās pārmaiņas, ko piedāvā nesen publiskotais konceptuālā ziņojuma projekts, apspriestas jau vairākus mēnešus.
CITI ŠOBRĪD LASA

Proti, IZM piedāvā ieviest augstskolu tipoloģiju, sadalot tās trīs grupās, un turpmāk augstskolu pārvaldībā samērā lielu daļu dot padomēm, kurās darbosies eksperti, kas ikdienā attiecīgajā augstskolā nestrādā.

 

Padomes došot “skatu no malas”

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur tika apspriesta jaunā koncepcija, I. Šuplinska atzina, ka vārdam “padomes” Latvijā ir negatīva noskaņa ne tikai padomju laiku dēļ, bet arī tāpēc, ka pēc neatkarības atgūšanas lielo uzņēmumu padomes bijušas “naudas pelnīšanas mehānisms”, taču “šis koncepts jāmaina”. Viņa solīja, ka augstskolas lielā mērā varēs ietekmēt padomes sastāvu un ka padomes nepieciešamas, lai būtu skats no malas uz universitātes darbu.

Ministre arī paziņoja, ka Latvija esot pēdējā valsts, kur vēl diskutē par to, vai universitātēs nepieciešamas padomes, citur tādas jau esot ieviestas.

Tam iebilda Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina, sakot, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur augstskolu pārvaldē nav ārēju ekspertu, bet nebūt nav tā, ka visur tiek veidotas tādas padomes, kādas piedāvā IZM.

Šobrīd IZM piedāvā divas alternatīvas, kā turpmāk pārvaldīt augstskolas, taču abi varianti paredz ka par augstskolas darbības stratēģiju un budžetu lemj padome. Padome arī atlasa un izvirza rektora amata kandidātu, kā arī pēcāk uzrauga rektora darbu. Rektoru ievēl vai nu satver­smes sapulce, vai visa augstskolas saime.

Padomi iecerēts veidot no 11 locekļiem, kam nedrīkstēs būt interešu konflikta un kas nedrīkstēs būt bijuši politiskos amatos pēdējo divu gadu laikā.

Pagaidām plānots, ka apmaksāts būs tikai padomes priekšsēdētāja darbs.

Jāpiebilst, ka augstskolās jau tagad darbojas padomnieku konventi, kuros iekļauti, piemēram, darba devēju pārstāvji, taču, kā atzīst IZM, padomnieku iesaiste augstskolu darbā ir neformāla un virspusēja.

IZM gan iecerējusi arī citas pārmaiņas pārvaldībā: ne tikai uz rektora, bet arī citiem amatiem pretendentus meklēs atklātā, starptautiskā konkursā. Tikmēr šobrīd uz amatiem augstskolās pārsvarā var kandidēt tie, kuri tajās jau strādā.

Saskaņā ar IZM plānu universitātēs pārvaldības sistēmu mainīs jau tuvākajos divos gados, bet no 2022. līdz 2023. gadam pārvalde mainīsies augstskolās.

 

Cīnīsies par universitātes godu

Kā zināms, sākotnēji tika plānots augstskolas iedalīt divās daļās: zinātņu universitātes un nozaru augstskolas, tomēr tagad secināts, kas tās jāsadala universitātēs un augstskolās, kad gan arī būšot universitātes tipa augstākās izglītības iestādes.

Skaidrojot atšķirību starp abām augstskolu grupām, I. Šuplinska pauda, ka universitātēm zinātnē būs daudzveidīga tematika, kamēr augstskolās pētniecība būs, bet ne tik plaša.

Augstskolu galvenais uzdevums būšot reaģēt uz darba tirgus prasībām. Tomēr gan universitātēm, gan augstskolām būs jāpiedāvā visu līmeņu studijas: no bakalaura līdz doktoram. Universitātēm būs jābūt starptautiskajos reitingos vismaz starp 1000 labākajām pasaules augstskolām un jābūt stratēģiskam plānam, kā nokļūt TOP 500.

Atšķirsies prasītais minimālo studentu skaits: universitātē būs jābūt vismaz 4000 studentu, kamēr augstskolai pietiks ar 1000. Abu veidu augstskolās vismaz desmit procentiem mācībspēku būs jābūt ārvalstniekiem.

No augstskolu grupas atsevišķi izdalītas mākslas un mūzikas augstskolas.

Daugavpils Universitātes (DU) rektore Irēna Kokina izteica bažas par to, ka viņas vadītā augstskola varētu zaudēt universitātes statusu: “Nevar būt tā, ka universitātes būs tikai Rīgā.”

Ne DU, ne Liepājas Universitātei (LiepU) nepietiek studentu statusa saglabāšanai.

Abas universitātes sola cīnīties par statusa saglabāšanu. LiepU absolventi nedēļas nogalē izplatīja atklātu vēstuli, kurā IZM metodes nosauca par totalitārām. Tikmēr I. Šuplinska apgalvoja, ka nav jau vēl zināms, vai tiešām universitātes godu nāksies zaudēt. Būšot trīs gadu pārejas posms, kura laikā augstskolas varēs pierādīt, ka atbilst universitātes statusam.

Taču problēmas nodrošināt prasīto studentu skaitu var rasties arī augstskolām. Piemēram, Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens teica, ka RJA nav prasīto 1000 studentu un “nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā studentu skaits pieaugs”.

 

Pārāk sasteigti?

Lielākā daļa augstskolu pārstāvju Saeimas komisijas sēdē gan pārsvarā izteicās nevis par konkrētām IZM iecerēm, bet par veidu, kādā tapusi koncepcija. Tā izstrādāta IZM veidotā darba grupā, bet, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, kurš pats bija iekļauts šajā grupā, tagad atklāja, ka nezinot, pēc kādiem principiem tā veidota.

A. Pētersonam nav paticis tas, ka darba grupā viņš iekļauts tikai kā RSU rektors, nevis kā Latvijas Universitāšu asociācijas prezidents, kas A. Pētersons arī ir. Turklāt pirmais koncepcijas projekts pabeigts dienu pirms priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, tātad visi ieteikumi nemaz nav sagaidīti.

Savukārt tagadējam projekta variantam priekšlikumi bijuši jāiesniedz piecu dienu laikā, kaut dokumentā ir vairāki desmiti lapu. “Pēdējā darba grupas sēdē daudzi izteicās, ka koncepcija izstrādāta steigā, ir nekvalitatīva un nevar būt par pamatu tālākiem lēmumiem,” stāstīja A. Pētersons, prasot veidot jaunu darba grupu.

To, ka pārmaiņas ir sasteigtas, apgalvoja arī J. Širina, piebilstot, ka pārmaiņas augstākajā izglītībā tomēr nepieciešamas.

Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Artūrs Zeps savukārt kā vienīgais pauda skaidru atbalstu IZM uzņemtajam virzienam, kaut atzina, ka vēl jādiskutē par detaļām. RTU Satversmes sapulce jau nobalsojusi par iecerētajām izmaiņām.

Tikmēr izglītības ministre uzskata, ka diskusiju bijis gana.

Piemēram, bija diskusiju cikls “Drosme mainīties”, kurā spriests, kādas izmaiņas augstākajā izglītībā nepieciešamas. Viņa atzina, ka visi priekšlikumi nav iekļauti koncepcijas projektā, bet tas nemaz nebūtu iespējams, jo daļa priekšlikumu bijuši pretrunīgi, piemēram, pausts viedoklis, ka padomēm nevajag novirzīt finansējumu, un arī norādīts, ka padomes locekļiem jāmaksā labas algas.

Uz to, ka svarīgi zināt, kas un kā padomju darbību finansēs, sēdē norādīja arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors Aigars Laizāns.

I. Šuplinska arī sacīja: par to, ka augstākajā izglītībā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, runāts jau kopš 2012. gada. Beidzot būtu jāvirzās uz priekšu, turklāt “diskutēt par katru vārdu” varēs tad, kad izstrādās reformu ieviešanai nepieciešamos likumprojektus, piemēram, izmaiņas Augstskolu likumā.

Nav gan skaidrs, uz cik lielu politisko atbalstu IZM var cerēt.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) jau izteicies diezgan skarbi: viņš koncepcijas projektu atbalstīšot tikai tad, kad “visi mani rektori (Kultūras ministrijas pārraudzībā ir trīs augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Mākslas akadēmija) būs saņēmuši atbildes uz visiem jautājumiem un būs pārliecība, ka tas ir pareizais ceļš”. Tomēr arī agrāk jau bijis tā, ka valdības koalīcijas partneri izsakās skeptiski par IZM piedāvāto, tomēr galu galā atbalsta.

SAISTĪTIE RAKSTI
IZM cer, ka, ieviešot iecerētās pārmaiņas, augstskolu pārvalde kļūs efektīvāka, darbosies caurskatāmāk, taisnīgāk un atbildīgāk.

Tāpat pēc pārmaiņām augstskolas labāk spēšot reaģēt uz darba tirgus izmaiņām un attiecīgi koriģēt savu piedāvājumu. IZM sola nākotnē ievērot principu “nauda seko kvalitātei”, tātad finansēt tikai kvalitatīvas studiju programmas. Reformu rezultātā Latvijas augstskolām būtu jākļūst starptautiski konkurētspējīgākām, tikšot panākts, ka vismaz viena mūsu valsts augstskola iekļūs 500 pasaules labāko universitāšu pulkā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 125
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pēc diviem gadiem ir pasaules gals, lai ņem.” Timrots par ideju samazināt pensijas nākotnes pensionāriem 50
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs 118
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Vai pēc lielā karstuma “neiekritīsim lielā aukstumā”? Bricis par gaidāmajiem laikapstākļiem 4
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā labots 104 gadus nepārspēts karstuma rekords. Cik augstu pakāpās termometra stabiņš? 9
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Pirms Covid-19 vakcīnas saņemšanas vakcinācijas centrā mirusi kāda persona 20
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
Muciņš: Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām joprojām ir cēlonis Nr. 1 Latvijā 4
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, cik Līgas un Jāņi šonedēļ atzīmēs savas vārda dienas 2
2 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Kādas nodokļu izmaiņas gaidāmas pašnodarbinātajiem? 5
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ministre: Mežaparka Lielajai estrādei jābūt atvērtai visiem un visu laiku
15:21
LE
LETA
Veselam
Karstajā laikā NMPD mediķi aicina neuzturēties tiešos saules staros un pietiekami daudz dzert ūdeni
15:15
LL
Lilija Limane
Stāsti
pirms 100 gadiem 23.jūnijā iecerēja Dunalkas bērnu svētkus
14:56
LA
LA.LV
Ziņas
Vai pēc lielā karstuma “neiekritīsim lielā aukstumā”? Bricis par gaidāmajiem laikapstākļiem 4
5 stundas
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 16
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. No žurnāla izdošanai līdz bojāejai Sibīrijā: noslēgusies daudzsēriju filmas filmēšana par Emīliju Benjamiņu 6
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
ES vienojas par sektorālām sankcijām pret Baltkrieviju 1
1 stunda
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Latvijas futbola virslīga palikusi bez vecākās un šobrīd titulētākās dalībnieces 1
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Tikai divu iemeslu dēļ 95 gadus vecā karaliene Elizabete II ir gatava atteikties no troņa: neviens no tiem nav viņas dēls, princis Čārlzs 1
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pēc diviem gadiem ir pasaules gals, lai ņem.” Timrots par ideju samazināt pensijas nākotnes pensionāriem 50
8 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pagājušās nedēļas izskaņā atklāj Mazās Mežotnes pils koncertsezonu. Viesu vidū arī Valdis Zatlers 2
2 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Smaržo pasakaini, garšo vēl labāk: mājās gatavota zemeņu kūka ar krēmsieru
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šlesers lūdz tiesu nodalīt viņa lietu no “digitālās televīzijas lietas” 3
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valsts policija paziņo par darbu uz ceļiem pastiprinātā režīmā, CSDD sākusi kampaņu “Dārgs prieks” 2
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Politiķis Aldis Gobzems izvirzījis sev jaunu mērķi: “Es gribu nomest vēl kādus četrus, piecus kg un sešpaku!” 11
3 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
5 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Krievija negrib izjaukt mieru!” Kādu vilšanos piedzīvoja latviešu komunisti pirms 100 gadiem
46 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 125
19 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārza dekorēšanai modē ir lieli puķu podi. Taču tiem vajag ļoti daudz augsnes. Kā taupīt zemi? 2
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Emīls, Egita un Monvīds 1
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs 118
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Jāņos tveice sāks mazināties, iespējamas plašas pērkona lietusgāzes. Sinoptiķu prognoze svētku dienām 4
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Latvijā labots 104 gadus nepārspēts karstuma rekords. Cik augstu pakāpās termometra stabiņš? 9
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Ja iedzīvotāji atliks vakcināciju, rudenī tas var beigties ar “lokdaunu” 263
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Tikko augstskolā iestājies students saņem akceptu elektrostacijas būvniecībai. Kā viņam tas izdevās? 18
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Šajā situācijā nedrīkst šķirot cilvēkus. Advokāts atgādina par vakcinācijas bardaku 117
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 21. līdz 27.jūnijam
6 stundas