Rīgas Tehniskā universitāte ir viena no retajām, kas atbalsta IZM izstrādāto koncepciju par pārmaiņām augstskolā. Attēlā: RTU rektors Leonīds Ribickis (no labās) kopā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku piedalās diskusijā par augstāko izglītību.
Rīgas Tehniskā universitāte ir viena no retajām, kas atbalsta IZM izstrādāto koncepciju par pārmaiņām augstskolā. Attēlā: RTU rektors Leonīds Ribickis (no labās) kopā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku piedalās diskusijā par augstāko izglītību.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Grib turpināt diskusijas par augstskolu nākotni: vai pārmaiņas ir sasteigtas? 0

Konceptuālais ziņojums “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, ko vajadzēja iesniegt izskatīšanai valdībā jau pagājušā gada nogalē, līdz Ministru kabinetam pagaidām nav nonācis, un lielākā daļa augstskolu pārstāvju joprojām vēlas turpināt diskusijas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētajām reformām augstākās izglītības jomā.

IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 89
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc pēc vakcinēšanās ir tik maz antivielu? Infektoloģe skaidro, vai antivielu skaits ir noteicošais 37
17 stundas
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 63
1 diena
Lasīt citas ziņas

Tikmēr izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ir apņēmības pilna nodot koncepciju izskatīšanai valdībā 11. februārī: diskusijas ar augstskolām varēšot turpināt tad, kad būs jāizstrādā konkrēti likumprojekti.

Galvenās pārmaiņas, ko piedāvā nesen publiskotais konceptuālā ziņojuma projekts, apspriestas jau vairākus mēnešus.
CITI ŠOBRĪD LASA

Proti, IZM piedāvā ieviest augstskolu tipoloģiju, sadalot tās trīs grupās, un turpmāk augstskolu pārvaldībā samērā lielu daļu dot padomēm, kurās darbosies eksperti, kas ikdienā attiecīgajā augstskolā nestrādā.

 

Padomes došot “skatu no malas”

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur tika apspriesta jaunā koncepcija, I. Šuplinska atzina, ka vārdam “padomes” Latvijā ir negatīva noskaņa ne tikai padomju laiku dēļ, bet arī tāpēc, ka pēc neatkarības atgūšanas lielo uzņēmumu padomes bijušas “naudas pelnīšanas mehānisms”, taču “šis koncepts jāmaina”. Viņa solīja, ka augstskolas lielā mērā varēs ietekmēt padomes sastāvu un ka padomes nepieciešamas, lai būtu skats no malas uz universitātes darbu.

Ministre arī paziņoja, ka Latvija esot pēdējā valsts, kur vēl diskutē par to, vai universitātēs nepieciešamas padomes, citur tādas jau esot ieviestas.

Tam iebilda Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina, sakot, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur augstskolu pārvaldē nav ārēju ekspertu, bet nebūt nav tā, ka visur tiek veidotas tādas padomes, kādas piedāvā IZM.

Šobrīd IZM piedāvā divas alternatīvas, kā turpmāk pārvaldīt augstskolas, taču abi varianti paredz ka par augstskolas darbības stratēģiju un budžetu lemj padome. Padome arī atlasa un izvirza rektora amata kandidātu, kā arī pēcāk uzrauga rektora darbu. Rektoru ievēl vai nu satver­smes sapulce, vai visa augstskolas saime.

Padomi iecerēts veidot no 11 locekļiem, kam nedrīkstēs būt interešu konflikta un kas nedrīkstēs būt bijuši politiskos amatos pēdējo divu gadu laikā.

Pagaidām plānots, ka apmaksāts būs tikai padomes priekšsēdētāja darbs.

Jāpiebilst, ka augstskolās jau tagad darbojas padomnieku konventi, kuros iekļauti, piemēram, darba devēju pārstāvji, taču, kā atzīst IZM, padomnieku iesaiste augstskolu darbā ir neformāla un virspusēja.

IZM gan iecerējusi arī citas pārmaiņas pārvaldībā: ne tikai uz rektora, bet arī citiem amatiem pretendentus meklēs atklātā, starptautiskā konkursā. Tikmēr šobrīd uz amatiem augstskolās pārsvarā var kandidēt tie, kuri tajās jau strādā.

Saskaņā ar IZM plānu universitātēs pārvaldības sistēmu mainīs jau tuvākajos divos gados, bet no 2022. līdz 2023. gadam pārvalde mainīsies augstskolās.

 

Cīnīsies par universitātes godu

Kā zināms, sākotnēji tika plānots augstskolas iedalīt divās daļās: zinātņu universitātes un nozaru augstskolas, tomēr tagad secināts, kas tās jāsadala universitātēs un augstskolās, kad gan arī būšot universitātes tipa augstākās izglītības iestādes.

Skaidrojot atšķirību starp abām augstskolu grupām, I. Šuplinska pauda, ka universitātēm zinātnē būs daudzveidīga tematika, kamēr augstskolās pētniecība būs, bet ne tik plaša.

Augstskolu galvenais uzdevums būšot reaģēt uz darba tirgus prasībām. Tomēr gan universitātēm, gan augstskolām būs jāpiedāvā visu līmeņu studijas: no bakalaura līdz doktoram. Universitātēm būs jābūt starptautiskajos reitingos vismaz starp 1000 labākajām pasaules augstskolām un jābūt stratēģiskam plānam, kā nokļūt TOP 500.

Atšķirsies prasītais minimālo studentu skaits: universitātē būs jābūt vismaz 4000 studentu, kamēr augstskolai pietiks ar 1000. Abu veidu augstskolās vismaz desmit procentiem mācībspēku būs jābūt ārvalstniekiem.

No augstskolu grupas atsevišķi izdalītas mākslas un mūzikas augstskolas.

Daugavpils Universitātes (DU) rektore Irēna Kokina izteica bažas par to, ka viņas vadītā augstskola varētu zaudēt universitātes statusu: “Nevar būt tā, ka universitātes būs tikai Rīgā.”

Ne DU, ne Liepājas Universitātei (LiepU) nepietiek studentu statusa saglabāšanai.

Abas universitātes sola cīnīties par statusa saglabāšanu. LiepU absolventi nedēļas nogalē izplatīja atklātu vēstuli, kurā IZM metodes nosauca par totalitārām. Tikmēr I. Šuplinska apgalvoja, ka nav jau vēl zināms, vai tiešām universitātes godu nāksies zaudēt. Būšot trīs gadu pārejas posms, kura laikā augstskolas varēs pierādīt, ka atbilst universitātes statusam.

Taču problēmas nodrošināt prasīto studentu skaitu var rasties arī augstskolām. Piemēram, Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens teica, ka RJA nav prasīto 1000 studentu un “nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā studentu skaits pieaugs”.

 

Pārāk sasteigti?

Lielākā daļa augstskolu pārstāvju Saeimas komisijas sēdē gan pārsvarā izteicās nevis par konkrētām IZM iecerēm, bet par veidu, kādā tapusi koncepcija. Tā izstrādāta IZM veidotā darba grupā, bet, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, kurš pats bija iekļauts šajā grupā, tagad atklāja, ka nezinot, pēc kādiem principiem tā veidota.

A. Pētersonam nav paticis tas, ka darba grupā viņš iekļauts tikai kā RSU rektors, nevis kā Latvijas Universitāšu asociācijas prezidents, kas A. Pētersons arī ir. Turklāt pirmais koncepcijas projekts pabeigts dienu pirms priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, tātad visi ieteikumi nemaz nav sagaidīti.

Savukārt tagadējam projekta variantam priekšlikumi bijuši jāiesniedz piecu dienu laikā, kaut dokumentā ir vairāki desmiti lapu. “Pēdējā darba grupas sēdē daudzi izteicās, ka koncepcija izstrādāta steigā, ir nekvalitatīva un nevar būt par pamatu tālākiem lēmumiem,” stāstīja A. Pētersons, prasot veidot jaunu darba grupu.

To, ka pārmaiņas ir sasteigtas, apgalvoja arī J. Širina, piebilstot, ka pārmaiņas augstākajā izglītībā tomēr nepieciešamas.

Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Artūrs Zeps savukārt kā vienīgais pauda skaidru atbalstu IZM uzņemtajam virzienam, kaut atzina, ka vēl jādiskutē par detaļām. RTU Satversmes sapulce jau nobalsojusi par iecerētajām izmaiņām.

Tikmēr izglītības ministre uzskata, ka diskusiju bijis gana.

Piemēram, bija diskusiju cikls “Drosme mainīties”, kurā spriests, kādas izmaiņas augstākajā izglītībā nepieciešamas. Viņa atzina, ka visi priekšlikumi nav iekļauti koncepcijas projektā, bet tas nemaz nebūtu iespējams, jo daļa priekšlikumu bijuši pretrunīgi, piemēram, pausts viedoklis, ka padomēm nevajag novirzīt finansējumu, un arī norādīts, ka padomes locekļiem jāmaksā labas algas.

Uz to, ka svarīgi zināt, kas un kā padomju darbību finansēs, sēdē norādīja arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors Aigars Laizāns.

I. Šuplinska arī sacīja: par to, ka augstākajā izglītībā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, runāts jau kopš 2012. gada. Beidzot būtu jāvirzās uz priekšu, turklāt “diskutēt par katru vārdu” varēs tad, kad izstrādās reformu ieviešanai nepieciešamos likumprojektus, piemēram, izmaiņas Augstskolu likumā.

Nav gan skaidrs, uz cik lielu politisko atbalstu IZM var cerēt.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) jau izteicies diezgan skarbi: viņš koncepcijas projektu atbalstīšot tikai tad, kad “visi mani rektori (Kultūras ministrijas pārraudzībā ir trīs augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Mākslas akadēmija) būs saņēmuši atbildes uz visiem jautājumiem un būs pārliecība, ka tas ir pareizais ceļš”. Tomēr arī agrāk jau bijis tā, ka valdības koalīcijas partneri izsakās skeptiski par IZM piedāvāto, tomēr galu galā atbalsta.

SAISTĪTIE RAKSTI
IZM cer, ka, ieviešot iecerētās pārmaiņas, augstskolu pārvalde kļūs efektīvāka, darbosies caurskatāmāk, taisnīgāk un atbildīgāk.

Tāpat pēc pārmaiņām augstskolas labāk spēšot reaģēt uz darba tirgus izmaiņām un attiecīgi koriģēt savu piedāvājumu. IZM sola nākotnē ievērot principu “nauda seko kvalitātei”, tātad finansēt tikai kvalitatīvas studiju programmas. Reformu rezultātā Latvijas augstskolām būtu jākļūst starptautiski konkurētspējīgākām, tikšot panākts, ka vismaz viena mūsu valsts augstskola iekļūs 500 pasaules labāko universitāšu pulkā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IP
Ilmārs Puriņš
Ziņas
“Kādas ir nākotnes prognozes? Īsumā – būs pavisam slikti. Ir rīkojumi, bet kur pārkārtošanās jaunai dzīve?” iedzīvotājs vēršas pie valdības 89
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc pēc vakcinēšanās ir tik maz antivielu? Infektoloģe skaidro, vai antivielu skaits ir noteicošais 37
17 stundas
RR
Ritvars Raits
Ziņas
Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 63
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Birojā ar kolēģiem un bez maskām? Pavļuts nāk klajā ar paziņojumu 34
7 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Naudas kaudzi sarausis neesmu.” Saruna ar “Lido” īpašnieku Gunāru Ķirsonu 30
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Birojā ar kolēģiem un bez maskām? Pavļuts nāk klajā ar paziņojumu 34
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Otrās potes nebūs!” Pēteris Apinis nofilmē, kā vakcinējas pret Covid-19 19
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Premjere: Lietuva sākusi sarunas par Covid-19 vakcīnu ražošanu 28
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgas pils senākajā daļā iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm 5
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. VIDEO. Rīgas pils senākajā daļā iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm 5
22:24
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Grenlandiešu apustulis!” Kā mācītājs ar kuģi devās uz Grenlandi pie vikingu pēctečiem 2
21:31
LA
LA.LV
Veselam
VIDEO. “Otrās potes nebūs!” Pēteris Apinis nofilmē, kā vakcinējas pret Covid-19 19
21:12
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
“Varam atkārtot!” Vai kara mājieni no Krievijas? Ko par 9. maiju Latvijā rakstīja krievu prese 99
12 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
“Nocietušies kā nevakcinēti mūki klostera cellē! Pilsoņu ēdināšanai nokāva valzivis un mamutus, alkohola patēriņam sagatavoja baseinus!” Egila Līcīša feļetons
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš izdod rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju 11
9 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
“Kūdras nozari sagaida tāds pats liktenis kā cukurfabrikas!” Uzņēmējus satrauc nodoms pārtraukt kūdras ieguvi Latvijā 44
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
KNAB lietvedībā ir četri kriminālprocesi, kuros iesaistītas Rīgas domes amatpersonas 2
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Esmu klasisks okupantu pēctecis.” Dombrovskis par savu ģimeni, 9. maija pasākumiem un kas krievvalodīgajos var radīt lielu naidu 99
14 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc pēc vakcinēšanās ir tik maz antivielu? Infektoloģe skaidro, vai antivielu skaits ir noteicošais 37
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Siltais laiks šogad iestājās mēnesi agrāk nekā pērn! Cik ilgi tas turpināsies? 7
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Divdesmitgadnieks pie BMW stūres uz Daugavpils apvedceļa pieķerts, braucot ar 190 km/h 10
13 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Ko darīt, ja ar Covid-19 saslimst starp pirmo un otro poti? Skaidro infektoloģe 19
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairojas bažas par “visaptveroša kara” sākšanos starp izraēliešiem un palestīniešiem 14
14 stundas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Māra Libeka: Pa vidu visai šai politiskajai “šļurai” jaucas veselības ministrs Daniels Pav­ļuts 50
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Aizvadīts Samantas Tīnas pirmais mēģinājums dziesmu konkursam “Eirovīzija”. Kādas bija atsauksmes? 22
15 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Žogs un koki tieši “uz robežas” ar kaimiņu – vai drīkst?
14 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Jāpārstāj būt par mūžīgo naudas atmazgāšanas centru un jāsāk skatīties nākotnē.” Saruna ar Ģirtu Rungaini 36
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā ir avārija!” Borovkovs uzskata, ka “pilnīga katastrofa” esot katru vakaru redzēt ekrānā Pavļutu 34
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Šarmantā aktrise Baiba Indriksone atzīstas: jaunībā bijusi kaislīga koķete, ka varējusi pat koķetēt ar “galda kāju”, ja istabā nebija neviena cita 7
15 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
8 izcilākās gurķu šķirnes: siltumnīcai un dārzam
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kā šobrīd klājas un kā dzīvo Ilona un mūziķis Ūdrītis pēc traģiskā negadījuma 6
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Esošo valdību gāzt nav izdevīgi nevienam!” Hosams Abu Meri par to, kā valdība var kļūt nestabila 19
20 stundas
VK
Vita Krauja
Stāsti
“Naudas kaudzi sarausis neesmu.” Saruna ar “Lido” īpašnieku Gunāru Ķirsonu 30
1 diena
DK
Daina Krūmiņa
Ziņas
Pēkšņs trieciens un sajūta, it kā automašīna pārbrauktu pāri “gulošam policistam”…Nelaime veikala stāvlaukumā 35
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. VIDEO. “Balss maskā” uzvarētāja, repera Strūberga divu bērnu māte vēršas policijā par vardarbību, “Pieci.lv” pat pārstāj atskaņot grupas dziesmas radio 48
1 diena
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Laiks salātiem! 5 salātu receptes un špikeris mērcītēm
14 stundas