Ekonomika
Bizness

“Nebūs kā vecos laikos, kad nodiktē konkursa uzvarētāju.” Satiksmes ministrs Tālis Linkaits intervijā atklāj saķeršanās aizkulises ar Ministru prezidentu5


“Esmu komandas cilvēks, un līdz šim bijusi ļoti laba sadarbība ar premjeru. Šķiet, arī idejiski viens ar otru sapratāmies,” saka Tālis Linkaits (no kreisās) par sadarbību ar Krišjāni Kariņu.
“Esmu komandas cilvēks, un līdz šim bijusi ļoti laba sadarbība ar premjeru. Šķiet, arī idejiski viens ar otru sapratāmies,” saka Tālis Linkaits (no kreisās) par sadarbību ar Krišjāni Kariņu.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Šovasar aprit divi gadi, kopš satiksmes nozares eksperts TĀLIS LINKAITS paziņoja, ka ies politikā un stāsies Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP). Drīz jaunais politiķis kļuva par satiksmes ministru. Ko Linkaits domā par pirms diviem gadiem izdarīto izvēli?

 

T. Linkaits: Apņemšanās, ka var vēlēties aktīvāku, godīgāku politiku, bijusi pareiza un devusi augļus. Ja paskatāmies, kā gāja JKP vēlēšanās, cilvēki noticēja, ka lietas var darīt citādi. Arī to novērtēja, ka, valdību veidojot, mums izdevās neļaut zaļajiem zemniekiem tikt koalīcijā. Tas ļoti palīdzējis mainīt politisko vidi un atvērt daudzas reformas, kas agrāk nebija iespējams.

 

Pašlaik JKP reitings krītas, un vai tas jums nerada pārdomas – vai esmu iestājies pareizajā partijā? Vēlētāji ar neizpratni nereti vēro paštaisnumu, principialitāti, kas robežojas ar stūrgalvību, spītīgu turēšanos pie savām pozīcijām – tas raksturīgi jums, bordāniešiem.

Politikā esam jaunienācēji, laikam tāpēc maksimālisti. Kādam ģimenē jābūt spītīgi maksimālam, lai citi viņu kušinātu.

Ja nav neviena, kas grib ātriem soļiem tikt uz priekšu, tad soļi netiek sperti. Man liekas, mēs ar neatlaidību, jā, lāgiem varbūt ar paštaisnumu veicinām došanos uz priekšu. Tas ir labiem nodomiem vadīts.

 

Vai, satiksmes ministra pienākumus pildot, jūtat, ka iepriekš te bija ZZS, lielā mērā arī valsts pārvaldnieka Aivara Lemberga, īpašo interešu zona?

Man jau sākotnēji nebija ilūziju, kā apsaimnieko satiksmes nozari. Ienākot ministrijā, bija skaidrs, kā labā ir dzenāti ierēdņi un kādi tiem nereti doti uzstādījumi. Pirmais gads pagāja mantojuma likvidēšanā…

 

… un galvu griešanā.

Arī, un pēc laika varu teikt, ka Satiksmes ministrijas uzņēmumos man nav pretenziju ne pret vienu vadītāju. Jāsaka, man bija vairāk ilūziju par to, ko apņēmīgs ministrs var paveikt ministrijā un valsts aparātā.

Birokrātu darba stils brīžam tiešām var izvest no pacietības pat mierīgas dabas cilvēku. Dokumentu ilgā gatavošana, riņķošana, saskaņošana…

 

Kā jūs raksturotu “Lemberga mantojumu”?

Tas ir uzskatu kopums, kādai jābūt lietu kārtībai. Tas nozīmē, ka ir tradīcijā un sakaros balstīti darījumi un lēmumi un neko nav nepieciešams mainīt iedibinātajā sistēmā.

Bijušas interesantas lietas, kad ministrs no augšas pasaka, kuru pretendentu vairāk, kuru mazāk atbalstīt valsts iepirkumos. To ņēmu vērā, veidojot savu biroju, kurā vadītāja nāk no Iepirkumu uzraudzības biroja un ļoti perfekti pārzina iepirkumu procesu, un otrs padomnieks ir bijušais KNAB darbinieks – arī ar noderīgām zināšanām.

 

Kādu ietekmi uz Jauno konservatīvo partiju atstājusi Jutas Strīķes pāragrā aiziešana?

Tas ir ļoti skumjš, negaidīts notikums, personīgi man – liels trieciens. Juta bija tā, kas idejiski un ar sirdsdegsmi saturēja mūs visus kopā.

Atzīstos, ka Jutas Strīķes un Jura Juraša dēļ nācu uz šo partiju. Juta bija ļoti respektēta pārējo Saeimas partiju vidū, uzturēja labu kontaktu ar koalīcijas partneriem.

Tagad tā pietrūkst. Tāda lieluma līderi vienā dienā politiskā spēkā neveidojas. Būs vajadzīgs laiks, kamēr JKP tiks tam pāri.

 

Neticami, bet esat medijos sūdzējies, ka labās manierēs audzinātais, allaž samiernieciskais premjers Krišjānis Kariņš esot uzrunājis jūs paceltā balss tonī un veselu stundu kritizējis sakarā ar pretendentu izraudzīšanos konkursā uz pasažieru pārvadāšanas lotēm autobusos. Kāpēc premjers tā darījis?

Esmu komandas cilvēks, un līdz šim bijusi ļoti laba sadarbība ar premjeru Kariņu. Šķiet, arī idejiski viens ar otru sapratāmies.

Bet kāpēc sāku stāstīt par šo 29. maija sarunu publiski – jo tā skar lielus principus, kuru dēļ gāju politikā. Ar domu, ka nebūs kā vecos laikos, kad tev piezvana un nodiktē, kāds pretendents jāvirza, kāds ne.

No sākuma likās savdabīgi, ka premjera birojs mēģināja pierunāt, lai Autotransporta direkcija neapstiprina konkursa rezultātus, bet pirms apstiprināšanas, lai Ministru kabinets izlemj, kuri būs “īstie” pretendenti. Kad teicām, ka tas ir pretrunā ar likumu, nāca otrais vilnis.

Šī saruna, kurā man teica – ja viens pretendents netiks izslēgts, tad visai pasažieru pārvadājumu nozarei atņems naudu. Ar tādu mobingu vēl nebiju saskāries. Man liekas, tāds drauds pāriet diskusijas robežas. Tādēļ šādi gadījumi, kad notiek spiediena izdarīšana, manuprāt, ir jāatklāj sabiedrībai.

 

Kā situācija tiek risināta? Premjers prasa jūsu galvu, satiksmes ministra demisiju?

No publiskiem premjera izteikumiem tā to nolasu. Kariņa intervijā žurnālā “Ir” viņš saka – ja esošā konkursa rīkotāji nemāk pareizi noorganizēt konkursu, meklēsim citus rīkotājus.

To tiešā veidā attiecinu uz mani mērķētu. Es ne pie viena krēsla neturos. Ja būs jānonāk situācijā, kurā nākas pieņemt prettiesiskus lēmumus vai nolikt nozari pa sitienam, domāju, ka varu mierīgi atgriezties Saeimā, turpināt darbu tur. Man svarīgi saglabāt godīga cilvēka reputāciju.

 

Priekšsēdētājs Bordāns un partija taču iestājas par jums kā mūris?

Varbūt nemodelēsim situāciju, kamēr tā nav atrisinājusies, bet es rēķinos, ka iespējami dažādi notikumu pavērsieni.

 

Izstāstiet situācijas būtību. Noprotu, ka jūs vaino par sliktas reputācijas, kritiski vērtēta uzņēmēja Brandava atbalstīšanu, piešķirot uzvaru viņa uzņēmumam “Sabiedriskais autobuss” vairākās lotēs. Brandavs ir ar bēdīgu slavu satiksmes nodrošināšanā Rīgā, un šis aizdomīgais iebraucējs no Rīgas ir izkonkurējis vietējos pārvadātājus reģionos…

Ir vēl trakāk, Valmierā uzvarējuši lietuvieši, kuri startēja konkursā kopā ar Brandava uzņēmumu, bet faktiski pārvadāšanu veiks tieši lietuvieši.

 

Un pastāstiet arī, ka autobusu firmas pieder tādiem vīriem kā Šķēle ar Šleseru (“Liepājas autobuss”), Savickis (“Nordeka”)…

Nav noslēpums, kam pieder lielie uzņēmumi, kas strādā pasažieru pārvadājumos. Mans uzdevums ir, lai pārvadātājus pēc iespējas stingrāk kontrolētu, atņemot variantus šmaukties.

Lai nenotiktu tādi brīnumi kā “Rīgas satiksmē”, kur viens pārvadātājs ticis pie līguma, kas garantē zelta kalnus automātiskā veidā.

Tālab konkursā ieviesām gan kontroles nosacījumus, gan uzlikām riskus pašiem autotransporta uzņēmumiem. Tiem jārēķina savas izmaksas, valsts tāpat vien neko nekompensēs, pirmās korekcijas saistībā ar inflāciju iespējamas vien līguma trešajā gadā.

No mūsu puses visiem konkursa dalībniekiem piedāvājām vienādi stingrus, godīgus noteikumus. Ja viņi startē un uzvar pēc noteikumiem, Autotransporta direkcija kā iepirkuma veicēji papildus pārbauda, vai viss noticis atbilstoši pastāvošajiem likumiem.

Ja zaudētājiem ir pretenzijas, jāvēršas Iepirkumu uzraudzības birojā ar pārsūdzību. Lotes pārdala reizi desmit gados, par tām notiek nežēlīga cīņa – tas viss ir saprotami.

Negribu būt advokāts ne uzvarētājiem, ne zaudētājiem. Katrs lai cīnās esošā regulējuma ietvaros. Bet, protams, esam parēķinājuši, kāds būs rezultāts, ja viens no pretendentiem, Kariņa nemīlulis “Sabiedriskais autobuss”, tiktu izslēgts no konkursa.

Kopējie zaudējumi būtu 27 miljoni, salīdzinot ar otro pretendentu, kas vinnētu katrā lotē, kur startēja “Sabiedriskais autobuss”. Valmierā ilggadējā pārvadātāja piedāvātā cena ir stipri par augstu, starpība ar uzvarētājiem ir 14 miljoni eiro. Kaut kas nav gājis kopā valmieriešu aprēķinos.

 

Uzņēmēju reputācija jums nav rūpējusi?

Reputācija ir būtiska. Tāpēc Autotransporta direkcija ir stingri pārbaudījusi konkursantus, sūtījusi pieprasījumus policijai, citiem dienestiem par izdarītiem pārkāpumiem.

Savukārt stāsti par to, ka uzņēmuma mātesuzņēmuma īpašnieks konkursa laikā jau pēc pieteikuma iesniegšanas pārreģistrējis uzņēmumu no Nīderlandes uz Īriju, nekādā veidā nevar ietekmēt konkursa iznākumu.

Esam devuši iesniegumu Znotiņas finanšu izlūku kantorim pārbaudīt, vai konkursantiem nav veikta nelegāla naudas atmazgāšana, bet kritiskas atbildes nav saņemtas. Ja signāli būs, attiecīgi reaģēsim.

 

Premjers: “Aicinu ministru strādāt, novērst nepilnības.”

“Latvijas Avīze” vaicāja Ministru prezidentam ­Krišjānim Kariņam: vai premjers izdarījis spiedienu uz satiksmes ministru, lai mainītu konkursa rezultātus par labu vienam pārvadātājam? Vai premjers gaida satiksmes ministra atkāpšanos, kā to Linkaita kungs uztver? Kā premjers komentē satiksmes ministra sacīto, ka konkurss par reģionālajiem pārvadājumiem atbilst visiem kritērijiem un konkursa rezultātus ministrs nevar ietekmēt?

Redakcija saņēma šādu rakstisku premjera atbildi: “Esmu saņēmis sūdzības no Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas par valsts SIA “Autotransporta direkcija”, kuras kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija, rīkoto konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 2021.–2030. gadam.

Arī publiskā telpā ir izskanējusi informācija par atsevišķu uzvarētāju apšaubāmo reputāciju.

Tādēļ pēc konkursa uzvarētāju paziņošanas esmu aicinājis satiksmes ministru skaidrot gan valdības kolēģiem, gan sabiedrībai šī konkursa, kas paredz vairāk nekā 400 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas novirzīšanu turpmākajos 10 gados, norisi.

Esmu aicinājis ministru skaidrot, vai konkursa gaitā tika vērtēta pretendentu atbilstība nevainojamai uzņēmējdarbības reputācijai, sociālā atbildība, godīga nodokļu nomaksa, vai bija prasība par nodrošinājumu pret nepamatoti zemu cenu, vai konkurss notika sabiedrības interesēs pēc jēgas un satura, nevis tikai formāli atbilda likuma prasībām.

Ar satiksmes ministru pēc konkursa uzvarētāju publiskošanas attālināti pārrunāju arodbiedrības sūdzību, tostarp publiskajā telpā izskanējušo informāciju par atsevišķu uzvarētāju apšaubāmo reputāciju.

Kā Ministru prezidentam man ir jāprasa no atbildīgā ministra skaidrojums, kā arī nepieciešamā informācija par konkursa finansiālo ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem 2021.–2030. gadā.

Saistītie raksti

Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 4. jūnija protokollēmumam Satiksmes ministrijai pirms konkursa rezultātu paziņošanas bijā jāinformē valdība par šī vērienīgā iepirkuma ietekmi uz valsts budžetu.

Neapšaubāmi iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai nākamos 10 gadus nepieciešami vislabākie iespējamie pakalpojumi, bet procedūrai jābūt caurskatāmai un sabiedrībai saprotamai. Aicinu ministru strādāt, novērst nepilnības, ja tādas ir tikušas pieļautas konkursa norises gaitā, un skaidrot to sabiedrībai, valdības kolēģiem.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Palielina atbalstu ģimeņu mājoklim. Valsts garantiju varēs saņemt atkārtoti 1
3 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Jūnijā turpinājās patēriņa cenu lejupslīde
3 dienas
LE
LETA
Ekonomika
Apmēram 2000 “Sadales tīkla” klientu Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultes pagastā traucēta elektroapgāde
4 dienas

Lasītākie

IP
Ilze Pētersone
Dabā
Kurp indiāņus vedīs virsaiši? Saruna ar “dabas advokātu” Uģi Rotbergu 1
Intervija 11 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Sociālajos tīklos pārsteidz video, kā vējš daudzdzīvokļu namu pagalmā ar neticamu spēku nogāž milzīgu koku 2
14 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
“Zinu, kā jūtas rokzvaigznes uz skatuves, jo ceļmalās stāv cilvēki un aplaudē!” Pa Eiropu ar fortūnas džentlmeņiem 1
16 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pāvilostas mērs iepirkumos izkrāpj 236 159 eiro, bet KNAB samaksā smieklīgu sodu 2
16 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Korupcija vai nekompetence? Štelmahers atklāj patiesību par daudzkārt lietojamo higiēnisko masku iepirkumu 1
Intervija 12 stundas