Gudrības zobi – vai vienmēr jāizrauj? 13
Autors: Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Gudrības zobu raušana cilvēkiem saistās ar kaut ko nepatīkamu un biedējošu. Un ne velti – gudrības zobi šķiļas pēdējie, un, ja tiem žoklī vairs nav vietas, tie var spiest uz citiem zobiem, izraisot sāpes, infekciju. Tad nepieciešams šo zobu izraut, kas bieži ir sarežģīti, un atlabšana pēc tam ir sāpīga.
Gudrības zobi atrodas zobu rindas pašā galā – tie ir astotie zobi, skaitot no viduslīnijas: divi augšējā un divi apakšējā žoklī. “Piena zobi šķiļas cilvēka pirmajā dzīves gadā, pārējie skolas vecumā, bet gudrības zobi tikai 17–21 gada vecumā. Iespējams, tieši saistībā ar vēlo šķilšanos tos dēvē par gudrības zobiem,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes profesore, mutes, sejas un žokļu ķirurģe Ilze Akota.
Kāpēc nemēdz izšķilties
Lielākoties gudrības zobu aizmetņi ir visiem cilvēkiem, tomēr var gadīties, ka kādam tie neizšķilsies. Varbūt žoklī pietiks vietas tikai vienam šim zobam, varbūt diviem vai trim, bet varbūt visiem četriem. Tas saistīts ar katra cilvēka žokļa izmēru – visi pārējie zobi jau aizņēmuši vietu, un gudrības zobam tās nepietiek.
“Tāpēc var veidoties situācija, ka zobs aug šķībi, izšķiļas tikai daļēji vai nemaz neizšķiļas. Ja zobam nepietiek vietas, tas mehāniski sāk spiest uz citiem zobiem, līdz ar to var deformēt zobu rindu vai sagādāt citas problēmas. Kāpēc tā notiek? Ir pieņēmumi, ka cilvēkam barības sasmalcināšanai aizvien mazāk jālieto savi zobi un košanas muskuļi, tāpēc žokļi kļūst mazāki un vairs neatbilst visu zobu izmēram. Taču tie ir tikai pieņēmumi,” teic profesore.
