Ienesīgais pilsonības bizness 0
Vairāki desmiti valstu pārdod tā dēvētās zelta vīzas, kas ļauj iegūt uzturēšanās atļauju un vēlāk pilsonību, ja pretendents ir ieguldījis valsts ekonomikā zināmu summu. Ieguldījumu programmas pilsonības iegūšanai pērn papildināja šo valstu budžetu ar vairāk nekā trim miljardiem dolāru.
Londonā izvietotā juridiskā firma “Henley & Partners”, kas sniedz konsultācijas pilsonības jautājumos, izveidojusi pasaulē visvairāk iekārojamāko pasu ranga tabulu. Tā augšgalā ir Vācija, kuras pase dod iespēju tās pilsoņiem bez vīzas doties uz 177 valstīm. Otrajā vietā ir Singapūra, ar kuras pasi var bez vīzas apmeklēt 176 valstis.
Iesaistoties Ieguldījumu programmā pilsonības iegūšanai (CIP), par 100 000 dolāriem var kļūt par Karību jūras salu valsts Sentlūsijas pilsoni. Lai tiktu pie Jaunzēlandes pases, būs jāizdod daudz vairāk – 3,3 miljoni dolāru. CIP dod iespēju ieguldīt naudu uzņēmējdarbībā, pirkt valdības obligācijas vai ziedot labdarībai, kā par 2,3 miljoniem dolāru var iegūt Austrijas pilsonību. Vīza ASV pilsonības iegūšanai maksā vienu miljonu dolāru. CIP programma pērn deva ASV ekonomikai četru miljardu dolāru pienesumu.
Veicot finanšu ieguldījumu, var iegūt vairāku Eiropas Savienības valstu pilsonību. Pēdējos gados visvairāk tikusi kritizēta Malta, kur par 650 000 eiro ieguldījumu pēdējos trijos gados pilsonību ir ieguvuši vairāk nekā 800 turīgu ārzemnieku, kuru naudas izcelsme nav skaidri zināma. Maltu un Kipru kā šaubīgos darījumos iegūtas naudas nobēdzināšanas vietu ir īpaši iecienījuši Krievijas oligarhi, taču starptautisko auditorfirmu un it īpaši ASV Tieslietu ministrijas Finanšu policijas pastiprinātās aktivitātes ir nopietni apgrūtinājušas naudas slēpšanu ārzonu bankās.
“Šodien talantīgam un turīgam cilvēkam nav nepieciešams ierobežot sevi ar vienas valsts pilsonību,”
teikts juridisko konsultāciju firmas “Henley & Partners” mājaslapā, dodot padomus mitekļa atrašanā un pilsonības iegūšanā. Šī firma 2013. gadā izveidoja Maltas “pasu programmu” un tagad reklamē to daudzviet pasaulē, iesakot pretendentus Maltas pilsonības iegūšanai, par katru pases ieguvēju saņemot komisijas maksu.
Firmas izpilddirektors Ēriks Meidžers apstiprinājis, ka visvairāk Maltas pasu gribētāju ir no Krievijas un citām bijušās Padomju Savienības republikām, kā arī no Tuvajiem Austrumiem. “Mēs darbojamies arī Austrijā un Kiprā, taču bizness ir visveiksmīgākais Maltā, jo tās pase dod visplašākās pārvietošanās iespējas,” saka Meidžers.
Nesen Melnkalnē izcēlās skandāls, kad tās pilsonību gribēja iegūt bijušais Taizemes premjerministrs Taksins Šinavatra, kur dzimtenē apsūdzēts korupcijā. Austrijā nosacīts cietumsods un 67 500 eiro naudassods piespriests politiķim Uvem Šoiham, kurš centās saņemt “politisku ziedojumu” no kāda Krievijas uzņēmēja, kas bija iesniedzis pieteikumu Austrijas pilsonībai.
Pēc tā dēvētās pasu programmas ieviešanas Maltā 2014. gadā ārpus ES dzīvojošām personām ir izsniegts simtiem pasu, kuru pārdošana ienesusi valsts kasē vairāk nekā 200 miljonus eiro. Valdība publiskojusi sarakstu, kurā ir vairāk nekā 900 personu, kurām pērn piešķirta Maltas pilsonība. Jaunizcepto Maltas pilsoņu sarakstā ir daudz uzvārdu, kas liecina par krievisku izcelsmi. Kritiķi apgalvo, ka Maltas “pasu programma” grauj ES pilsonības koncepciju, rada drošības riskus un paver sētas durvis Krievijas pilsoņiem, kas grib izvairīties no ES sankcijām, atzīmē izdevums “Politico”.
