Eduards Smiļģis un Dailes teātra ansamblis Raiņa “Uguns un nakts” mēģinājumā 1947.gadā.
Eduards Smiļģis un Dailes teātra ansamblis Raiņa “Uguns un nakts” mēģinājumā 1947.gadā.
Publicitātes foto.

Ieradies Smiļģis un no kabatas izvilcis… konjaciņa pudeli, saka: ko, vai domājat, ka nevaru uzkāpt līdz sestajam stāvam? 1

Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

 

Dailes teātrī režisora Eduarda Smiļģa iedegtā domu skaidrības, tēlu izteiksmes un kaisles liesma kvēlo nu jau simts gadu, taču tā ne vien žilbina, bet arī dedzina… Uzrunāju vairākus dažādu paaudžu māksliniekus, lai viņi izteiktu pieredzēto, ko Dailes teātrī guvuši, ko zaudējuši, kādas emocijas bijušas spēcīgākās.

 

Nevis eksistēt, bet dzīvot labi

LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 67
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 138
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mirstības rādītāji vienādi, bet Zviedrija neslēdza skolas un restorānus,” Ošlejs definē “Latvijas traģēdiju” kovida apkarošanā 40
2 stundas
Lasīt citas ziņas
Mihails Gruzdovs.
Foto: Anda Krauze

Mihails Gruzdovs, bijušais Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais režisors no 2002. līdz 2009. gadam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Esmu gandarīts, ka man bijusi laime strādāt Dailē ar izciliem aktieriem, kā, piemēram, Viju Artmani, Indru Briķi un daudziem citiem. Aktiera darbs ir stresa pārpilns, lai pilnīgotu savu tēlu, darbam stundas neskaita. Atceros, ka Vija Artmane, jau slimību mocīta, dažreiz teica, ka vairs neturpināšot, taču kārtējā mēģinājumā atkal bija klāt.

Ja nu esi mākslinieks, tad uz mūžu, raug, arī pats vēl esmu Dailē, ceru līdz pavasarim izveidot dramatizējumu pēc Nikolaja Gogoļa esejas “Deguns”, kur deguns simbolizē nesaturīgu ārējo labklājību, imidžu. Aktuāli! Daudzi apsēsti ar tiekšanos pēc augsta statusa sabiedrībā, alkst tās atzinības, tātad amatu vērtē augstāk par paša cilvēka personību.

Pārmaiņas, kas šogad notikušas Dailes teātrī, vērtēju pozitīvi, ļausim jaunajai komandai strādāt, tad jau rezultātus redzēsim pēc gadiem diviem trim. Protams, strādāt būs sarežģīti, jo šis ir lielākais profesionālais repertuārteātris ar trim skatuvēm un lugu izvēlē jāsabalansē tā, lai vieglais nenomāktu nopietno žanru.

Apmēram 60 procentus pelna ar šoviem, taču tiem nevajadzētu būt ar lēti izklaidējošu saturu. Režisors iepazīstas ar ļoti daudzām lugām, taču izvēlas iestudēt tikai vienu, turklāt viņa izvēlē ir svarīgi trīs aspekti: finansiālais (vai ar izrādēm varēs pelnīt), politiskais (cik sabiedrībai nozīmīga tēma un augstvērtīgs saturs) un paša režisora sirdsbalss – nepieciešamība izteikt savu nostāju, sāpi. Teātrim jābūt kā sirdsapziņai, kas paceļ augstāk sabiedrības ideālu un prasību latiņu.

 

Skaists vien no skatītāju zāles

Aina Matīsa.
Foto: Anda Krauze

Aina Matīsa,  režisore, pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore.

No sava kursa esam palikuši vien trīs: Andrejs Migla, Jānis Streičs un es, kas guvuši zinības no režisora Smiļģa. Sākotnēji mūsu kursu vadīja Aleksandrs Leimanis, taču, apvainojies, ka viņam nepiešķīra docenta grādu, aizgāja strādāt kino jomā.

Mums ļāva pašiem izvēlēties savu kursa vadītāju. Iedomājos, kāpēc gan tas nevarētu būt Eduards Smiļģis? Varai viņš gan nepatika, jo nestrādāja ierastajā sociālistiskā reālisma manierē, viņš bija spilgtu formu un lielu ideju meistars.

Viņu centās pāraudzināt, lika braukt uz kursiem Maskavā. Tā kā katedras vadītāja Vera Baļuna pret Smiļģa kandidatūru neiebilda, tad mēs kādu gadu pusotru bijām Smiļģa vadībā. Jau pirmajā nodarbībā viņš paziņoja, ka nebūs tradicionālo lekciju, režijas teorijā vajadzēs mācīties dzīvi, būt teātra darbā.

Tā arī notika – galvenās bija sarunas par vēroto dzīvē, par režisora uzdevumu būt kā lidotājam, kurš no augšas pārredz apvidu, ievēro raksturīgāko, būtiskāko… Runājām par nopietnām, sabiedrībai svarīgām tēmām, taču tas nenozīmēja, ka viņam nepiemita humora izjūta.

Atceros stāstīto, ka Gunārs Binde kopā ar Arnoldu Plaudi vakarējuši Lāčplēša ielas nama sestā stāva dzīvoklī. Piepeši atskanējis durvju zvans, kurš nu varēja pārsteigt? Ieradies Smiļģis un no kabatas izvilcis… konjaciņa pudeli, teikdams: ko, vai domājat, ka nevaru uzkāpt līdz sestajam stāvam?” Kad bijām trešajā kursā, Smiļģis iestudēja lugu “Mirabo”, toreiz viņš sāka runāt par vientulību un nodevību, acīmredzot nojauta, ka viņam būs jāaiziet no teātra.

Par nodevību viņš runāja tādā nozīmē, ka pūlis nekad nevar būt atbalsts, tas ir sajūsmā tad, kad viss ir labi, bet, kad klājas slikti, met pa logu iekšā akmeņus. Pēcāk izlasīju Tomasa Manna teicienu: “Teātris, šis brīnišķīgais laika pavadīšanas veids, savu augstāko misiju sasniedz, pūli iesvētot par tautu.”

Manā dzīvē ir vēl citi nozīmīgi periodi, kas saistīti ar Dailes teātri. Piemēram, kad, būdama studente, stažējos pie režisora Pētera Pētersona. Viņš bija apbrīnojami aizrautīgs, dinamisks, arī asprātīgs, vienīgi maz strādāja ar aktieri…

Ja aktierim loma neizdevās, viņš sašutis iesaucās: “Kas te šodien notiek! Īsti nesaprotu… Lūgšu tevi pārdomāt.” Toreiz biju režisora asistente viņa iestudētajai izrādei “Motocikls”. Otra spilgta personība bija režisors Arnolds Liniņš, kam svarīgs bija ne vien lugas saturs, bet arī izrādes koptēla vizuālais risinājums. Šajā ziņā būtiska nozīme – scenogrāfa izvēlei.  

Raiņa lugas “Jāzeps un viņa brāļi” (1981) izrādei Dailes teātrī scenogrāfs bija Ilmārs Blumbergs, toreiz vairāki aktieri iebilda, ka viņi tos lupatīgos kostīmus ar izdedzinātiem caurumiem mugurā nevilkšot… Arnoldam Liniņam piemita prasme strādāt ar aktieriem, lai gan bija arī tādi, īpaši vecākās paaudzes meistari, kuri bija pieraduši pie izteiksmes brīvības – tēlu radīja vairāk paši.

Tāpēc Liniņa prasīgums dažam nebija tīkams, tas šķita pat biedējošs. Teātris ir skaists, tikai no skatītāju zāles raugoties, aizkulisēs, mēģinājumu telpās mēdz risināties sāpīgi konflikti, pāridarījumi… Divi zirgi, dzenot vagu, arī viens otram kož, taču pēc tam lauks ir izdzīts glīts.

Īsi par notiekošo Dailē šogad. Esmu strādājusi kopā ar režisoru Kairišu (izrādes “Salome”, “Uguns un nakts”), viņš ir aizrautīgi dinamisks režisors. Jaunajai komandai vēlu tikai veiksmi!

 

Izšķirīgā “r” skaņa

Juris Strenga.
Foto: Anda Krauze

Juris Strenga, aktieris, režisors, Dailes teātrī kopš 1958. gada.

Dailes teātrim esmu īpaši pateicīgs, jo tajā pieredzēti neskaitāmi prieka brīži, taču jāapzinās, ka māksla dzimst mokās. Mana daiļrades laboratorija iedragāta jau bērnībā – gāja grūti ar dzejoļu mācīšanos, arī atmiņa – ne tā labākā. Nekautrējos aktiera meistarības knifus gūt arī no kolēģiem.

Manas autoritātes bija vairākas, piemēram, aktieris Luijs Šmits, iepazināmies jau studiju laikā, reiz bija pat izdevība izrādē dublēt viņa lomu, jo pats bija aizņemts. Izcils meistars bija arī Valentīns Skulme, jāpiemin aktrises Irma Laiva un Alma Ābele. Esmu paškritisks, manā apziņā ir tāda kā sarkanā lampiņa, kas brīdina, ja daru ko nepareizi, pārspīlēti. Kas man aktiera darbā derdzas?

Tā ir ilgā gaidīšana – mēģinājumu starplaikos, īpaši kino uzņemšanas laukumā. Šī nīkšana ir totālas mokas. Jā, man ir bijusi laime tikties arī ar Eduardu Smiļģi, taču nekad neesmu bijis aicināts viņa mazajā kambarītī, kas atradās Lāčplēša ielas ēkas otrajā stāvā pa labi.

Pa kreisi bija gaitenis ar balto solu, uz kura sēdēja aktieri pirms uznāciena uz skatuves. Reiz masu skatiem vajadzēja papildinājumu, un “Rīgas pantomīmas” dibinātājs un vadītājs Roberts Ligers mani un Bruno Šicu pieveda pie Eduarda Smiļģa lūkot, vai derēsim. Derējām! Kā atklājās, Smiļģim patikusi “r” skaņa , kas ir manā vārdā un uzvārdā, kā arī Šica vārdā. Izrunai, skaņām Smiļģis pievērsa lielu uzmanību, šo “r” izrunājot, viņš mēdza to pastiept garāku.

Katram laikmetam galvā ir sava āksta cepure, padomju gadi bija pateicīgi humoristiem, jo toreiz komiskā netrūka, sadzīve ritēja totālu absurdu ķēdē. Mūsdienās jokus atrast grūtāk… Principā arī mana dzīve ir jautrs atgadījums, ko atstāstīt nevaru…

 

Bija jāpārlido okeāns

Ilze Vazdika.
Foto: Anda Krauze

Ilze Vazdika, aktrise, Dailes teātrī kopš 1960. gada.

Dailes teātris – tas ir viss mans mūžs! Mēs tiešām bijām “pēdējie romantiķi”, kā to savai grāmatai par virsrakstu izraudzījusies Silvija Geikina. Dailes teātra 3. aktieru studija, kas no 1959. līdz 1962. gadam darbojās vecajā Dailes teātra ēkā Lāčplēša ielā 25, vēlākajos gados nereti tika dēvēta par leģendāru tāpēc, ka tā bija pēdējā, kas mācījās teātra dibinātāja un ilggadējā mākslinieciskā vadītāja Eduarda Smiļģa vadībā.

Kad studija 1972. gadā atzīmēja savu pirmo desmitgadi, teātra zinātniece Lilija Dzene tās bijušos audzēkņus nosauca par pēdējiem romantiķiem skatuves mākslā. Smiļģi nevar aizmirst… Pirmajā mūsu tikšanās reizē viņš mani iesauca savā mazajā vēsturiskajā kambarīti, teikdams: Ilsite (nevis Ilzīte), panāciet šurp!

Dziļdomīgi paskatījās manī un sacīja: jūs esat Lelde! Un atstūma manu roku, noteikdams: un tagad ejiet prom! Atceros viņu arī pēdējos gados, kad vārgs staigāja pa gaiteni. Rosināju – jums vajadzētu atgulties! Atbilde bija īsa: es jau visu laiku gulēju. Spilgtākie brīži teātrī? To ir gana, jo galvenokārt esmu bijusi komisko lomu aktrise un vai katra izrāde sagādājusi dzīvesprieku.

Tīk atcerēties izrādes “Sievietes, sievietes”, “Skaistuma karaliene’’, taču visspilgtāk nāk prātā situācija Māras Zālītes traģikomēdijas “Zemes nodoklis” izrādē, kad partneris Jānis Paukštello uznāk pie manis ar karoga kātu vienu ainu agrāk… Īss mulsums, un kliedzu: ej atpakaļ, ej atpakaļ!

Paldies Dievam, ka viņš aizgāja un pēc tam nāca vajadzīgajā reizē. Viesizrādē Floridā šo izrādi nācās spēlēt vietējā dievnamā. Turienes latviešiem bija lūgts izrādei sarūpēt gultu, jo tieši tajā man jāspēlē loma. Kāds atnesis vecu graustu – kā sāku ainu, tā bladāc ! – izkrītu cauri gultai, attopos uz grīdas… Šoks, nav jau arī priekškara, ko aizvilkt… Tā arī nospēlēju visu izrādi uz gultas dzelzs ribām. Stīva, gūžas vienos zilumos.

 

Lomā jābūt godīgam

Aldis Siliņš.
Foto: Anda Krauze

Aldis Siliņš, aktieris, Dailes teātrī kopš 2002. gada, izrādēs piedalās no 2000. gada. Jaunākā loma Roberta Aika lugā “Ārsts”, kur spēlē Rodžeru Hardimanu.

Dailes teātris man ir kā radošās mājas, kur izdzīvoti neskaitāmi likteņi. Nav bijis tādas lomas, no kuras es būtu atteicies, būtu pret manu pārliecību. Dailes teātris ir uzticējies man, un es cenšos attaisnot šo lielo labvēlību. Man Dailes teātris ir tie cilvēki, ar kuriem esmu kopā. Sevi vairāk uzskatu par raksturlomu tēlotāju, un ir gandarījums, ja loma izdodas.

Ar katru režisoru jāprot saskaņoties – līdzīgi kā partneriem dejā. Sadarbībā varu būt arī šerps, taču tas tikai labos nolūkos. Man ļoti svarīgi ir radošie meklējumi, lai loma iegūtu izteiksmību, lai tā būtu tik emocionāli spēcīga, ka paliktu skatītājiem atmiņā uz ilgāku laiku.

Tu nevari paust vairāk nekā saproti un jūti. Protams, teātris ir cieši saistīts ar manu personisko dzīvi – tāda ir aktiera darba specifika. Turklāt svarīgs ir arī veiksmes faktors – ko režisors tevī saskatījis interesantu, cik atbilsti lomai… Spēku gūstu ģimenē un tuvos cilvēkos, viņi vienmēr būs līdzās gan prieka, gan bēdu brīžos.

Skatuve ir burvīga vieta emocijām, tur var gan izsmieties, gan arī izraudāties. Svarīgi ir tas, kādu mani redz publika, nevis kā es jūtos. Vienlīdz patīkami spēlēt gan uz lielās, gan mazās skatuves, kur jūtu publikas tuvību. Lomā jābūt godīgam – dod vaļā, cik spēj! Reiz kāda skatītāja pēc izrādes teica, lai es Helēnai piedodot, viņa jau neesot gribējusi laist pa kreisi… Piedot vai nepiedot – ne es to lemju, tā rakstīts lugā.

 

Tik patiesi, ka sariešas asaras

Ērika Eglija-Grāvele.
Foto: Anda Krauze

Ērika Eglija-Grāvele, aktrise, Dailes teātrī kopš 2010. gada. Precējusies ar Dailes teātra aktieri Gintu Grāveli, un abi teātrī ir jaunākais pāris, jo laulības gredzenus mijuši šovasar.

Šajā teātrī ienācu no 9. Dailes studijas, tā bija neaprakstāma laime, jo toreiz bija liels konkurss. Kāpēc man paveicās, droši vien mani bonusi bija labās dziedāšanas spējas un raksturlomu atveide, kurā izmantoju dažādu dzīvē noskatītu tipu raksturīgās iezīmes.

Vai laulātam aktieru pārim ir viegli būt māksliniekiem? Jā, viens otru neskaužam, tieši pretēji – palīdzam, iesakām labāko risinājumu. Lomas nemācāmies nošķirti, bet kopā – istabā pie galda. Apzinos aktiera darba atbildību, sajūsminos par kolēģu veiksmi, piemēram, jaunākajā izrādē “Ārsts” par Vitas Vārpiņas lielisko spēli, īpaši ainā, kur esam abas ar Vitu. Jā, tas ir tik autentiski, patiesi, ka sariešas asaras… Izejot uz skatuves šajā ainā, vienmēr piedomāju, ka jācenšas neatpalikt no kolēģes aktiermeistarības.

Ar Gintu esam spēlējuši kopā vairākās izrādēs, bet ne Romeo un Džuljetu. Gribētos nospēlēt kādas spēcīgas, liktenīgas sievietes lomu.

 

Mēs viens otram piestāvam

Gints Andžāns.
Foto: Anda Krauze

Gints Andžāns, aktieris, Dailē kopš 2009. gada.

Nevaru sevi iedomāties citā profesijā – tik ļoti esmu pieķēries Dailes teātrim. Domāju, ka mēs viens otram piestāvam. Precīzi atceros savas pirmās izrādes laiku – “Priekules Ikars” 2009. gada 11. aprīlī. Ar ko mani priecē Daile? Ar savu repertuāra plašo amplitūdu – klasika, mūsdienu un oriģinālā dramaturģija. Katram teātrim ir savs skatītājs, manējam – gudrs, kam patīk izrādes formu un stilu dažādība.

Pēc izrādēm “Elpa ” un “Monstrs” tagad līdz gada beigām atpūšos mājās. Dzīves nervu kņudina arī asprātība, joki, nereti mēs cits citu izāzējam. Piemēram, sezonas noslēdzošajā izrādē “Toms Soijers” mēs ar Lauri Dzelzīti, citiem nemanot, piekrāvām ar smagumiem lādi, ko vajadzēja no bedres izcelt laupītājiem (tēloja Lauris Subatnieks un Gints Grāvelis). Puiši dabūja norauties ne pa jokam…

 

Nāciet ieskatīties dzīves spogulī!

Toms Veličko.
Foto: Anda Krauze

Toms Veličko, Dailes saimē 2020. gada jaunpienācējs.

Teātrī darbu sāku šā gada martā un kolektīvā jūtos pieņemts. Dailes teātris ir ar senu un bagātu vēsturi, ikdienas steigā jau par to neaizdomājamies, taču reizēm, ejot pa gaiteņiem, iegriežoties grimētavās, gan uzplaiksnī, kādas personības te izdzīvojušas lomas, pieredzējušas dažādus likteņus…

SAISTĪTIE RAKSTI

Kā aktieris zināmā mērā esmu tāds kā zaglis – noskatu, aizgūstu no kolēģiem vērtīgāko savai meistarībai. Gandrīz no katra mākslinieka var ko pārņemt, nekautrējos jautāt un arī analizēt savu un citu veikumu. Manā izaugsmē īpaši palīdz aktieris Juris Bartkevičs, paldies saku māksliniecei Vitai Vārpiņai, režisorei Mārai Ķimelei un Alvim Hermanim, pie kuriem esmu spēlējis.

Rūdījums gūts arī Jaunajā Rīgas teātrī, kur esmu spēlējis, piemēram, T. Manna lugā “Apmānītā”, F. Kafkas “Procesā” un citās. Dailē patlaban strādāju Dmitrija Petrenko izrādē, kas tapusi pēc Regīnas Ezeras romāna “Zemdegas”, kurā līdzīgi kā Tvinpīkas varoņus no leģendārā 90. gadu mistikas seriāla Deivida Linča režijā vieno apslāpētas ilgas, bailes un pagātnes rēgi. Cilvēka mūžs simts gadu garumā ir iespaidīgs, gadsimts teātrim – lai tā būtu jau tradīcija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 67
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 138
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mirstības rādītāji vienādi, bet Zviedrija neslēdza skolas un restorānus,” Ošlejs definē “Latvijas traģēdiju” kovida apkarošanā 40
2 stundas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tik lielu apjomu vienuviet vēl nebiju redzējis!” Mežkopis atklāj, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības 5
23 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Skolā bija iedomīgs, bet, patiesībā viņš ir cilvēks ar zelta sirdi, ļoti ievainojams un laipns!” Sieva un komandas biedri par olimpisko “fāteri” Agni Čavaru 6
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mirstības rādītāji vienādi, bet Zviedrija neslēdza skolas un restorānus,” Ošlejs definē “Latvijas traģēdiju” kovida apkarošanā 40
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas pludmales volejbolisti uzvar brazīliešus un iekļūst olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā 2
58 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Pirmdien daudzviet ļoti stipri līs 2
1 stunda
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Čempionu karalis. Vai būs, kas Jūrmalā glābj? Cepumu magnāta lieta nonāk tiesā. Nedēļas notikumu apskats 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pircējus brīdina par kādu PVC logu tirgotāju internetā
08:59
LE
LETA
Ziņas
Saeimas priekšsēdētājas biedre: atsevišķi deputāti nevakcinējas politisku mērķu dēļ 10
08:37
LE
LETA
Ziņas
Latvijas pludmales volejbolisti uzvar brazīliešus un iekļūst olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā 2
08:11
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Spēle bija traka!” Latvijas pludmales volejbolistu graciozā uzvara sajūsmināja visus Latvijas sporta līdzjutējus 3
1 stunda
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Streips: 1926. gadā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu, ka potēšana ir obligāta visiem valsts iedzīvotājiem 33
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kompensācija nedrīkst atšķirties, bezdarnieka pabalsts jāsaņem uzreiz,” advokāts par nevakcinēto darbinieku atlaišanu 12
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aptauja: Vai tu atbalsti Marihuānas legalizāciju Latvijā? 10
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pircējus brīdina par kādu PVC logu tirgotāju internetā
10 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Priecājos, ka Muižniece kļuvusi par tādu kā otru potēšanās ministri!” Voika atklāj, ka profesijas, kurās strādāt bez sertifikāta, saruks 91
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 138
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd pietrūkst 20 miljoni, lai ziemā varētu notīrīt sniegu no ielām,” Ķirsis atklāj, ka Rīga ir Latvijas nabadzīgākā pilsēta 113
16 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
LE
LETA
Ziņas
Latvijas pludmales volejbolisti uzvar brazīliešus un iekļūst olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā 2
58 minūtes
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Spēle bija traka!” Latvijas pludmales volejbolistu graciozā uzvara sajūsmināja visus Latvijas sporta līdzjutējus 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Tokijā pirmo “play-off” cīņu aizvadīs Pļaviņš/Točs 1
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Palīdziet Kristinai vai zvaniet policijai!” Baltkrievu sportisti ar varu mēģina nogādāt Minskā 11
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 67
14 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Skolā bija iedomīgs, bet, patiesībā viņš ir cilvēks ar zelta sirdi, ļoti ievainojams un laipns!” Sieva un komandas biedri par olimpisko “fāteri” Agni Čavaru 6
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pusi mēneša normas! Pirmdien gaidāms stiprs lietus 3
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Kurš vakcinējies, tas drīkst tusēt!” Kā rīdzinieki divas dienas aizmirsa par kovidu un ballējās pilsētas festivālā “Var! Būt!” 75
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas bija viens no centrālajiem notikumiem manā dzīvē!” Pauls atklāti stāsta, kā ir muzicēt uz vienas skatuves ar Garanču 33
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Sešu stundu laikā Samantai Tīnai uz muguras top iespaidīgs pirmais tetovējums 71
1 diena
GR
Guna Roze
Ziņas
“Pēc 63 dzīve ir jāmaina – kaut vai tāpēc, lai būtu interesanti dzīvot!” Saruna ar rakstnieci Baibu Talci 5
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pats izslimoju vidēji smagi un esmu izvadījis arī ļoti daudz “antivakseru”,” priesteris par Covid-19 pieredzi 146
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Ja zemenes paceļam 1,20 m no zemes…” Agronoms Dzērve atklāj interesantu “knifu”, kā zemenes iegūt ātrāk 13
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdība neticēja, ka kāds no mūsējiem iegūs zelta medaļu,” Apinis par sportu, politiku un naudu 36
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Jāvēršas pret tiem, kuri krāpjas ar nodokļiem, nevis tiem, kas tos taisnīgi maksā. Deputāts par plāniem vērsties ST 59
2 dienas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Mūs gaida politiskā spēle, kurā bez sirdsapziņas pārmetumiem izmantos pandēmijas kārti 36
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Tirgus ir pārmaiņu priekšā!” Smiltēns atklāj, vai Centrāltirgū beidzot prioritāte būs vietējiem zemniekiem 30
1 diena
JE
Jānis Eglīts*
Ziņas
Jānis Eglīts: “Nav daudz valstu, kas ir tik privileģētā situācijā kā Latvija!” 20
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Tu gribētu sākt ko jaunu, taču tas nebūs viegli! Horoskopi no 2. līdz 8. augustam 2
22 stundas