Kā pagatavot diabētisko ievārījumu 0
Ja tomēr kārojas daudz ievārījuma, jāķeras pie eksperimentiem virtuvē un jārada savs mazāk salds našķis.
! Vienā tējkarotē ierastā ievārījuma ir aptuveni 50 kilokaloriju, diabētiskajā – aptuveni 10.
Ievārījums bez cukura nav iespējams, jo paši augļi un ogas satur cukuru, tāpēc jācenšas gatavošanas laikā pievienot mazāk cukura.
• Ievārījumu var saldināt ar stēviju.
• Ar samazinātu cukura daudzumu būs visi ievārījumi, kuros izmantotas augļu sulas, to koncentrāti vai saldinātājs ir lietots 50 : 50 ar cukuru.
• Lietot cukura vietā medu nav jēgas, jo šis bišu produkts satur vairāk glikozes–fruktozes nekā galda cukurs jeb saharoze.
• Nav ieteicams ievārījuma un jebkura ēdiena saldināšanai ņemt sintētiskos saldinātājus (piemēram, aspartāmu), kaut gan tie cukura līmeni asinīs neietekmē. Taču šie saldinātāji nav veselīgi un slimību var pat saasināt.
Izmantojot tikai saldinātāju, ievārījums būs maigs, ar tumšāku krāsu un noteikti šķidrāks nekā ierastais ievārījums. Garšu lieliski uzlabo laima sula (upenēm, mellenēm) vai citrona sula (visām pārējām ogām) un citrona miziņa, kanēlis. Ievārījuma garšu var pieslīpēt ar to pašu augļu vai ogu sulu vai koncentrātu. Jebkurā gadījumā, lai garšotu pieņemami, jāeksperimentē, lai nonāktu līdz sev pieņemamajam saldumam un garšu niansēm.
Konsistences uzlabošanai jāliek klāt pektīns vai želatīns. Arī Latvijā veikalos var nopirkt bezcukura pektīnu. Pektīnvielām bagāti ir āboli, jāņogas, plūmes – to piedeva labi sarecina ievārījumu.
Ja ievārījuma vārīšanas process bijis sterils – rokas tīras, ogas nomazgātas, kārtīgi izvārītas, burciņas un vāciņi pienācīgi sterilizēti un aizvākoti –, ievārījums, iespējams, glabāsies tikpat ilgi kā ar parasto cukuru gatavotais.
