Interesants atklājums par grūtniecību – cik mazuļu vienā reizē dzima mūsu senčiem? 0
Pirms 60 miljoniem gadu dvīņu piedzimšana bija normāls mūsu primātu senču grūtniecības rezultāts, taču evolūcijas gaitā pēcnācēju skaits samazinājās, un mūsdienu cilvēki parasti dzemdē vienu bērnu.
Pie šāda secinājuma nonāca ASV antropologi, kuru pētījuma rezultāti tika publicēti vietnē Interesting Engineering.
Zinātnieki uzskata, ka laiks, kad primāti pārgāja uz pārsvarā monogāmām sugām, sakrita ar encefalizāciju – smadzeņu izmēra evolucionāru palielināšanos. Viņi secināja, ka pēcnācēju skaits pakāpeniski samazinājās, kamēr cilvēka smadzenes kļuva lielākas.
Pētnieku ieskatā daudzaugļu grūtniecība no mātes prasīja vairāk enerģijas un pūļu, padarot viņas dzīvi grūtāku. Tāpēc primātiem, kuri dzemdēja tikai vienu bērnu, bija lielākas izdzīvošanas iespējas.
Lai izpētītu pēcnācēju skaita izmaiņas, zinātnieki izmantoja matemātiskos algoritmus un kartēja modeļus. Tā kā ģimenes fosilijas ir ārkārtīgi retas, viņi vāca antropoloģiskos datus no publiskām datubāzēm, analizējot informāciju par grūtniecību, kā arī ķermeņa izmēriem dzimšanas brīdī un pieaugušā vecumā.
Pētījumā atklājās, ka daudzaugļu grūtniecība, tostarp dvīņu vai pat trīnīšu piedzimšana, primātiem bija saistīta ar mazākiem smadzeņu un ķermeņa izmēriem, kā arī īsāku grūtniecības laiku.
Zinātnieki arī novēroja, ka pāreja no primātiem, kuri dzemdēja dvīņus, uz monogāmiem primātiem notika vairākkārt. Tā rezultātā mūsdienu cilvēkam ir lielākas smadzenes un ķermenis nekā viņa senčiem, un viņš parasti dzemdē vienu bērnu.
