Mājsaimniecībām vai uzņēmumiem? Jāizvēlas, kam mazināt tarifus 0
Rosinājums samazināt “Sadales tīkla” (“ST”) tarifus par 5% līdz 25%, plāns trīs gadu laikā izveidot vēja parku pilotprojektu, līdz šā pusgada beigām izveidot pirmās elektroauto uzlādes pilotstacijas, kā arī klientiem gaidāmi jaunumi nākamo divu mēneši laikā – daudz svarīgu paziņojumu īsā laikā. Parasti ar tiem dozēti iepazīstina sabiedrisko attiecību nodaļas.
Šoreiz ar jaunumiem nācis klajā “Latvenergo” padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis. Reti gadās redzēt no kādas kompānijas padomes tādu aktivitātes uzplaiksnījumu tik īsā laikā. Zīmīgi, ka jaunās vēstis nāk īsi pēc tam, kad ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro publiski paudis neapmierinātību ar vairāku kompānijas padomes locekļu darbu, viņu darbu saucot par neaktīvu un neproduktīvu.
Izšķiršanās starp mājsaimniecībām un uzņēmumiem?
Sabiedrībai nozīmīgākais M. Bičevska paziņojums noteikti ir rosinājums samazināt “ST” tarifus, ņemot vērā, ka sadales un pārvades daļa elektrības rēķinos veido lielāko apjomu – apmēram 40% no visa elektrības rēķina. Bičevskis “LA” nevēlējās sīkāk komentēt, kurām grupām un tieši cik daudz sadales tarifi varētu samazināties, tomēr
neoficiāli izskanējis, ka būšot jāizšķiras par to, vai samazināt tarifu mājsaimniecībām vai uzņēmumiem.
Netieši to norādīja arī Bičevskis. “Negribu nosaukt kādu izšķiršanos, bet pēc būtības vienmēr būs tā – vai nu mēs koncentrējamies uz sociāli neaizsargātāko grupu, kas ir mājsaimniecības, vai uz uzņēmējdarbību, kas dod darba vietas un ceļ konkurētspēju reģionā. Bet var pieņemt arī lēmumu esošo tarifu mazināt, cik vien varam atļauties. Par to diskutēsim. Ko skaidri un gaiši zinām – efektivitāte ir iespējama, un tās augļus var novirzīt tīkla tarifa mazināšanai.”
Vakar notika “Latvenergo” akcionāru sapulce, tomēr, kā pirms tās norādīja Bičevskis, tā būšot kārtējā akcionāru sapulce, kurā tiks skatīts un apstiprināts gada pārskats, nevis rosinājums mazināt “ST” tarifus. Lēmumus par to pieņems akcionāru ārkārtas sapulcē, kura vēl jāsasauc.
Savukārt Ralfs Nemiro uzsvēra, ka tarifu samazinājumam jāattiecas uz visiem iesaistītajiem. Tāpat viņš atklāja, ka rast risinājumu elektrības rēķinu samazināšanai “Latvenergo” padomei bija uzdots jau 2018. gadā, taču tā aktivizējusies tikai pēc tam, kad aprīlī notika kopīga Ekonomikas ministrijas (EM), Finanšu ministrijas, “Latvenergo”, “Augstsprieguma tīkla” un “Sadales tīkla” valdes tikšanās.
“Paziņojums par tarifu samazinājumu man neliekas būtisks, jo jau 2018. gadā “Latvenergo” padomei bija uzdots strādāt pie šiem tarifu samazinājumiem. Nedomāju, ka darbs bijis aktīvs, jo aktivizācija notika tikai pēc tam, kad mēs sanācām kopā pirms trim nedēļām. Esam uzdevuši valdēm strādāt pie šī jautājuma, un pēc nedēļas vai divām mums paredzēta nākamā tikšanās, kad jau skatīsimies uz nākamajiem veicamajiem darbiem,” sacīja Nemiro.
“Sadales tīkla” pārstāve Renāte Meļķe atklāja, ka iespējamais tarifu samazinājums noteikti ietekmēs uzņēmuma ieņēmumus, tāpēc tarifu samazināšanas varianti tiekot izstrādāti kopā ar “Latvenergo” koncerna vadību.
“Izvērtējot sadales pakalpojuma tarifu samazināšanas iespējas, esam identificējuši virzienus, kuros tarifu samazinājums neradītu kritisku ietekmi uz mūsu un koncerna finanšu rezultātiem, esam izstrādājuši iespējamos tarifu samazināšanas scenārijus. Tie paredz regulācijas vides izmaiņas, tāpēc turpmākā diskusija ir jāveic gan starp nozares profesionāļiem, gan arī politikas veidotājiem, iesaistot gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), gan EM pārstāvjus,” sacīja “ST” pārstāve.
Arī viņa neatklāja, kādi ir šie izstrādātie scenāriji, kamēr tie nav izdiskutēti ar ministriju. Vien noteica, ka tarifa samazinājumam būtu jāstimulē elektroenerģijas patēriņš, jo tādējādi tiktu veicināta gan valsts ekonomika, gan infrastruktūras noslogošana. Mājiens par labu uzņēmumiem.
Starptautiska konkursa padome
Nemiro sarunā ar “LA” piekrita, ka, iespējams, pēdējo dienu “Latvenergo” padomes aktivitāte skaidrojama ar viņa izdarīto spiedienu uz padomi. “Jebkura darbība ir saistīta ar kaut kādu spiedienu. Spiediens var būt arī pozitīvs, un tāds tas bijis šajā gadījumā, jo mums ir vajadzīga aktīvāka rīcība. Sabiedrība savos elektrības rēķinos redz lielus sadales tarifus.”
Šī “Latvenergo” padome darbu sāka 2016. gada beigās, Ekonomikas ministrijai paziņojumā par jauno valdi lietojot tādus apzīmējumus kā “neatkarīga”, “profesionāla” un “ar starptautisku pieredzi”. Padomi izraudzījās starptautiskā konkursā (pieteicās 80 kandidāti no 10 valstīm), kuru eksperti vērtēja ļoti augstu, cerot, ka līdzīgas kvalitātes konkursi tiks rīkoti arī citās kapitālsabiedrībās.
Šajā sakarā jāatceras, ka Nemiro Ventspils brīvostas valdē virzījis savu bijušo partneri advokatūrā Pāvelu Rebenoku (viņš arī bijušais “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs), tādējādi metot ēnu uz valdes locekļu profesionālu izvēli, kas var negatīvi ietekmēt arī šā brīža Nemiro cīņu ar “Latvenergo” padomi. No otras puses, ir apsveicama ministra asā vēršanās pret padomi, cenšoties panākt tās aktīvāku darbību.
Politekonomiska izšķiršanās
Interesanti, ka Bičevskis izšķiršanos, kam un par cik samazināt sadales tarifus, nosaucis par politisku izšķiršanos. Sociālajā tīklā tviterī SPRK vadītājs Rolands Irklis gan ir pārliecināts, ka tā būšot pamatā ekonomiska izšķiršanās, jo “izmaksu attiecināšana ir daļa no tarifu noteikšanas”.
Bičevskis gan sacīja – kaut arī tehniski Irklim ir taisnība un pamatā vienmēr jābūt ekonomiskam aprēķinam, “tomēr, lai arī cik tarifs būtu teorētiski ekonomiski pamatots, ja tarifs dažādām klientu grupām ir atšķirīgs, kā tas ir Latvijas gadījumā, tad dienas beigās tā tomēr ir vismaz politekonomiska izšķiršanās – kam samazināt vairāk vai mazāk. Viņam ir taisnība, bet nevaram arī noslēpties paši no sevis, jo kaut kādā dimensijā politekonomiski apsvērumi mūsu izvēlē par labu vienai vai otrai klientu grupai notiks”.
Arī Nemiro piekrita, ka lēmums būs politekonomisks. “Politisks tajā ziņā, ka jāpieņem drosmīgs lēmums, bet ekonomisks no tā, ka sagaidāma fiskāla ietekme gan uz koncerniem, gan valsts budžetu.”
Kopumā SPRK pozitīvi vērtē uzsākto darbu pie efektivitātes celšanas, lai mazinātu izmaksas elektroenerģijas lietotājiem. “Tiklīdz “Sadales tīkls” iesniegs tarifu projektu, sāksim tā vērtēšanu, izvērtējot, vai iekļautās izmaksas ir ekonomiski pamatotas. Veicot tarifu projekta izvērtēšanu jebkurā regulējošā nozarē, vērtējam, lai izmaksas būtu ekonomiski pamatotas un nediskriminējošas, samērīgas pret ikvienu lietotāju grupu. Izmaksas uz katru no lietotāju grupām būtu jāattiecina pēc iespējas tā, lai katra lietotāju grupa sedz ar lietotāju grupu saistītās apgādes izmaksas,” norādīja R. Irklis.
Savi vēja parki un elektroauto uzlādes stacijas
Bez sadales tarifu samazināšanas plāna Bičevskis nācis klajā ar vēl diviem jaunumiem. “Latvenergo” apņemšanās veidot pašiem savus vēja parkus izskanēja jau “Latvijas Avīzes” 15. februāra intervijā ar kompānijas valdes locekli Uldi Barisu, taču plāns uzstādīt elektroauto uzlādes pilotstacijas ir kas jauns.
Bičevskis intervijā ziņu aģentūrai “LETA” norādīja, ka pasaules tendences liecina, ka šis segments strauji attīstīsies. Līdzīgi kā pirms 10 gadiem tas notika ar viedtālruņu tirgu.
“Pirmo gadu, pusotra tie bija kā ekskluzīva lieta, bet tad vienā brīdī tirgus, tā teikt, sprāga. Tagad attiecībā uz elektroauto ir sajūta, ka tas sprāgs ne tieši tādā ziņā, ka Latvijas patērētāji strauji pirks vairāk šādus transportlīdzekļus, bet attiecībā uz to, kā mašīnu ražotāji mainīs fokusu. Mūsu sajūta ir – ja vien mēs spēsim piegādāt infrastruktūru, cilvēki ārkārtīgi strauji sāks mainīt paradumus. Tāpēc nekautrējamies šodien skaļi runāt, ka pirmā pusgada ambīcija ir izveidot pirmās trīs uzlādes pilotstacijas.”
Šajā ziņā “Latvenergo” ir ieinteresēts elektrouzlādes jautājumos sadarboties arī ar uzņēmumiem, ne tikai veidot savas stacijas. Vienlaikus kompānija domā arī par uzlādes risinājumu izstrādi mājsaimniecībām.
“Mēs mācīsimies, kā tās taisīt gudri, maksimāli efektīvi, kā sajūgt tās ar mūsu infrastruktūru. Gribam skaidri un gaiši pieteikt sevi kā potenciālo līderi šajā tirgū un kompetences centru elektrouzlādes jautājumā. To vēlamies darīt kopā ar uzņēmumiem, priecāsimies par sadarbības partneriem. Attīstīsim kompetenci arī mājsaimniecību pusē, lai piegādātu arvien jaunas lietas elektromobilitātes u. c. jautājumos. Šobrīd diezgan agresīvi piesakām ambīciju, ka mēs vairs nebūsim tikai ražotāji, mēs būsim daudz plašāk sabiedrībā sajūtami.”
Savukārt vēja parku pilotprojektu plānots izveidot trīs gadu laikā, bet lielāku vēja parku izveide varētu sākties 2025. gadā. Pagaidām gan nav zināms, kurā vietā pilotprojekti notiks, taču tā noteikti būšot iekšzeme, nevis jūra. “Ir skaidrs, ka pirmā projekta kārta noteikti būs iekšzemē, jo “offshore” jeb ne sauszemes vēja parki ir krietni dārgāki. Tā jau būs nākamā stadija – pētīt, vai un kā to attīstīt ne uz sauszemes. Zināšanas un pieredze, ko iegūsim, ļaus mums provizoriski ap 2025. gadu domāt par nozīmīgākiem parkiem, kurus varēsim veidot bez valsts atbalsta. Tas mums ir svarīgs akcents, jo par valsts naudu kaut ko darīt visi ir gudri,” atzīmēja “Latvenergo” padomes loceklis.
Optimistiska scenārija gadījumā koncerns iecerējis līdz 2030. gadam panākt vēja parkos saražotās elektroenerģijas apmēru līdz 0,5 teravatstundām (TWh) gadā.
