Latvijā
Izglītība

Jāuzmana latviešu valodas lietojums skolās: valsts valodas politikai nākošgad paredzēti 2 miljoni eiro2


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Zane Bitere/LETA

Pāreja uz mācībām latviešu valodā skolās un plašāka latviešu valodas lietošana bērnudārzos valsts valodas saglabāšanai un attīstībai nāks par labu, tomēr pagaidām nav skaidrs, kā tiks kontrolēts, vai izglītības iestādēs valsts valoda tiek lietota atbilstoši likuma prasībām.

Tāds ir viens no secinājumiem, kas radās vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur tika spriests par valsts valodas politikas īstenošanu.

Patlaban šī politika tiek īstenota saskaņā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm no 2015. līdz 2020. gadam, bet Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiek darbs pie jaunu pamatnostādņu izstrādes.

Kā atzina IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Vineta Ernstone, spēkā esošajās pamatno­stādnēs pāreja uz mācībām latviešu valodā vēl pat nebija paredzēta, tomēr šī pāreja veicinās latviešu valodas attīstību un lietošanu. Viņa norādīja: valsts valodas politika neattiecas tikai uz latviešu valodas lietošanu Latvijā.

Jo sevišķi pēdējos gados būtiska ir arī latviešu valodas apguve un saglabāšana ārpus mūsu valsts robežām. Tieši tāpēc, lai pildītu Diasporas likumu un latviešu valodas stundas būtu pieejamas arī tiem tautiešiem, kas nedzīvo Latvijā, no šā gada tika palielināts finansējums valsts valodas politikas īstenošanai. 2018. gadā tam tērēja 1 641 291 eiro, bet šogad jau 1 963 122 eiro.

Savukārt nākamgad un turpmākajos gados valsts valodas politikai no valsts budžeta paredzēti vairāk nekā divi miljoni eiro.

Lai uzzinātu, kāds tad šobrīd ir latviešu valodas lietojums un kādai būtu jābūt valsts valodas politikai nākotnē, valsts finansējums tiek izmantots arī pētniecībai. Plānots, ka vēl šogad klajā nāks pētījums par latviešu valodas prasmes kvalitāti pieaugušajiem, kas novērota valsts valodas prasmes pārbaudēs.

Savukārt nākamgad būs gatavs pētījums par latviešu valodas apguves procesa kvalitāti. Lai to sagatavotu, šobrīd latviešu valodas aģentūras speciālisti dodas uz skolām un pēta, kāda ir mācību stundās izmantotās latviešu valodas kvalitāte.

Kā zināms, no šā mācību gada mainījušās prasības par mācību valodu mazākumtautību skolās. Jau no 1. klases vismaz puse mācību vielas jāapgūst latviešu valodā, bet no 7. klases valsts valodā jāmācās vismaz 80 procentus mācību laika.

Savukārt attiecībā uz mazākumtautību bērnudārziem noteikts, ka latviešu valoda bērniem jādzird katru dienu. No piecu gadu vecuma arī cittautiešu bērniem galvenajai saziņas valodai jābūt latviešu, kaut netiek izslēgta iespēja – ja bērnu vajadzības to prasa, nodarbības notiek arī bilingvāli. Savukārt dzimtajā valodā bērnudārzā var runāt nodarbēs, kas veltītas mazākumtautības valodas un kultūras apguvei.

Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) vaicāja, kā tiks kontrolēts, vai izglītības iestādēs tiešām galvenokārt tiek izmantota latviešu valoda.

Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece atzina, ka uz šo jautājumu vēl nav iespējams atbildēt, jo jaunā kārtība tikko ieviesta. Viņa arī pastāstīja, ka pedagogiem notiek apmācības darbam latviešu valodā, piemēram, semināri, kuros skolotāji var apmainīties ar pieredzi, kā viņiem veicies, mācot bērnus latviešu valodā.

Saeimas deputāte Evija Papule (“Saskaņa”) teica, ka nepieciešams domāt arī par to, kā stiprināt latviešu valodas kā dzimtās valodas apguvi. Centralizēto eksāmenu latviešu valodā rezultāti liecina, ka apguves līmenis krītas.

Tika minētas arī citas šobrīd aktuālas latviešu valodas problēmas.

V. Ern­stone uzskata, ka viena no problēmām ir “nevienmērīgs latviešu valodas vides pārklājums”, proti, ka ne visur Latvijā vienlīdz daudz var dzirdēt latviešu valodu.

Valodniece, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete kā vienu no galvenajiem apdraudējumiem valsts valodai uzskata iespējamos valsts valodas prasmes atvieglojumus augstskolu mācībspēkiem un vadībai. Ieguvumi, kas varētu būt no šāda soļa, esot pārāk neskaidri un nepierādīti, bet apdraudējums ļoti tiešs.

Saistītie raksti

Tāpat I. Druvieti satrauc, ka par viesstrādnieku ielaišanu Latvijā tiek diskutēts, apejot valodas jautājumu. Savukārt pozitīvi viņa vērtē latviešu valodas attīstību digitālajā vidē: tā attīstoties labāk nekā daudzas citas Eiropas valodas.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka latviešu valodu netieši apdraud arī LNT kanāla gaidāmā slēgšana, jo tas ir medijs, kurā skan latviešu valoda. Viņaprāt, jaunās valodas politikas pamatnostādnes jāveido tā, lai jo īpaši stiprinātu valsts valodas pozīcijas masu medijos un arī izglītībā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.