“Jo muļķīgāka informācija, jo dedzīgāk tai notic” 22
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Starp Kremļa propagandas pamatvēstījumiem stabilu vietu ieņēmusi leģenda, ka īstenībā Krieviju Ukrainas karā “ievilkusi” NATO un tā arī ir galvenais krievu pretinieks un visa ļaunuma sakne. Krievijas TV tā saucamajos diskusiju raidījumos jau tiek spriests, ka Polija gatavojot uzbrukumu Kaļiņingradas apgabalam. Retorika par NATO agresivitāti ir visur klātesoša, bet apgalvojums par ASV un alianses “sazvērestību Ukrainā”, lai ar tās palīdzību “novājinātu Krieviju”, kļuvis par ierastu.
Rietumu “sazvērestība”
Kāds kara iemeslu izskaidrojums tiek piedāvāts Krievijas pilsoņiem, redzams pēc vienā no aģentūras “RIA Novosti” decembra vidus sacerējumu iezīmētās shēmas, kurā nav ievērota ne patiesā notikumu gaita un cēloņsakarības, ne loģika. Rietumi jau sen esot lauzījuši galvu, kā novājināt Krieviju.
Iepriekš, sagraujot PSRS, tas esot izdevies ar Afganistānas kara palīdzību (acīmredzot tiek pieņemts, ka visi jau aizmirsuši, ka PSRS specvienības 1979. gadā pirmās iebruka Afganistānā, noslepkavoja prezidentu Hafizullu Aminu un izraisīja haosu, kurš nav rimies vēl šodien). Bet tagad Rietumi esot atcerējušies par Ukrainu: “Lūk, ideāls Krievijas novājināšanas instruments.
Piepumpēsim to ar ieročiem, apsolīsim dalību NATO, jo vairāk, ka šo iniciatīvu vēlāk vienalga bloķēs vecā Eiropa. Tad Krievija būs spiesta ievest karaspēku Donbasā un iestigt novājinošā konfliktā, kurš uz ilgu laiku atņems spēkus tās aizsardzības rūpniecībai un ekonomikai. Ukraina kļūs par otru Afganistānu un novedīs mūsu valsti [Krieviju] līdz sabrukumam. Un vienlaikus Ukrainas lieta palīdzēs saliedēt Eiropas vasaļus.
Tā arī nodrošinās NATO paplašināšanos uz Somijas, Zviedrijas rēķina un Ziemeļatlantijas alianses ekspansiju Arktikā. Kā arī ievilks Vašingtonas orbītā Gruziju, Moldāviju (tā tekstā – Red.) un Vidusāzijas valstis.” Tāda ačgārna aina šobrīd dominē Krievijas masu informācijas līdzekļos, ar piebildi, ka Krievija cīņā par “taisnīgāku jauno pasauli”, protams, izturēs visu par spīti “nedraugiem”.
Kaļiņingradas patvērums
Aģentūra “RIA Novosti”, kā jau valsts struktūra, turpina būt toņa noteicēja drukātajos un interneta ziņu kanālos. Piemēram, 15. decembrī tajā varēja iepazīties ar Kaļiņingradas apgabala gubernatora Antona Aļihanova interviju, kurā viņš pauž, ka Vācijas iedzīvotāji vairs nespējot izturēt augstās komunālās maksas savā dzimtenē un pārceļoties uz dzīvi Kaļiņingradas apgabalā.
“Pilsētā ir vācieši, kas atbraukuši pie mums pārziemot, jo dzīvokļa īre un komunālo pakalpojumu maksa par četriem mēnešiem Kaļiņingradā ir kā viens mēnesis Diseldorfā vai vēl kaut kur tur. Runāju ar konkrētiem vāciešiem. Jautāju, ko jūs šeit darāt? “Mēs pie jums pārziemot atbraucām.””
Aļihanovs tāpat prāto, ka reģiona iedzīvotājiem dzīvokļu izīrēšana atbraukušajiem vāciešiem un citiem būtu labs papildu ienākumu avots. Tāpēc vajagot pēc iespējas ātrāk atjaunot elektroniskās vīzas, kādas bijušas spēkā pirms Covid-19 pandēmijas, kad 2019. gadā sešos mēnešos Kaļiņingradu apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkstoši ārzemnieku.
Gubernators ir pārliecināts, ka arī tagad braukšot, patērēšot apgabalā naudu un pie viena redzēšot, “kāds ir patiesais lietu stāvoklis Krievijā”, un vairs neticēšot “tai trakajai propagandai, neslēptajiem murgiem, kādus mēdz rakstīt viņu avīzēs”, gubernatoru citē ziņu aģentūra, atgādinot lasītājiem, lai tie neaizmirstu, ka ASV un Eiropas Savienības ieviestās sankcijas neesot sašūpojušas Krievijas ekonomiku, tikai Rietumus “iedzinušas sankciju strupceļā”.
Ziņa par vāciešiem, kas dodas pārziemot uz Kaļiņingradu, publicēšanas dienā bija visvairāk komentētā “RIA Novosti” vietnē. Vieni brīnījās, kur gubernators vāciešus atradis, jo Kaļiņingradas ielās viņus nemanot, nenovāktās sniega kupenas gan. Varbūt pa dzīvokļiem staigājis? Citi rādījās nobažījušies, ka vāciešus pavasarī nevarēšot dabūt ārā un ka tā esot apgabala “lienošā vāciskošana”. Kāds cits rakstīja: “Jo muļķīgāka informācija, jo dedzīgāk tai notic.” Bet vairāki piedāvāja ticamu versiju, ka gubernators, visdrīzāk, saticis kādu Vācijā dzīvojošu krievu, kurš iebraucis Kaļiņingradā paciemoties, un no tā tad arī attīstījis visu stāstu.
Pleskavas perspektīvas
Krievijas propaganda nav aizmirsusi mūžveco stāstu par “krievvalodīgo diskrimināciju” Latvijā, tomēr atšķirībā no iepriekšējiem gadiem biežāk izskan mudinājumi šiem ļaudīm izceļot no Latvijas, jo te tāpat neko nesasniegšot, kamēr, sacīsim, Pleskavas apgabalā ir galvu reibinošas iespējas un perspektīvas. Krievijas mediji jau rudenī sāka rakstīt, ka Latvijas krievvalodīgie esot “apjukumā un panikā” pēc tam, kad Rīgā gāza “uzvarētāju” pieminekli un sāka likvidēt tā mazākos līdziniekus citās pilsētās un reģionos.
Krievvalodīgie baidoties, ka tikšot deportēti. Piemēram, septembrī parādījās publikācijas, ka Daugavpilī vesela grupa it kā uzrakstījusi vēstuli Pleskavas gubernatoram ar lūgumu viņus pieņemt un izmitināt. Ar ko tas beidzies, ziņots netika, taču tagad, decembra vidū, tādās propagandas vietnēs kā “Sputnik” un “tautiešiem ārzemēs” domātajā portālā “Russkij mir” drukāti stāsti par kādu Oļegu Abrahamu, kurš pirms pieciem gadiem izceļojis no Latvijas, dzīvo Pleskavā, nodarbojas tur ar sociālās palīdzības rakstura uzņēmējdarbību, saņem apgabala gubernatora un Krievijas prezidenta administrācijas grantus un skaitās visnotaļ cienījams un veiksmīgs.
“Neskatoties uz to, ka pārvaldu četras valodas, tajā skaitā latviešu, Latvijā es sev vietu atrast nespēju. Esmu pabeidzis Rīgas Tehnisko universitāti, pēc tam mācījos aspirantūrā Dānijas Tehniskajā universitātē, kopumā nomācījos deviņarpus gadus, bet Rīgā atradu darbu tikai namu pārvaldēs vai autoservisos.
Tas bija maksimums. Santehniķis ar divām augstākajām izglītībām,” vietnei “Sputnik” stāsta šis cilvēks. Tas esot tipisks Latvijas krievvalodīgā iedzīvotāja liktenis, jo krievvalodīgajiem Latvijā neesot nekādu iespēju “sasniegt virsotnes”, to pašu viņiem it kā uzstādīto “griestu” dēļ. Tagad Rīgā dzimušais Abrahams, kurš, izrādās, bijis nepilsonis, bet Krievijas pilsonību pieņēmis vēl Latvijā dzīvojot, nožēlojot, ka pārcēlies uz Pleskavu tik vēlu, un visiem spēkiem palīdzot tiem, kuri vēlas sekot viņa piemēram.
Jāpiebilst, ka šis cilvēks, kurš, ja tic viņa stāstam, guvis lielisku tehnisko izglītību, bet Latvijā augstāk par namu pārvaldes santehniķi nav ticis un tagad māca logopēdiju etniskajā dzimtenē, arī agrāk pavīdējis izkārtnes lomā un droši vien tajā vēl būs redzams ne reizi vien. Tikmēr, pēc dažām aplēsēm, Krieviju, bēgot no kara psihozes un iesaukuma armijā, šajā gadā pametuši 1,5% iedzīvotāju, lielākoties augsti kvalificēti speciālisti. Atgriežas vien retais, jo bailes no mobilizācijas Krievijas sabiedrībā joprojām ir aktuālas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
