Jumta maiņas peripetijas 2
Autors: Mārtiņš Šmits
Jumta stāvoklis ir aktuāls katram vecas mājas īpašniekam. Neizbēgami pienāk brīdis, kad katrs kāpiens uz viļņotā azbestcementa lokšņu klājuma nozīmē vienīgi to, ka pēc tam atkal jāremontē vēl divās trīs citās vietās. Šīferis ar laiku kļūst ļoti trausls un plīst uz nebēdu pat pēc visvieglākā spiediena. Kas stāv priekšā saimniekam?
Pašam šoreiz nesanāk…
Man patīk visu darīt pašam, tomēr šoreiz nācās bezspēcībā noplātīt rokas. Jau pabāžot galvu pa jumta lūku, uzreiz tapa skaidrs, ka pašdarbība te neiet cauri. Jumts ir augsts un stāvs – līdz korei vairāk nekā desmit metru, slīpums aptuveni 45 grādi. Turklāt vēl trīs izbūves, kas šo uzdevumu iesācējam padara absolūti neiespējamu…
Arī pirmie atbraukušie meistari apskatījās un skaidri un gaiši pateica, ka variants noplēst veco un vietā uzlikt kaut ko citu te neder. Jumta spāres ir ieliekušās, nobīdījušās, tātad jālīmeņo, savukārt latojums, kas saglabājies vēl kopš lubiņu laikiem, ir naglu pilns, vietām stipri bojāts, tāpēc pilnīgi noteikti noplēšams, ja vien nevēlas veco jumtu nomainīt pret tikpat greizu un tekošu, lai gan nosacīti jaunu. Turklāt nav zināms, kas noticis ar spārēm mansarda daļā, varbūt arī tur viss sapuvis…
Par manu iecerēto mazbudžeta variantu ar viļņotajām bitumena loksnēm pāris tūkstošu eiro robežās jumiķi stipri viebās, jo pēc gadiem desmit atkal būšot jāmaina, un izmaksu starpība, ņemot vērā apjomīgos koka darbus, nav liela – aptuveni tūkstoti varbūt varēšot ietaupīt. Vai no tā šoreiz kāda jēga? Toties visi cenu aptaujas dalībnieki vienprātīgi slavēja valcētā profila metāla segumus – lai ņemot kaut vai pašu lētāko sudrabkrāsas cinkoto skārdu, esot absolūti drošs pret tecēšanu, vien uzlikšana ķēpīgāka, līdz ar to tāme būšot mazliet smagāka.
Tāmju dažādība
Tika iesniegtas dažādas tāmes, un arī aptaujas dalībnieki bija visādi – sākot no atzītiem amata meistariem un beidzot ar izmanīgiem jaunekļiem, kas, padzirdējuši, ka konkurenta piedāvātā summa ir krietni zemāka, bez kavēšanās samazināja skaitļus pat uz pusi, jo esot atklājuši, ka varot ieklāt arī par diviem tūkstošiem lētāk. Izmaksas 223 kvadrātmetru jumta nomaiņai svārstījās no pieciem līdz pat piecpadsmit tūkstošiem eiro. Dārgākie bija varianti ar niedrēm, lubiņām vai glazētiem māla dakstiņiem, lētākie – viļņotās bitumena loksnes un dažādas metāla versijas. Tomēr drošu pārliecību, ka pēc gada vai diviem nenāksies jumta mainītājus pieminēt sliktos vārdos, neviesa neviens no piedāvājumiem, turklāt visi to autori atgādināja, ka šīs ir tikai minimālās izmaksas, daudz pozīciju taču var mainīties, apskatoties, kas lācītim vēderā…
Beigās izvēlējos kaimiņa ieteiktos meistarus – strādājot ļoti labi, nekādu sūdzību! Tāme gan nebija pati lētākā no metāla seguma klāsta, toties cenā iekļauta arī spāru un citu satrupējušo koka konstrukciju nomaiņa pēc vajadzības. Es izšķīros par valcprofilu, jo atšķirībā no metāla dakstiņiem tam skrūves paliek apslēptas zem nākamās loksnes, līdz ar to nepastāv risks, ka šajās vietās jumts sāks tecēt. Atklātajām skrūvēm, ar ko stiprina dakstiņprofila loksnes, ar laiku saplaisā gumijas, un tad tās jāpārskrūvē. Labas un dārgas kalpojot ilgāk.
Tāpat atšķiras metāla jumtu pārklājumi. Pats vienkāršākais ir sudrabkrāsas cinkojums, papildus krāsotie ir dārgāki, bet vēl skarbāk maksā dažādi polimēru pārklājumi, kas toties jumtam spēj nodrošināt pat piecdesmit gadu ilgu kalpošanu. Summas var atšķirties divas un pat trīs reizes, un saimniekam pašam jārēķina, kas izdevīgāk – pirkt lētāk, apzinoties, ka jumta krāsojumu nāksies atjaunot, vai arī savilkt jostu ciešāk un šo darbu atvirzīt krietni tālākā nākotnē.
Dancis ar šīferi
Vienojoties par darbiem, puiši godīgi apsolīja, ka pasākums ilgšot vismaz mēnesi, taču ar veco šīferi lai pats tiekot galā. Viņi tikai aizgādāšot to līdz konteineram, bigbag (speciāls atkritumu maiss 1 m3 tilpumā) vai kam citam, ko būšu sagādājis.
Azbestcementa loksnes satur atskabargainu azbesta šķiedru, kas ir nekaitīga, ja vien nenonāk cilvēka plaušās. Tur tā ieķeras, paliek uz mūžīgiem laikiem un var izraisīt negantas slimības, tostarp vēzi. Tāpēc Eiropas regulas un Latvijas likumdošana nosaka, ka šīferi apkārt mētāt nedrīkst, tas jāsavāc un jānodod īpašos atkritumu poligonos. Latvijā tādi ir vairāki – vieni pieņem azbestu, kas iepakots maisos, citiem der arī parastais celtniecības konteiners. Pakalpojums maksā 45–80 eiro par tonnu šīfera, klāt pierēķinot paprāvus ceļa izdevumus. Pēc maniem aprēķiniem, uz mājas jumta bija vismaz trīs tonnas šīfera. Izvēlējos cenas un transporta ziņā lētāko poligonu un sagādāju vairākus lietotus bigbag, jo neviens no konteineru iznomātājiem nepiekrita ar šo kravu dzīties uz poligonu Brocēnos.
Demontāža notika ar lielu lauzni, loksnes līdz zemei noslidināja pa divām blakus noliktām brusām. Vienkārši nomest tās no jumta nav prāta darbs – saplīsīs un radīs tūkstošiem lausku. Labāk sakraut kaudzē, saplīsušās uzreiz šķirot no tām, kas teorētiski saimniecībā vēl var noderēt. Šādus darbus veicot, der atcerēties, ka elpceļus lieliski pasargā respirators, bet rokas – cimdi. Apģērbu pēcāk vēlams izsviest – tālāk no grēka.
Starp citu, beigās šīfera problēma tā arī atrisinājās – ieradās kaimiņu delegācija, kas prezentēja savu šķūnīšu jumtu nožēlojamo stāvokli un lūdza, lai šīferi atdodu viņiem. Tādējādi uz Brocēniem aizceļoja vien neliels maišelis ar lauskām un atlūzām, kuras priecīgie ieguvēji paši salasīja un iesaiņoja.
Arī demontētos kokmateriālus vēl var izmantot citām vajadzībām: uznaglot kādu sastatni vai pielabot šķūnīti. Pārējo – malkā, protams, rēķinoties ar naglām.
Pārsteigumi un risinājumi
Demontējot mansarda slīpuma pārsegumu, atklājās nepatīkama aina – mājas nesošās konstrukcijas papostījis mitrums. Šajā daļā nācās mainīt visas spāres, mūrlatu un sienas balstus. Arī veselās spāres nācās pamatīgi pieaudzēt, lai jumts būtu taisns, bez izliekumiem. Laika gaitā sniega smagums darījis savu, arī pati koka ēka staigājusi, līdz ar to spāres ieliekušās un līmenis vietām pavirzījies pat par desmit centimetriem. Šādi saaudzētas spāres vienlaikus arī pastiprina jumta konstrukciju. Estētikai aukstajā pažobelē īpašas nozīmes nav.
Remontējot mansarda slīpumus, skaidas sabēra bēniņos uz grīdas. Pēc jumta pabeigšanas tos papildus siltināšu ar ekovati, iepūšot materiālu arī mansarda tukšumos. Tāpēc vajadzīga pretkondensāta membrāna, starp spārēm jāpiestiprina pretvēja plāksnes. Pretējā gadījumā ar siltināšanu būs problēmas – visur žūžos vējš, bet vate piespiedīs membrānu pie jumta seguma, šajās vietās krāsies mitrums, sāks augt sēnes…
Pretkondensāta plēvi ar latām piestiprina pie spārēm un pie šīm latām horizontāli naglo tās, pie kurām turas jumta segums. Šāda konstrukcija ir vairāk vai mazāk universāla visiem variantiem, atšķiras vien latojuma solis un izmantoto dēļu platums. Zem dažiem segumiem, piemēram, zem bezazbesta šīfera, ja ēkai ir vēdināmi bēniņi, pretkondensāta membrānu var arī nelikt, lai gan tad drošāk strādāt – kad jumts zem plēves, nokrišņi vairs nevar kaitēt.
Starp citu, ja ēkai jāremontē arī skurstenis, šis ir īstais brīdis. Uz latojuma var ērti stāvēt, iztiekot bez papildu konstrukcijām, kādas nepieciešamas, kad jumts uzlikts. Uz 45 grādus slīpa metāla seguma noturēties nav iespējams, tāpēc skursteņa remontam jāgādā speciāla laipa. Šāds trīs metrus garš jumta aksesuārs maksā aptuveni 70 eiro, toties pēc tam pa kori var staigāt puslīdz droši un arī skursteni izslaucīt krietni vieglāk.
Seguma montāža
Rūpnieciski ražotā valcprofila montāža ir vienkārša – iespējams pasūtīt jau vajadzīgajos garumos sagrieztu materiālu. Vēlams ar nelielu rezervīti, jo nogriezt vienmēr vieglāk, nekā piestiķēt. Valcētā daļa eleganti uzspraužas viena uz otras, bet loksnes otru pusi pieskrūvē pie latojuma. Jumta izbūvju satekas pieskrūvē vispirms. Montējot ap tām loksnes, tās piegriež slīpi, pārlaižot pāri satekai.
Lielākā ķēpa ir dažādo aksesuāru stiprināšana – pēc pirmās loksnes montāžas mājas galā nedrīkst aizmirst par vējmalām, jo šis ir pēdējais brīdis, kad tām var piekļūt, stāvot uz latojuma. Pirms loksnēm montē arī lietusūdens teknes – to āķus stiprina pie spārēm. Kad loksnes jau uz jumta, tekni novietot savā vietā zem seguma ir daudz grūtāk. Loksnes liek no malas uz lūkas pusi. Tiesa, gan skursteņu apdari, gan ventilējamo kori nākas montēt, sēžot uz tās jāteniski. Saulainā laikā metāla jumts uzkarst ātri…
Starp citu, metāla jumta segums lieliski slīd, skaistā ziemas rītā dabūt uz galvas tonnu smagu kupenu labākajā gadījumā ir vismaz nepatīkami, tāpēc laikus vērts padomāt arī par sniega barjerām. Šis prieks nav lēts, tomēr virs ieejas durvīm ir gandrīz obligāts, bet vislabāk – pa visu jumta perimetru. Tad nevajadzēs raizēties arī par salauztām notekūdeņu teknēm.
Reālās izmaksas
Jumta kopējā platība ir 223 kvadrātmetri, tāmes izmaksas veido 7000 eiro ar mazu astīti, tas nozīmē – 31 eiro par kvadrātmetru, ieskaitot nodokļus, jumta nesošo konstrukciju nomaiņu un remontu, kā arī aksesuārus – teknes, lūku, vējmalas utt. Materiāliem no šīs summas iztērēts 4000 eiro, to skaitā galvenais, Ādažos ražotais valcprofils Klasika ar Pural pārklājumu, maksāja 1845 eiro. Šo segumu izvēlējos patriotisku motīvu dēļ, atbalstot vietējos, bet arī ražotāja garantijas pieņemamas: segumam – 25 gadi, prognozējamais kalpošanas ilgums – 45 gadi. Meistaru darba cena šādam jumtam – 13,5 eiro par kvadrātmetru.
Jumta maiņas izmaksas vecai mājai ir ļoti grūti precīzi noteikt, tās var vienīgi prognozēt. Turklāt viena lieta ir sludinājumā minētā seguma montāžas kvadrātmetra cena, pavisam cita – jumiķu attieksme brīdī, kad atklājas papildu darbi. Uzskatu, ka man paveicās, jo process notika mierīgi, bez lieka stresa – puiši neprotestēja, kad vajadzēja nomainīt tāmē neminētu dēli, savukārt es neraucu degunu, kad bija jāpalīdz aizstiept kādu dēli vai jāvāc šīfera lauskas, kas neizbēgami nonāk mauriņā. Lai būtu lielāka drošība, ka meistari neapvedīs ap stūri, iesaku katram pašam uzrasēt jumta konfigurāciju, piemēram, ar Google Sketchup, un vienu vakaru pasēdēt www.salidzini.lv, analizējot dažādu materiālu izmaksas. Tāpat nenāk par ļaunu laikus veikt pažobeles inventarizāciju, mēģinot noskaidrot, kādā stāvoklī ir spāres, latojums, mūrlatas, un tad vajadzīgo kokmateriālu apjomu reizināt ar kubikmetra cenu tuvējā gaterī.
