Juris Jurašs
Juris Jurašs
Foto: Edijs Pālens/LETA

Jurašs aicinājis Osinovski sadarboties; Juraša lieta tiesā vēl tik drīz nenonāks 1

Juraša pielaides piešķiršanas izvērtēšana šobrīd pārtraukta

Raidījums “Nekā personīga” vairāk pievērsies Juraša lietai un situācijas izklāstam.

2015. gada rudens. KNAB iekšienē ilgstoši milzis konflikts. Vienā tā pusē – biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks un nesen darbu sākušais Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Roze. Otrā – Streļčenoka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs un viņu domubiedri. Strīķe faktiski no darba KNAB jau ir atbrīvota, lai arī tobrīd vēl tiesājas. KNAB nesen aizturējis “Latvijas dzelzceļa” prezidentu Uģi Magoni, kam, iespējams, pusmiljona kukuli devis igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis. Jurašu uz tikšanos uzaicina divi paziņas.

LA
LA.LV
Ziņas
“Pedagogiem, kuri nevakcinējas, jāparaksta dokuments, ka viņi bērnus nemīl.” Burkovskis skarbi par neizlēmīgajiem skolotājiem 324
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ventspils novadā mežstrādnieki strādā vilku “ielenkumā”: vilks bija tik tuvu, ka varēja sajust tā smaku… 20
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Jāpieliek punkts šim padomju mantojumam.” Levits par latviešu diskrimināciju darba tirgū, ja viņi neprot krievu valodu 252
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Krogā “Brālis” KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs tikās ar savu kursabiedru Jāni Dambīti. Senais paziņa stāstīja par miljona eiro kukuļa piedāvājumu Jurašam.

Par to, kas notika tālāk ir divas krasi atšķirīgas versijas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Sarunā piedalījās arī apdrošināšanas nozares uzņēmējs un Juraša lauku īpašuma pircējs Igors Bobirs. Dambītis nodevis ziņu no Juraša kursabiedriem – Māra Gruduļa un Arta Stuckas. Ziņas saturs – “Saskaņas” politiķis Andrejs Elksniņš Jurašam būtu gatavs dot miljona eiro kukuli par Igauņu miljonāra Oļega Osinovska lomas mīkstināšanu “Latvijas dzelzceļa” šefa kukuļošanas lietā.

Dambītis uz politiskās skatuves uznāca līdz ar finanšu ministru Einaru Repši. Viņš bija arī finanšu ministra Andra Vilka un Jāņa Reira padomnieks. Grudulis un Stucka tiek saistīti ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Abi pārstāvēja Lembergu tiesā pret bijušo reģionālo lietu ministru. Grudulis bija bijušā premjera Māra Kučinska padomnieks politisko partiju sadarbības jautājumos, bet paralēli – arī Lemberga meitas advokāts. Stucka līdz šim bija satiksmes ministra Ulda Auguļa padomnieks un ministrijas pārstāvis Rīgas un Ventspils brīvostās.

Nākamajā dienā pēc sarunas “Brālī” Jurašs par kukuļa piedāvājumu raksta ziņojumu KNAB priekšniekam Streļčenokam.

Viņš pats dokumentu klasificē kā slepenu, jo informācija iegūta operatīvajā darbībā. Pieredzējušais operatīvais darbinieks gan ziņojumā neminēja, ar ko ticies. Šī detaļa ir būtiska. Jurašs stāsta, ka tā rīkojies, lai varētu kontrolēt, vai Streļčenoks notikumu izmeklē. Bet, iespējams, šī nekonkrētība arī bija iemesls tam, ka aktīva rīcība nesekoja.

Jānis Roze, KNAB priekšnieka vietnieks:

Tajā gadījumā es atceros, es pats jautāju, no kā viņam tā informācija ir, viņš attiecās sniegt šāda rakstura ziņas.

Juris Jurašs, JKP Saeimas deputāts:

Viņš melo, jo pirmo reizi par šo ziņojumu detaļām man jautāja prokuratūra pēc tam, kad es biju pats personīgi vērsies prokuratūrā ar iesniegumu, norādot uz to, ka šis fakts nav ticis izmeklēts.

Kā Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurašam tobrīd nebija tiešas ietekmes uz “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa lietu. Process jau bija nonācis pie izmeklētāja.

Jānis Roze, KNAB priekšnieka vietnieks:

Ir jāsaprot, vai tas piedāvājums bija vai nebija, vai viņš vienkārši tika informēts, ka kāds ir kaut kādas aktivitātes gatavs īstenot vai nu attiecībā pret viņu vai, iespējams, pret kādu citu KNAB darbinieku, jo, kā jau es minēju, lēmumus tiesīgs pieņemt tikai procesa virzītājs konkrētā krimināllietā.

 

Gan Juraša, gan vēl kāda KNAB darbinieka līdzīgs ziņojums nonāk operatīvās izstrādes lietā, kas tika sākta 2016. gada 15. aprīlī. Šis ir otrs apstāklis, kas prokuratūras vērtējumā Juraša intervijā stāstīto par kukuļa piedāvājumu padara par valsts noslēpuma izpaušanu.

30. martā – pusgadu pēc sarunas par kukuli – Jurašs tiekas ar Osinovski, un KNAB darbinieks vervē miljonāru uz sadarbību.

Viņš uzstājīgi jautā, vai Elksniņš prasījis no Osinovska naudu maksāšanai korupcijas apkarotājiem. Miljonārs atzīst, ka saruna ar Elksniņu bijusi. Tāpat Jurašs sarunā žēlojas, ka Osinovskis iepriekš nav sadarbojies, jo tad Elksniņu varētu iesēdināt. Daļa sarunas citēta lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu izmeklēšanā par Juraša kukuli.

Juris Jurašs sarunā ar Oļegu Osinovski

2016. gada 30. martā

“Šobrīd man pat liekas, ka, vot, tas, ko mēs darām, tas nebūs tuvu. Teiksim, nevarēs tādos īsos termiņos to visu izmeklēt, tak jums tas būtu izdevīgi. Ja? Bet nekā no tā brīža, kad jums radās kaut kāds konflikts ar Elksniņu. Ja? Ka jūs vienkārši ar mums sadarbojaties, vienkārši Elksniņu būtu aizturējuši par, par, nezinu, par kukuļa izspiešanu vai vēl kaut ko.”

“Ja, vot, tajā brīdī tu būtu bijis gatavs reāli sadarboties un viņu jau pašu par to kukuļa izspiešanu būtu ņēmuši un iesēdinājuši, tas būtu pats, pats labākais bonuss, kuru tu varētu saņemt.”

No KNAB lēmuma par kriminālprocesa Nr. 16870000117 izbeigšanu

2016. gada vasarā Streļčenokam tapa plāns par KNAB reorganizāciju. Līdz KNAB vadītāja pilnvaru termiņa beigām bija atlikuši daži mēneši, un Jurašam reorganizētajā birojā vieta vairs neatradās. Darbu zaudēja arī citi vadoši darbinieki – Juraša vietnieks Mārtiņš Lode, izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Dažas dienas vēlāk publikācijā žurnālā “Ir” Jurašs kritizēja Streļčenoka veiktās reformas un paziņoja par saņemto kukuļa piedāvājumu un vadības nevēlēšanos to izmeklēt.

Māris Urbāns, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

Šajā situācijā ir konstatēts, ka viņa izpaustā informācija bija viens no pamatiem, lai izbeigtu operatīvās izstrādes lietu. Jo tika konstatēts, un es šādam secinājumam arī personīgi piekrītu, ka, izpaužot šādu informāciju, faktiski tās personas, pret kurām tika veikta šī operatīvās izstrādes lieta, viņas varētu tikt brīdinātas, viņām varētu tapt zināms, ka, iespējams, birojs veic pret šīm personām kādas slepenas tiesiskas darbības.

2016. gada nogalē operatīvās izstrādes lieta tika izbeigta. Prokuratūra apgalvo, ka Juraša publiskie paziņojumi bija viens no iemesliem. Jurašs uzstāj, ka izbeigtajai lietai ar kukuļa piedāvājumu nav nekādas saistības. Oficiāli pieejamie dokumenti liek nojaust, ka lietā pētīts Elksniņš.

Šis kriminālprocess Jurašu izslēdzis no deputātu rindām un, iespējams, viņš nevarēs pildīt arī citus amatus, kur vajadzīga pielaide valsts noslēpumam. Jurašs ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Jānis Maizītis,  Satversmes aizsardzības biroja direktors:

Saeima pieprasīja izvērtēt jautājumu par iespējamību Jurim Jurašam strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, tā pārbaude tika uzsākta. Tā kā viņš ir izdots kriminālvajāšanai un nepilda vairs tos pienākumus, kuru dēļ šāda pielaide ir nepieciešama, tā pārbaude ir pārtraukta.

Jaunā konservatīvā partija visas šaubas par Jurašu sauc par politiski motivētām, sauc atbalstītājus uz protestiem. Viņi uzstāj, ka Juraša gadījumā patiesība redzama arī bez tiesas.

Jānis Bordāns, Tieslietu ministrs (Jaunā konservatīvā partija):

Kā jūs pareizi minējāt, šobrīd ir tikai prokurora teiktais pret aizsardzības teiktos, tātad apsūdzētāja pret apsūdzēto. Bet prokurors ir pārkāpis, manā ieskatā, taisnības principu šajā lietā un arī savus uzdevumus, jo viņš ir parādījis tikai apsūdzošo pusi.

Bezkompromisa tiesiskumu nelemj tiesa tādā gadījumā?

Bezkompromisa tiesiskumu lemiet jūs, es ikdienā. Ja es veikalā neeju un nezogu, es uz ielas neuzbrūku bērniem. Bet ja es redzu, ka kāds uzbrūk bērnam, tad es, riskējot, ka arī mani var piekaut, aizstāvēšu šo bērnu.

Juraša lieta tiesā vēl tik drīz nenonāks, jo prokurors vēl turpinās pratināt lieciniekus

Juris Jurašs nav pirmais parlamentārietis, kurš krimināllietas dēļ, bijis spiest atstāt Saeimas plenārsēžu zāli uz nezināmu laiku. 2006.gadā īsti darbu nemaz nesāka tēvzemietis Juris Boldāns. Viņu vainoja smagā noziegumā – vēlēšanu rezultātu viltošanā.

Boldānam piesprieda pusgadu ilgu cietumsodu. Lietu ar 6 apsūdzētajiem un 50 lieciniekiem izskatīja divos gados un Boldāns Saeimā neatgriezās.

Atšķirīgi tiesībsargu aizdomas par pastrādātu noziegumu ietekmēja divu Saskaņas deputātu karjeru. Garkalnes mērs Juris Silovs reibumā sasita domes auto un cerēja izkrāpt apdrošināšanas naudu, noformējot, ka pie stūres avārijas brīdī bijusi dzīvesbiedre.

Pret viņu sāka izmeklēšanu par krāpšanu. Neilgi pēc apsūdzības uzrādīšanas, Silovu ievēlēja Saeimā. Deputāts tolaik apgalvoja, ka partijas biedri par viņa likstām bija informēti un vienalga ļāva kandidēt vēlēšanās.

Negaidot pazemojošo Saeimas balsojumu par izdošanu kriminālvajāšanai, Silovs deputāta mandātu nolika.Tievedība bija gara – 6 gadus. Silovu cietumā neielika, bet atzina par vainīgu noziegumā un lika samaksāt 19 tūkstoš eiro lielu naudas sodu.

Silova partijas biedri Regīnu Ločmeli Luņovu Finanšu policija turēja aizdomās par viņas tolaik vadītās apsardzes centra “Jaguārs” izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā dēļ deputātei arī liedza pielaidi valsts noslēpumam.

Lieta pret Ločmeli Luņovu izčākstēja, un apsūdzību neuzrādīja. Bet viņa ievēroja partijas disciplīnu un pēc saceltās ažiotāžas deputātes mandātu nolika. Ir no jauna ievēlēta 13.Saeimā.

Bet cits krimināllietā iesaistīts 12.Saeimas deputāts Dainis Liepiņš ilgstoši nepiekrita labprātīgi pamest deputāta amatu.

Un plēnārssēžu zāli atstāja vien drošībnieku pavadībā. Likumsargi viņu vainoja deklarācijas sagrozīšanā, un galīgā tiesu instance atzina Liepiņa vainu.No dienas, kad Saeimas deputāti nodeva Liepiņu iztiesāšanai līdz gala spriedumam, pagāja gads un 4 mēneši.

Lai nenotiktu vilcināšanās un ilgstoša augstas amapersonas atrašanās apsūdzētā statusā nenodarītu kaitējumu valsts prestižam, Saeimas deputāts Andrejs Judins panāca, ka pret amatpersonām sāktajām lietām jābūt priekšrokai. Saeima šādu likuma normu pieņēma, neskatoties uz ģenerālprokuratūras un tieslietu ministrijas iebildēm.

Laila Medina, TM valsts sekretāra vietniece:

Un pamatojums bija, ka atjaunojam uzticību tiesu varai un augstākajām amatpersonām. Tieslietu ministrijas viedoklis bija, ka personas amats nevar būt par pamatu prioritārai lietu izskatīšanai. Tomēr tā ir Saeimas izšķiršanās, kurām lietu kategorijām uz likuma pamata piešķirt prioritāti.

Juta  Strīķe, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (JKP):

Šī norma pati par sevi ir pareiza. Bet tā ir deklaratīva. Mēs redzam, ka bijušo Jūrmalas mēru Munkevicu nevar notiesāt jau 10 gadu. Lai gan lieta ir ļoti vienkārša.

Tāpēc šīs normas piemērošana ir atkarīga no atbildīgo amatpersonu prioritātēm.

Ja ģenerālprokurors šo normu uztver nopietni un arī nosaka to prokuroriem kā prioritāru, un arī tiesu priekšsēdētāji atgādina tiesnešiem par primāri izskatāmām. lietām, tad viņa darbosies. Ja amatpersonas tā neuzskatīs, no Saeimas viedokļa tur neko padarīt nevar.

Mums zināms, ka Juraša lietu skatīs Vidzemes priekšpilsētas tiesa Rīgā. Tai vajadzētu nonākt pie nejauši izvēlēta tiesneša, kurš skata krimināllietas un kuram ir mazāka noslodze kā citiem. Aizķeršanās ar atļauju skatīt Valsts noslēpumu saturošus dokumentus nebūs, jo tiesneši parakstās par informācijas neizpaušanu, un speciāla pielaide viņiem nav nepieciešama.

Iveta Krēvica, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja:

Ko jūs saprotat, ar saprātīgu termiņu? Brīdī, kad lietu saņemsiet, cik drīz tai jābūt skatītai?

Manuprāt, šis saprātīgais termiņš būtu, lietu, kurā apsūdzētas amatpersonas, nozīmēt divu mēnešu laikā noteikti.

Tiesas priekšsēdētāja uzskata, ka pusgadā vēlākais šajā lietā varētu pasludināt spriedumu. Par izmeklēšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā runā arī ģenerālprokurors.

Ēriks Kalnmeiers, ģenerālprokurors:

Ir jādara viss, lai nenotiktu nekāda kavēšanās. Tas ir arī prokuratūras interesēs, ka lieta tiek novesta līdz loģiskam iznākumam. Lieta, vai nu tiek izbeigta, vai, ja to sūta uz tiesu, to ātri izskata tiesā, jo šī saceltā ažiotāža, kad tiek veltīti visādi apvainojumi par korumpētību gan prokuroram, kas ir procesa virzītājs, gan prokuratūrai kopumā, mēs esam ieinteresēti panākt taisnīgu tiesisko attiecību noregulējumu.

Tomēr prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu nepabeigs ne nākamajā nedēļā, pat ne nākamajā mēnesī.

Tai esot jānopratina liecinieki, varot negaidīti uzrasties jauni apstākļi. Arī atsologot no citām lietām, prokuroru Urbānu nevarot.Viņa uzraudzībā ir arī pret deputātiem Kaimiņu un Zakatistovu sāktās lietas.

Ēriks Kalnmeiers, ģenerālprokurors:

Neviens, atvainojiet, nav tik dumjš, lai neapzinātos, kādu ažiotāžu tas radīs. Ja tiek risināts jautājums par augstas amatpersonas kriminālatbildību.

Šis lēmums attieksies ne tikai uz konkrēto lietu, bet tā kā tas attiecas uz operatīvajām darbībām un likuma par valsts noslēpuma piemērošanu, tad tam būs zināma precedenta nozīme.

Saeimas deputāti ir nepatīkami pārsteigti, uzzinot, ka prokuroram vēl vajadzīgs papildu laiks. Lietu izmeklē jau divus ar pusi gadus. Un ar mazu pārrāvumu, lieta visu šo laiku bijusi ģenerālprokuratūras uzraudzībā.

Juta Strīķe, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (JKP):

Tā saucamajā Juraša lietā, ir viena intervija, daži fakti,.

Pirms vērsties Saeimā, prokuroram bija jānopratina visi liecinieki, jāsavāc visi pierādījumi, cik es saprotu, viņš nav to izdarījis. (tas lūgums, ko Jurašs pieteica, gadu netika apmierināts)

Pēc likuma gara -viņa (Juraša lieta) būtu izmeklējama un iztiesājama dažu mēnešu laikā, pat dažu nedēļu laikā. Bet redzot, ka prokurors nedara savu darbu pienācīgi, tad es pieļauju, ka vēl kādu gadu šī lieta atradīsies prokuratūrā.

Andrejs Judins, Saeimas deputāts, Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība):

Ja prokurors atnāca uz Saeimu ar lūgumu atļaut krIminālvajāšanu, tad tas nozīmē, ka viņam ir savākti visi pierādījumi, viņam ir pārliecība. Ja viņam ir pārliecība, tas nozīmē, ka viņam nevajadzētu vēl pusgadu strādāt. Viņam tagad dažu dienu laikā būtu jānoformē dokumenti un jāiet uz tiesu. To es gaidu.Ja tas nenotiks , tad man jājautā , kā prokuratūra ievēro likumu.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tā kā gan tiesas, gan prokuratūra ir neatkarīgas, Saeimas deputāti var tikai aicināt tās ievērot likumu. Un neatkarīgi no skatīšanas ilguma, krimināllietās viena puse vienmēr zaudē.

Ēriks Kalnmeiers, ģenerālprokurors:

Ņemot vērā, ka vienreiz šī lieta ir izbeigta par labu Jurašam , jūs neuzskatīsiet to par katastrofālu tiesībsargu izgāšanos?

Nē. Tāda ir kriminālprocesa daba!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Pedagogiem, kuri nevakcinējas, jāparaksta dokuments, ka viņi bērnus nemīl.” Burkovskis skarbi par neizlēmīgajiem skolotājiem 324
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ventspils novadā mežstrādnieki strādā vilku “ielenkumā”: vilks bija tik tuvu, ka varēja sajust tā smaku… 20
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Jāpieliek punkts šim padomju mantojumam.” Levits par latviešu diskrimināciju darba tirgū, ja viņi neprot krievu valodu 252
12 stundas
RR
Ritvars Raits
Ziņas
“Pie vīna glāzes” kabinetā tika atklāta neizpaužama informācija. Prokurori un advokāti atzīst par vainīgām 56
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Deputāts Aldis Gobzems: “Pižons biju tajā laikā… Es nedzeru, nesmēķēju, sportoju, lasu un man patīk skaistas meitenes.” 72
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Par to runā Gobzems, Šlesers, arī Dombrovskis sapņo, bet…” Burovs par gatavošanos vēlēšanām 21
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jābūt milzīgai nekaunībai, lai prostitūta tiesā mēģinātu pierādīt, ka nav prostitūta,” Lapsa par Vonsoviča apsūdzību 47
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vides aizstāvji šo sauc par vēsturisku brīdi! Beļģijas tiesa atzīst valdību par vainīgu klimata pārmaiņu neierobežošanā
52 minūtes
LE
LETA
Ziņas
De Brujne nāk uz maiņu un ar gūtiem vārtiem palīdz Beļģijai sasniegt astotdaļfinālu
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vides aizstāvji šo sauc par vēsturisku brīdi! Beļģijas tiesa atzīst valdību par vainīgu klimata pārmaiņu neierobežošanā
22:43
LL
Lilija Limane
Stāsti
Pleces purvā pie Aizputes ierīko leģendāru elektrības staciju
22:00
LE
LETA
Ziņas
De Brujne nāk uz maiņu un ar gūtiem vārtiem palīdz Beļģijai sasniegt astotdaļfinālu
21:16
LE
LETA
Ziņas
“Jāpieliek punkts šim padomju mantojumam.” Levits par latviešu diskrimināciju darba tirgū, ja viņi neprot krievu valodu 252
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
FKTK piemēro 5,85 miljonu eiro sodu “Rietumu bankai” 5
6 stundas
LA
LA.LV
Veselam
FOTO. “Bolīvijas stāstu vakarā” Priverts aicina ziedot smagi slimas jaunietes ārstēšanai 16
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Akcionāri ievēl jaunu AS “Olainfarm” padomi 5
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Karstums pieņemsies spēkā – gaiss sakarsīs līdz +30 grādiem. Prognoze piektdienai
8 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcila garša! Aukstā jogurta zupa ar gurķiem un zaļumiem 2
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Radošie paliks bez biksēm vai noies pagrīdē.” Timrots par nodokļu reformu 47
11 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
63 gadu vecumā mūžībā devies latviešu mūziķis Gunārs Meijers 8
11 stundas
LE
LETA
Veselam
Muižniece: Obligātā vakcinācija pret Covid-19 būs tikai kā beidzamā alternatīva 36
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs, visticamāk, neieradīsies uz savas mirušās mammas, princeses Diānas pieminekļa atklāšanu 18
11 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Persikam lapas čokurā: nav nemaz tik nekaitīgi – augs var aiziet bojā
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pieņemts nopietns lēmums, kā uzlabot sportista sirdsdarbību! Jaunākā informācija par futbolistu Ēriksenu
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Piedāvā nojaukt Uzvaras pieminekli un tā vietā celt koncertzāli. Kā šo ideju komentē Nauris Puntulis? 52
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ventspils novadā mežstrādnieki strādā vilku “ielenkumā”: vilks bija tik tuvu, ka varēja sajust tā smaku… 20
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Deputāts Aldis Gobzems: “Pižons biju tajā laikā… Es nedzeru, nesmēķēju, sportoju, lasu un man patīk skaistas meitenes.” 72
1 diena
RR
Ritvars Raits
Ziņas
“Pie vīna glāzes” kabinetā tika atklāta neizpaužama informācija. Prokurori un advokāti atzīst par vainīgām 56
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Pedagogiem, kuri nevakcinējas, jāparaksta dokuments, ka viņi bērnus nemīl.” Burkovskis skarbi par neizlēmīgajiem skolotājiem 324
1 diena
SS
Santa Sergejeva
Laukos
Kāpēc vietējās zemenes ir vislabākās? Latvijas zemeņu audzētāju ikdiena un biznesa aizkulises 9
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Šos pabalstus viņiem būtībā samaksāja citi cilvēki.” 500 eiro saņēmušas arī personas, par kurām nav maksāti nodokļi 65
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā sajauca galvu cilvēkiem, ka tālāk jau vairs nav kur,” Šmidre par šī brīža lielāko ažiotāžu 76
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Tās ir pilnīgas šausmas, kas notiek resorā, kopš tur iestādīts Briseles invazīvais meženis. Egila Līcīša feļetons 10
1 diena
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai darba devējs drīkst atlaist tikai tāpēc, ka esi pensionārs?
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Tā princi Čārlzu var atļauties uzrunāt tikai mīļākā vedekla: atklājies, kādā mīļvārdiņā Keita Midltone sauc vīra tēti 5
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Šis ir laiks, kad veidosiet vai būvēsiet pamatīgākus pamatus savai nākotnei! Horoskopi no 17. jūnija līdz 6. jūlijam
13 stundas