– Vai pēc diviem gadiem būs viens kopīgs reģistrs vai dati būs jāmeklē 28 dažādās dalībvalstīs? 13
– Likums paredz, ka dalībvalstu uzņēmumu reģistru savienošanai jānotiek saskaņā ar iepriekš 2009. gadā pieņemto regulu. Tas process vēl nav līdz galam pabeigts, jo ne visās valstīs ir pilnībā digitalizēti uzņēmumu reģistri. Direktīva nosaka, ka šādam reģistram ir jābūt pieejamam tiem, kam ir leģitīms iemesls. Par meklēšanu – tas ir Eiropas Komisijai risināms jautājums.
Atgādinu: šī likumdošanas iniciatīva nāca no Eiropas Komisijas. ES likumdošanas procesā vienīgā institūcija, kas var nākt ar likumdošanas iniciatīvu, ir Eiropas Komisija.
– Un vienlaikus Eiropas Komisija bija jūsu iniciatīvas pretiniece…
– EK bija pret likumdošanas iniciatīvas grozījumiem. Pirms diviem gadiem, kļūdams par atbildīgo deputātu šim likumam, konstatēju, ka tam ir viens trūkums. Nekad nevar zināt, kas īsti aiz ofšoru uzņēmumiem slēpjas. Tā radās doma par patiesā labuma guvēju reģistru.
Mums Latvijā Uzņēmumu reģistrs jau tagad prasa atklāt patiesā labuma guvēju, bet – kurš to labprātīgi dara? Un nav arī veida, kā pārbaudīt uzrādīto. Ja viens no īpašniekiem ir Kipras SIA, tad visi gali ūdenī. Skaidrs, ka vienas valsts ietvaros tādu skaidrību nevar radīt. Kad ierosināju izveidot patiesā labuma guvēju reģistru ES līmenī, tad sākumā Eiropas Komisija to neatbalstīja.
