21
Pagājušā gada 9. novembrī komisijas deputāti, pēc tam Saeima noraidīja Armanda Krauzes priekšlikumu par valsts valodas prasmi. Kā izskaidrot, ka jau pēc četriem mēnešiem – šā gada 6. martā – komisija nolemj to atbalstīt?
Arī 9. novembra sēdē visi deputāti nebija pret. Nacionālās apvienības deputāti šo priekšlikumu atbalstīja. Saeimā, pieņemot likumprojektu otrajā lasījumā, to noraidīja tikai ar dažu balsu pārsvaru. Kā zināms, komisijas lēmums jau vienmēr nav noteicošais. Saeimas plenārsēdē ikviens deputāts var kāpt tribīnē, aicinot balsot par komisijas noraidīto priekšlikumu.
Bet kas tad ietekmēja šā priekšlikuma iekļaušanu likumprojektā trešajam lasījumam?
Es domāju, ka šā priekšlikuma iekļaušanu izšķīra Saeimas deputātu vairākums. Tie daži deputāti, kuri pagājušajā gadā balsoja pret, mainīja savu viedokli.
Pēc Armanda Krauzes teiktā, toreiz nobalsoja pret “Vienotību” un “Saskaņu”. Kuri tad bija tie, kuriem domas mainījās?
Šķiet, jā, toreiz tā bija “Vienotība”, kas balsoja pret. Bet vai pret balsoja visi “Vienotības” deputāti, to gan nevaru pateikt.
Par “Saskaņas” deputātu balsojumu nebūtu jābrīnās. Kā zināms, šai deputātu frakcijai vienmēr pretojusies valsts valodas pozīciju nostiprināšanai.
Zemkopības ministrijas Meža departamentā Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus jau pirms četriem gadiem – drīz pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa un zemkopības ministres Laimdotas Straujumas kopīgi parakstītā rīkojuma nr. 2 – kopā ar citu ministriju kolēģiem pētīja citu valstu pieredzi zemes tirgus aizsardzībā. Vai komisijā neko nezinājāt par šiem pētījumiem, ja tagad sakāt, ka deputāti nespēj vieni paši sagatavot visus vajadzīgos priekšlikumus?
Vienā no komisijas sēdēm es gan jautāju citam Zemkopības ministrijas pārstāvim par citu valstu pieredzi. Bet atbildes jau nebija! Tā kā ar Vāciju saistītas mana biznesa intereses, man pašam bija iespējas pārliecināties, kādi tur ir zemes iegādes noteikumi. Jā, piekrītu, nezin kāpēc mēs cenšamies izgudrot jaunu riteni, nespējot pārņemt pieredzi no citām valstīm.
Ja komisijas pašlaik atbalstītais likumprojekts iziet cauri trešajā lasījumā, vai tas aizsargās zemes tirgu pret ārzemju uzpircējiem, pašmāju starpniekiem un spekulantiem?
Daļēji aizsargās. Latvijā mums ir pietiekami daudz prasmīgu juristu, kuri spēs apiet arī šos ierobežojumus. Tas gan viņiem varētu būt grūtāk, tāpēc ka esam precizējuši zemes nomas noteikumus, tāpat Latvijas Zemes fonda pirmpirkuma tiesības, kuras līdz šim caur nomnieku varēja apiet.
Nav tā, ka visi labojumi, kas pašlaik ir likumprojektā, nekam neder. Bez jau minētās valsts valodas prasmes ES pilsoņa reģistrācijas apliecībām un citiem jau pieminētajiem ierobežojumiem, likumprojektā paliek vietējo pašvaldību atļaujas, ja fiziska persona pērk vairāk par 10 hektāriem, bet juridiska persona – vairāk par 5 hektāriem zemes.
Likuma grozījumi cita starpā papildināti ar deputāta Armanda Krauzes priekšlikumu par to, ka ar īpašnieku saistītās personas turpmāk varēs iegūt īpašumā tikai līdz 4000 hektāriem zemes. Tādējādi netiks pieļauta daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanās viena vai ar viņu cieši saistītu cilvēku rokās.
