Foto. pexels.comViktoria Slowikowska

Nemetīs taču labu mantu ārā! Cik droši ir ēst sabojājušos augļus un dārzeņus, ja tiem nogriež pelējuma skarto daļu? 0

Daudzi no mums ir dzirdējuši stāstus no vecākiem vai vecvecākiem par to, kā viņi bojātiem augļiem vai dārzeņiem vienkārši nogriež pelējuma daļu un droši to apēd, lai nebūtu jāmet iegādātais auglis vai dārzenis ārā. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekādu skādi tas nenodara, taču kā ir patiesībā? Cik droši ir ēst augļus vai dārzeņus, kuri ir mazliet bojāti?

Reklāma
Reklāma
Tu pati sev pieliec klāt gadus! 8 ieradumi, kas liek sievietēm novecot ātrāk
Kokteilis
Lūdzu, lūdzu, kaut es būtu viens no viņiem: cilvēki, kas dzimuši šajos trijos datumos, tiek uzskatīti par visgudrākajiem pasaulē
Kokteilis
Ir tikai daži izredzētie… Noskaidro, vai tev blakus stāv spēcīgs sargeņģelis
Lasīt citas ziņas

Tas, ko redzam uz augļa vai dārzeņa virsmas ir tikai tā saucamā aisberga virsotne. Pelējums ir sēne, kas attīstās dziļi produktā, izdalot toksiskas vielas, ko sauc par mikotoksīniem. Šīs vielas nevar vienkārši nogriezt – tās jau ir iesūkušās produktā.

Vadošās pasaules iestādes, piemēram, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde un ASV Lauksaimniecības departaments, stingri uzsver – ja pārtika ir pelējusi, to vajadzētu izmest. Pat ja bojātā daļa tiek nogriezta, risks inficēties ar mikotoksīniem saglabājas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūsu ķermenis ir spēcīga sistēma, kas ikdienā spēj neitralizēt nelielas kaitīgas vielas. Piemēram, aknas, nieres un gremošana trakts palīdz attīrīt organismu no toksīniem, kas nonāk mūsu organismā ar pārtiku. Tas nozīmē, ka vienreizēja neliela mikotoksīnu deva parasti neizraisa tūlītējus veselības traucējumus.

Tomēr daudzi mikotoksīni uzkrājas organismā, un ilgstoša to lietošana var radīt nopietnas sekas. Ja pat reta pelējuma produktu lietošana agrāk, iespējams, neizraisīja akūtas problēmas, tas nenozīmē, ka tas bija pilnīgi droši. Regulāra toksīnu uzņemšana ar laiku var novest pie hroniskām slimībām.

Daži mikotoksīni, piemēram, trihotecēni vai ohratoksīns A, var būt toksiski nervu sistēmai. Lai gan pētījumu uz cilvēkiem ir maz, dzīvnieku eksperimenti liecina, ka šīs vielas var ietekmēt uzvedību un bojāt nervu sistēmu.

Pie ilgstošas mikotoksīnu iedarbības cilvēki var izjust simptomus, kas liecina par saindēšanos ar miktoksīniem, piemēram, vispārējs vājums un galvassāpes. Šie simptomi bieži tiek uztverti kā nogurums vai stress, bet tie signalizē, ka organisms cīnās ar toksīniem. Turpinot uzturā lietot pelējuma skartos produktus, risks hroniskām saslimšanām un alerģiju attīstībai tikai palielinās.

Pelējums ir nopietna brīdinājuma zīme. Lielākajā daļā gadījumu tas norāda, ka augļi vai dārzeņi jau ir bojāti un nav piemēroti ēšanai, Pat ja bojāto daļu nogriež, drošības garantijas nav. Labāk ir izvēlēties svaigus un veselus produktus, nekā riskēt ar veselību.

Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.