Kas aizvadīto septiņu gadu laikā jūsu priekšstatos mainījies par Ķīnu? 2
Tas ir ilgs laiks. Kad būvi sākām, man bija tikai 26 gadi. Pavērās pasaules citādība. Skatoties no tālas zemeslodes malas, labāk var ieraudzīt arī mūsu pašu pasauli. Ķīnieši ir draudzīgi, izpalīdzīgi, laipni… Mēs Rietumos esam individuālisti, bet austrumnieki – vairāk sociuma cilvēki. Tas droši vien konfūcisma, šīs senās filozofijas ietekmē, kas māca, ka esi nevis personība, bet drīzāk kādas vienas grupas – ģimenes vai valsts – sastāvdaļa. Mums viņu rīcība daudzās situācijās var likties nesaprotama – piemēram, cik garās diskusijās pieņem lēmumus –, jo esam lieli individuālisti. Man arī kā jau rietumniekam individuālisma filozofija ir tuvāka, bet citādais taču nav obligāti jāpieņem, tikai jācenšas respektēt, jo saskarsme ir neizbēgama. Ja to neizprot, rodas pat kari.
Uzlūkojot unikālo būvi Ķīnā, laikam nevienam neienāks prātā, ka tās autors ir latviešu arhitekts, un tas arī, protams, nav bijis mērķis. Bet vai vispār varam runāt par Latvijas arhitektūras skolu un vai valsts pietiekami veicina tās attīstību?
Būtiskāk ir sabiedrībā veicināt apziņu, ka arhitektūra ir nevis celtniecības nozares, bet gan svarīga kultūras sastāvdaļa. Runājot par Latvijas arhitektūras skolas iezīmēm, darāmā ir krietni vairāk, bet ne tik daudz valstij, cik pašiem arhitektiem. Man pasūtījumu aina ir neparasta, vairāk sanācis darboties ar unikāliem, neatkārtojamiem projektiem kultūras un valsts reprezentācijas virzienā kā “Expo”, Dziesmu svētku estrāde, esmu līdzdarbojies Venēcijas mākslas biennālē – vispirms ar māksliniekiem Krišu Salmani, Kasparu Podnieku, tad Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti, šogad nedaudz ar Miķeli Fišeru. Vēsturiski Latvijas arhitektūras skolas un virzienu īpatnības ir nacionālais romantisms, dabas diktēta ziemeļnieciskāka arhitektūra, ar kuru iekļaujamies skandināviskajā. Bet, radot neparastas un pasaulē neredzētas lietas – tām obligāti nav jābūt balstītām kādā mums jau pierastā tradīcijā –, arī veidojam mūsu identitāti arhitektūrā. Tas ir ceļš, kādā varētu virzīties Latvijas arhitektūras skola.
Austris Mailītis (1984): radošā vizītkarte
* Absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti (2012);
* 2014. gadā par “Rīga 2014” paviljonu Esplanādē nominēts prestižajai Mīsa van der Roes balvai.
* Ar koncepciju “Sidraba birzs dziesmu kalnā” kopā ar Ivaru Mailīti un “Arhitekta J. Pogas biroju” 2008. gadā uzvarējis starptautiskajā konkursā par labāko Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju projektu.
* Starp ievērojamākajiem darbiem: Šaoliņas lidojošo mūku templis Ķīnā, Latvijas paviljons Šanhajas “EXPO” 2010, “Rīga 2014” paviljons Esplanādē Rīgā.
Arhitektūras nedēļa: no 15. līdz 21. maijam visā Latvijā
*Pirmdien, 15. maijā, plkst. 12 pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklās “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2017” nominantu darbu izstādi.
* Otrdien, 16. maijā, kinoteātrī “K. Suns” notiks Japānas dokumentālās filmas “INSIDE ARCHITECTURE: A Challenge to Japanese Society” pirmizrāde, ko ievadīs starptautiskās žūrijas locekļa Jošiharu Cukamoto lekcija.
* Piektdien, 19. maijā, Dzintaru koncertzālē no plkst. 16.30 līdz 19.30 notiks trīs publiskas bezmaksas lekcijas, bet vakarā – svinīgā apbalvošanas ceremonija.
