Kad jūties kā izžmiegts citrons un darbs vairs nesagādā prieku 1
Spēcīgi emocionālie pārdzīvojumi, trauksme, nervozitāte un miega traucējumi ir daļa no mūsdienu cilvēka ikdienas. Ilgstošā laikā šie faktori nevēlami ietekmē gan darba efektivitāti, gan veselību.
Gruzd un izdeg nemanāmi
Psihoterapeits Artūrs Ancāns novērojis, ka XXI gadsimts cilvēku psihei nav labvēlīgs, tāpēc ir būtiski atšķirt, kad šo simptomu kopums kļūst par negatīvo faktoru, kas ietekmē ne tikai cilvēka emocijas, bet arī fizisko ķermeni. Stress un psihoemocionālās labsajūtas trūkums pazemina imunitāti, izraisa biežu saaukstēšanos, galvas vai muguras sāpes, atviļņa slimību vai čūlu, sirds problēmas, asinsspiediena paaugstināšanos u.c.
! Pārmērīgs stress darbā rodas, ja cilvēks jūt neatbilstību starp viņam izvirzītajām prasībām un iespējām tās izpildīt, nespēj kontrolēt veicamo pienākumu daudzumu, nesaņem kolēģu un priekšniecības atbalstu.
Psihoemocionālās labsajūtas trūkums kolektīvā iespaido jūtas, domas un rīcību. Par to var liecināt personāla bieža mainība, slikta laika plānošana, disciplīnas problēmas, samazināta produktivitāte, negadījumi utt. Cilvēku emocionālās problēmas var izpausties kā aizkaitināmība, nemiers, miega traucējumi, depresija, grūtsirdība, atsvešināšanās, spēku izsīkums, attiecību problēmas ģimenē, biežas veselības problēmas, grūtības koncentrēties, atcerēties, apgūt jauno, pieņemt lēmumus, pat destruktīva rīcība un atkarību izraisošo vielu pastiprināta lietošana. Emocionālo pārslodzi vairo ekonomiskā situācija valstī, un bailes zaudēt darbu ir iemesls, kāpēc sliktas pašsajūtas gadījumos darbinieki izvairās iet pie ārsta.
Psihiatre Inga Zārde uzsver, ka svarīgi problēmu pamanīt laikus, jo emocionālā līdzsvara trauslums spēj izraisīt fiziskus simptomus. Tādēļ vēl pirms izdegšanas (burnout) jāmāk pamanīt tās sākumstadiju (brownout), jo profilakse un savlaicīga vēršanās pēc palīdzības var būtiski ietaupīt atlabšanai nepieciešamo laiku un līdzekļus, turklāt nodrošina noturīgāku efektu.
Pētījumu dati liecina, ka Eiropā izdegšanas sindroms sastopams vidēji 30–40% strādājošo, un Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidenti, profesori Maiju Eglīti neizbrīna, ka Latvijā šo traucējumu kā arodslimību ik gadu konstatē tikai 5–10 cilvēkiem. – Cilvēki strādā līdz pēdējam. Tāpēc arodslimību gadījumi visbiežāk ir ielaisti un pacientu darba nespēja ir nenovēršama, rehabilitācija – neefektīva.
