Kaimiņi Igaunijā piesaka akcīzes sacensību 2
Šonedēļ Igaunijā lems, vai samazināt akcīzes nodokli par 25% no 1. jūlija. Ja tas notiks, alkohola cenas abās valstīs teju izlīdzināsies un tas faktiski nozīmē pierobežas tirdzniecības izzušanu. Tas var nest līdzi desmitiem miljonos mērāmus zaudējumus valsts budžetam, zaudētas darba vietas novados, īpaši pierobežā, un citas negatīvas sekas – tik dramatisku ainu zīmē gan alkohola nozares pārstāvji, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadība gadījumā, ja Latvijas vadība nesekos igauņu piemēram un nesamazinās akcīzi.
“Latvijas risinājums ir mazināt akcīzes nodokli līdzīgi kā Igaunijā. Šādā gadījumā pierobežas tirdzniecība varētu saglabāties apmēram 75% apjomā, kā arī varētu parādīties papildu ieguvums – pierobežas tirdzniecība ar Lietuvu,” skaidro Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.
Atstāj miljonus
Pētījumu kompānija SKDS aptaujājusi divus tūkstošus Igaunijas iedzīvotāju, secinot – gandrīz divas trešdaļas jeb 600 tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā ir apmeklējuši Latviju. Ceturtajai daļai alkohola iegāde bijis galvenais apmeklējuma iemesls, 23% – viens no apmeklējuma iemesliem, savukārt vairāk nekā puse izmantojusi izdevību tos iegādāties.
Aplēses rāda, ka pēdējā gada laikā Igaunijas iedzīvotāji kopumā Latvijā ir atstājuši vismaz 273 miljonus eiro, no tā 124,5 miljoni eiro tērēti par veikalos iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet 38,5 miljoni eiro – par degvielu. Vēl papildus jāpieskaita somu efekts, kas arī veido nozīmīgu daļu alkohola iegādes īpatsvarā pierobežā.
Tas, ka alkohola realizācija ir tikai atslēga ievērojamiem papildu ienākumiem valsts budžetā, kurus nodrošina kaimiņvalstu iedzīvotāji, uzsver gan nozares pārstāvji, gan LTRK vadība.
“Ja nerīkosimies un nesamazināsim akcīzes nodokli alkoholam, tad jārēķinās ne tikai ar neiekasētajiem nodokļiem no šīs jomas, bet paredzams multiplikatora efekts – samazināsies pierobežā nomaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis utt. Mums jānodrošina konkurētspējīga sistēma, jo šajā reizē darbojas princips, ka mazāk ir vairāk jeb, samazinot akcīzes nodokli, varēsim nopelnīt vairāk,” uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Viņš atzina, ka laika vairs nav daudz, jo jaunā kārtība Igaunijā varētu stāties spēkā jau 1. jūlijā.
“Igaunija pieteikusi sacensību akcīzes kontekstā un mums jāreaģē ātri un operatīvi,” tā Endziņš, mudinot valdību un Saeimu nekavējoties rīkoties. Arī Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš uzskata, ka notiekošais var radīt būtiskus satricinājumus nozarei. Aptuveni 15% no Latvijas iekšzemes alus tirgus veidojies pierobežā, kas, mainoties akcīzes nodoklim Igaunijā, var piedzīvot kritumu un atsaukties uz nozares rādītājiem. Jau pērn alus tirgus pieaudzis minimāli – par 1%.
Vētīs un analizēs
Jautāju Finanšu ministrijai (FM), kādas ir iespējas rīkoties ātri, kā to paģēr uzņēmēji. FM pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka ministrija detalizētu nodokļu izvērtējumu sāks 2020. gadā un gadījumā, ja būs nepieciešamas izmaiņas, tās varētu stāties spēkā tikai 2021. gadā. Jautājums par akcīzes nodokli saistībā ar iespējamām izmaiņām Igaunijā aktualizējies tikai pēdējo nedēļu laikā. Tiklīdz igauņi pieņems izšķirošo lēmumu, tā Finanšu ministrija izvērtēs iespējamās sekas un savu rīcību. Jau iepriekš FM uzdots nopietni izvērtēt un analizēt, kāda ir Igaunijas rīcība attiecībā uz akcīzes nodokli.
Jarockis sacīja, ka politiķi šo jautājumu pārrunās vienā no tuvākajām Sadarbības padomes sēdēm, ko sasauc valdības vadītājs Krišjānis Kariņš.
Ja būs fiskālā ietekme, tad šis jautājums būs jāvērtē kopā ar Veselības ministriju.
Neviennozīmīgi gan alkohola nozares aicinājumu vērtē makroekonomikas eksperti. Kā sociālajā vietnē “Twitter” vēsta bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš: “Lai kā gribētos ticēt pretējam, igauņiem vienmēr būs ērtāk alkoholu pirkt pie sevis. Mēģināt ar akcīzi un ar lētāku šmigu viņus atvilkt pie mums, lai arī neapšaubāmi cēls, ir ekonomiski nejēdzīgs pasākums. Bet mūsu vēlme ar nodokļu grozīšanu sashēmot sev labklājību gan ir spēcīga.”
Viņam oponē Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, sakot, ka ar “nodokļu sashēmošanu” labklājību cenšas celt daudzas valstis, jo tā ir cīņa par konkurenci. A. Sauka neredz iemeslu to nedarīt arī Latvijā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš gan uzskata, ka visām trim Baltijas valstīm vajadzētu vienoties par vienlīdzīgu akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, lai saglabātu aptuveni vienādus ieņēmumus, bet tagad Igaunija ir pieteikusi sacensību.
Akcīzes nodoklis un PVN par 1 litru 40% grādīgo dzērienu
Igaunijā 12,04
Latvijā 8,91
Lietuvā 8,86
Zviedrijā 25,01
Somijā 24,20
Polijā 6,56
Vācijā 6,20
Avots: LANA
