Kam pieder lielākie aitu ganāmpulki? 14
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Lielāko aitu audzētāju ganāmpulku priekšgalā nu jau daudzus gadus atrodas SIA Mikaitas un ZS Mežoki. Kopējā aitkopības nozarē vērojamā tendence ir dzīvnieku daudzuma, aitu māšu un ganāmpulku skaita kritums.
Aitu daudzums Latvijā laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz šā gada 1. janvārim samazinājies par 17 334 dzīvniekiem – līdz 93 002 aitām. Būtiski šajā laika periodā samazinājies arī aitu ganāmpulku skaits – no 3796 līdz 2914 ganāmpulkiem. Savukārt aitu māšu daudzums samazinājies par 21,1% – šā gada sākumā Latvijā pavisam bija 31 489 aitu mātes.
Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes loceklis, Kandavas pagasta SIA Ralle saimnieks Ivars Frīdemanis aitu daudzuma kritumu skaidro ar vairākiem iemesliem: “Iepriekšējos gados bija ļoti zema jēra gaļas cena. Aptuveni 90% Latvijā iegūto aitas gaļu pārdod citās valstīs.
Šajā gadā gaļas cena bija laba, patlaban rudenī kā ik gadu redzam cenas kritumu. Mūsu trīs vislielākie eksportētāji nespēj apsēsties pie viena galda un vienoties par kopīgu darbošanos Somijas tirgū, katrs darbojas atsevišķi. Tie ir iemesli, kāpēc pirms 1–2 gadiem aitkopji mazināja savus ganāmpulkus, daudzi saimnieki beidza darboties ar šo biznesu.”
I. Frīdemanis teic, ka daudzi saimnieki sapratuši – ar 100 aitu mātēm nopietnu biznesu īstenot nevar. Lai pelnītu un varētu attīstīties, saimniecībai vajag vismaz 400 aitu mātes. Jaunie spēlētāji nozarē nenāk tāpēc, ka ir jāveic liels naudas ieguldījums gan aprīkojumā, ganībās, gan, protams, dzīvnieku pirkumā. Piemēram, vienas gaļas šķirnes aitas pirkums, tostarp nogādāšana līdz saimniecībai, maksā 400–500 eiro, šķirnes teķa – 1500 eiro.
I. Frīdemanis vērš uzmanību uz to, ka aizvien lielāki samezglojumi ir jārisina tām spēcīgajām saimniecībām, kas audzē vietējās Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Izrādās, tirgū nav pieprasījuma pēc šīs šķirnes meitenēm un arī teķiem. Jēru pircēji Nīderlandē un Beļģijā (šajās valstīs Latvijā pirktos jērus nobaro) arī nelabprāt pērk Latvijas tumšgalves šķirnes jērus vai arī maksā par tiem mazāku cenu nekā par citu šķirņu dzīvniekiem un to krustojumiem.
“Gaļas šķirņu ganāmpulki Latvijā ir salīdzinoši mazi nopietnas pircēju intereses izraisīšanai,” piebilst SIA Ralle saimnieks. Viņa teikto apstiprina Lauksaimniecības datu centra sniegtā informācija – 2017. gadā Latvijā bija 33 439 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, bet šāgada sākumā – vien 23 428.
I. Frīdemanis arī secina, ka Latvijas aitkopji salīdzinājumā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem atrodas sliktākā situācijā tajās reizēs, kad vilki vai klejojošie suņi saplosa aitas. Kaimiņvalstīs šādos gadījumos saimniekiem maksā kompensāciju, Latvijā aitkopjiem iesaka ganāmpulku apdrošināt.
I. Frīdemanis atzīst, ka viņa ganāmpulkā vairāku tūkstošu eiro lielais apdrošināšanas maksājums ir neatbilstošs divu vai trīs aitu zaudējumam. “Daudzi saimnieki nevēlas šādas rūpes,” tā SIA Ralle saimnieks. Viņš aicina ikvienu, kas vēlas startēt aitkopības biznesā, ņemt vērā, ka tas ir grūts bizness. Lietuva patlaban arī ļoti mērķtiecīgi atbalsta šķirnes dzīvnieku ievešanu.
Kopš 2018. gada lielākie aitu ganāmpulki pieder Limbažu pagasta SIA Mikaitas un Ēdoles pagasta ZS Mežoki. Abu saimniecību īpašnieki un patiesā labuma guvēji ir Latvijas pilsoņi. Gan SIA Mikaitas, gan arī ZS Mežoki pērn dzīvnieku daudzumu savos ganāmpulkos palielināja par vairākiem simtiem.
