Kam tiek būvēts “Rail Baltica”? Pasažieriem vai militāristiem? 7
Ko Rail Baltica projekts devis galvaspilsētai, vai un kā turpināt būvniecību, cik tas izmaksās un kāda būs projekta nākotne? Par šo mantojumu galvaspilsētai diskusija TV24 ēterā šovakar pl. 21:03!
Par iestrēgušo projektu Rail Baltica šoreiz TV24 raidījumā “Rīga gatava?” diskutēja Rīgas domes frakcijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Viesturs Zeps, partiju apvienības “Apvienotais saraksts” biedrs, uzņēmējs Edgars Bergholcs, Rīgas domes deputāts Jānis Ozols (Kods Rīgai), kurš Rīgas domes vēlēšanās kandidēs no JV, un Emīls Jakrins, kurš vēlēšanās kandidēs no partijas LPV. Politiķos ieklausījās un savus komentārus sniedza uzņēmējs Aigars Štokenbergs.
Ja pirms iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām Rail Baltica daudziem bija kā reklāmsauklis, tad šogad ar saukli Rail Baltica neviens nelielās – tā raidījuma ieskaņā situāciju iezīmēja Viesturs Zeps. Pārējie dalībnieki bija līdzīgās domās. Projekts nonācis strupceļā un tagad jādomā, uz kuru pusi doties. Kāpēc Rail Baltica izrādījās vien tukšs ziepju burbulis, nevis lepns gaisa balons? Jānis Ozols uzskata, ka liela problēma bijusi tā, ka visi domāja, ka Rail Baltica būs dāvana no Eiropas Savienības, taču īstenība izrādījās citādāka nekā vīzija, un tagad jāsāk domāt, kas ir reāla nauda un ko par to var nopirkt.
Emīls Jakrins akcentēja nepārdomātību un pauda pārliecību, ka projekta realizēšanas gadījumā Daugavas kreisais krasts vismaz piecus gadus būtu necaurbraucams. Jakrins arīdzan uzskata, ka vilcienam nav jābrauc caur pilsētas centru. “Ar šo projektu esam nonākuši pie sasistas siles, rodas jautājums, vai kāda atbildība vispār kādam tiek uzlikta,” piebilda Edgars Bergholcs. Uz uzņēmēja Aigara Štokenberga jautājumu, vai vīri nojauš, kādas būtu Rail Baltica uzturēšanas izmaksas, Emīls Jakrins minēja, ka šī summa būtu simti miljonu gadā, un uz Štokenberga repliku, ka šie miljoni kaut kur jāatrod, apstiprinoši māja ar galvu. “Mums neviens neliek realizēt sākotnējā izteiksmē to visu, kā ir izplānots un tas nozīmē, ka uzturēšanas izdevumi liek piebremzēt kaut kādu attīstības fāzi, taču tā ir īpašnieka, kas ir valdība, lemšana,” domā Jānis Ozols.
Viesturs Zeps, klausoties sarunbiedros, noteica, ka, lai arī šis ir gadsimta projekts, daudzkas esot saplānots tā, it kā no gaisa nokritis, tāpēc projekts prasa detalizētu pārskatīšanu. “Un varbūt Rīgā vilcienu var ielaist pa jau esošajām sliedēm?” viņš jautāja. Bergholcs ieteica, ka vispirms vajadzētu saprast, vai šis objekts tiek uztverts kā cilvēku pārvadāšanas vai tomēr militārs objekts, un tad lemt par tālākajām darbībām, uz ko Jānis Ozols stingri noteica – primārā tomēr ir cilvēku pārvadāšana.
