“Kameras skatoties – it kā rotaļājas!” Atklātas jaunas detaļas par skolotāju, kuru rosina apsūdzēt par seksuālu vardarbību pret bērniem 0
Policija nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai apjomīgu kriminālprocesu pret kādu Engures vidusskolas fizikas skolotāju, kuru tur aizdomās par vairākiem dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem. Izmeklēšanas laikā atklājies, ka no viņa darbībām varētu būt cietuši vairāki bērni, savukārt skolas direktors atzīst – skolotājs savu rīcību pratis ļoti veiksmīgi slēpt.
Kriminālprocess sākts pēc tam, kad pērnā gada novembrī Valsts policija saņēma informāciju par iespējamu seksuālu vardarbību pret mazgadīgu personu. Kāds bērns par iespējamiem notikumiem pastāstījis savam tēvam, kurš vērsās policijā. Sākotnēji izmeklēšanā bijis viens iesniegums, taču vēlāk policija aicināja atsaukties arī citus iespējamos cietušos.
Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka iespējamie noziedzīgie nodarījumi varētu būt pastrādāti laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam. Patlaban kriminālprocesā par īpaši aizsargājamām personām atzīti deviņi nepilngadīgie vecumā no 12 gadiem.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Egils Jefremovs TV3 ziņām norāda, ka lietas apmērs ir ievērojams.
“Kopumā šajā kriminālprocesā ir iesaistīti vairāk nekā 50 cilvēki, reģistrēti 25 noziedzīgi nodarījumi, kas vērsti pret nepilngadīgām personām. Viņš bija izmantojis vairākas spēles stundu laikā, kur viņš bija apmierinājis savu dzimumtieksmi,” norāda Jefremovs.
Engures vidusskolas direktors Jānis Pūce, kurš skolu vada otro gadu, TV3 ziņām atzina, ka sākotnēji viņa rīcībā bijusi informācija par pieciem iespējami cietušajiem bērniem, taču izmeklēšanas gaitā cietušo skaits izrādījies lielāks.
Pēc informācijas saņemšanas skola organizējusi psiholoģisko palīdzību cietušajiem bērniem, piesaistot centra “Dardedze” speciālistus. Tāpat skolā pastiprināta izglītošana par to, kā bērniem atpazīt nepieņemamu pieaugušo rīcību un iespējamu seksuālu uzmākšanos.
Izmeklēšanā atklājies, ka aizdomas par skolotāja uzvedību bijušas jau pirms vairākiem gadiem. Direktors norāda, ka vēl 2020. gadā vairāki vecāki bija vērsušies pie toreizējās skolas vadības, taču tolaik pierādījumu nav bijis.
“Iepriekšējā direktore jau bija aizrakstījusi, 2020. gadā vecāki bija uzrakstījuši. Pēc tam jau nekas nebija bijis. Tā tur palika – neatrada neko, ne ar tiem iesniegumiem. Jo kameras nebija, tagad bija kameras, kameru ierakstus izņēma,” stāsta Pūce.
Arī policija apstiprina, ka iepriekš saņemta vien informācija par aizdomām, taču oficiāls iesniegums tiesībsargājošajās iestādēs tolaik nav nonācis.
“Skolai bija aizdomas, kaut kādā brīdī parādījušās, bet nekas konkrēts, tādēļ arī viņi nebija vērsušies drošībsargājošajās iestādēs,” norāda Jefremovs.
Pēc neoficiālās informācijas, skolotājs daļu iespējamo noziedzīgo darbību veicis laboratorijas telpās, kur nebija uzstādītas videonovērošanas kameras un kur skolēniem nemaz nevajadzēja atrasties. Vienlaikus gan kolēģi, gan paziņas, gan bijušie skolēni viņu raksturojuši kā atsaucīgu un pozitīvu cilvēku.
To atzīst arī skolas direktors.
“Nu es domāju, meistarīgi slēpa! Kameras skatoties – nu jā, it kā rotaļājas. Grūti pateikt, kas tur, es nevaru komentēt, tas ir policijas (darbs), es nevaru komentēt neko,” saka Pūce.
Savukārt Jefremovs uzsver, ka šāds scenārijs līdzīgos noziegumos nav nekas neparasts.
“Ja paskatāmies vēsturi par šādiem gadījumiem, par varmākām jūs saņemsiet ļoti pozitīvus raksturojumus par viņiem, retos gadījumos būs negatīvs raksturojums un cilvēki būs teikuši – mums jau bija aizdomas, ka tas ir pedofils,” viņš skaidro.
