“Viņa pati gribēja!” Grūtniecība 12 gadu vecumā – šeit var nebūt runa par “klasisku” izvarošanu
0
Dzimumnoziegumi vienmēr ir smaga tēma, taču vēl trakāk, ja iesaistīta ir nepilngadīga persona. Tikai pavisam nesen Latviju pāršalca Epstīna failu ēna, kur pat iedomāties nevarējām, ka varētu būt iesaistītas arī vairākas personas no Latvijas. Un tad, pāris nedēļas vēlāk, Latviju pārņēma sirdi plosošas ziņas par 12 gadus vecu grūtnieci Vidzemē.
Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka meitene ar sāpēm vēderā tika nogādāta slimnīcā, taču tur mediķi viņai konstatēja grūtniecību. Grūtniecības termiņš jau ir gandrīz pusē, bet ģimene par meitenes stāvokli nav zinājusi vai arī to slēpusi, vēstīja raidījums “Panorāma”. Par notikušo ir uzsākts kriminālprocess, un Valsts policija ir apcietinājusi 2003. gadā dzimušu vīrieti, kuru tur aizdomās par dzimumnozieguma pastrādāšanu.
Atsaucoties uz šo notikumu, bet runājot vispārīgi par tēmu, LA.LV redakcija vēlējās noskaidrot, kas notiek, ja 12 gadus veca persona labprātīgi vēlas dzimumattiecības ar pilngadīgu personu. Par to, vai likuma izpratnē kas tāds vispār ir iespējams, sīkāk skaidro zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns.
Bērna piekrišana šādā vecumā juridiski nepastāv
“Jā. Tas ir noziegums. Un te nevar būt nekādu diskusiju par “bet viņa taču gribēja”.
Sāksim ar pamatu. Latvijas Krimināllikuma 161. pants skaidri paredz kriminālatbildību par dzimumattiecībām ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu. Likums neprasa pierādīt vardarbību, draudus vai piespiešanu. Pietiek ar pašu faktu.
Un tas ir ļoti būtiski – mēs šeit nerunājam par klasisku izvarošanu ar fizisku spēku. Mēs runājam par situāciju, kur bērns saka: “Es piekritu.”
Bet ko ir svarīgi saprast – bērna piekrišana šādā vecumā juridiski nepastāv. 12 gadi – tas ir bērns. Nevis “jauna sieviete”, nevis “priekšlaicīgi nobriedusi personība”, bet bērns. Sestās klases vecums.
Šajā vecumā bērns nevar balsot, nevar parakstīt līgumu, nevar uzņemties finansiālas saistības. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš nav spējīgs pilnvērtīgi izvērtēt sekas.
Un seksuālām attiecībām sekas ir fiziskas, psiholoģiskas un sociālas.
Ja pieaugušais saka: “Viņa pati gribēja,” tas patiesībā ir vēl satraucošāk. Jo tas nozīmē, ka pieaugušais apzināti izmanto bērna nenobriedušo apziņu. Praksē gandrīz vienmēr aiz vārda “labprātīgi” slēpjas manipulācija. Emocionāla ietekmēšana. Autoritātes izmantošana. Dāvanas. Spiediens. Atkarības veidošana. Pieaugušais vienmēr ir pārākuma pozīcijā – vecuma, pieredzes un psiholoģiskās ietekmes ziņā.
Tā nav un nevar būt līdzvērtīga izvēle. Tā ir varas disproporcija. Un likums tieši tāpēc visu atbildību uzliek pieaugušajam.
Te nedrīkst būt jautājums – “ko teica bērns?” Jautājumam ir jābūt – “kāpēc pieaugušais, zinot, ka tas ir 12 gadus vecs bērns, tomēr to darīja?” Pieaugušais zina vecumu. Pieaugušais zina, ka bērns nespēj apzināties sekas. Ja viņš tomēr iesaistās šādās attiecībās, tas ir apzināts likuma pārkāpums.
Un sekas šādai pieaugušā rīcībai ir nopietnas – reāla kriminālatbildība, iespējama brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem, sodāmība, kas ietekmēs visu turpmāko pieaugušā dzīvi.
Sabiedrībā dažkārt sastopamies ar neveikliem mēģinājumiem romantizēt šādas situācijas. Bet te ir skaidri jāpasaka, ka krimināltiesībās romantikai nav vietas. Ir tikai strikta robeža. Un šī robeža Latvijā ir 16 gadi.
Līdz tam pieaugušajam visos gadījumos ir tikai viens pienākums – apstāties.
Ja pieaugušais to nesaprot, iejauksies valsts, jo valsts aizsargā bērnu pat tad, ja bērns pats vēl nesaprot, ka viņš ir jāaizsargā.”
