Foto: Shutterstock

Karaliene Elizabete, Sibīrijas karalis, īru liķieris: šajā nedēļas nogalē Brenguļos tomātu audzētāji no Latvijas iepazīstinās ar savām TOP šķirnēm 0

Sandra Ruska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Augusta pēdējā sestdienā 27. augustā Brenguļos norisināsies 6. tomātu svētki, kas pulcēs tomātu audzētājus no visas Latvijas. Latviešiem – kartupeļu ēdējiem – tomāti pat ir lielākā cieņā nekā to brālēni kartupeļi. Un kā nu ne, jo atšķirībā no kartupeļiem tomāti tiek audzēti teju katrā sētā. Tie, kam nav sava zemes pleķīša, tos audzē uz balkona vai lodžijas, un šim mērķim ir radītas kompaktas neliela auguma šķirnes.

Uzburt tomātu varavīksni

Kolekcija jau vairāk nekā 40 gadu

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomātu kolekcionāres Natālijas Zeltiņas kolekcijā, viņa ir arī viena no tomātu svētku iniciatorēm, kopumā ir ap 600 šķirņu. Taču izrādās, ka viņas kolekcija nebūt nav tā lielākā, jo Latvijā ir audzētāji, kuru kolekcijās ir pat vairāk nekā 1000 (!) tomātu šķirņu.

Darbs ar kolekciju ir ļoti darbietilpīgs, tāpēc visas kolekcijā esošās šķirnes vienā gadā netiek sētas. Šogad kolekcionārei siltumnīcā aug ap 250 šķirņu.

Audzētāja arī tirgo stādus, un pastāvīgie klienti, kas noskatījuši kādu no šķirnēm katalogā, var tos pasūtīt, tad pavasarī saimniecībā kopumā aug ap 500 šķirņu tomātu.

Tomātu kolekciju viņa sākusi veidot vairāk nekā pirms 40 gadiem. Pirmās šķirnes iegūtas no radiem un draugiem, atlasot labāko. Bet vēlāk, kad Latvija atguva neatkarību, kolekcija tika reģistrēta. Pamatā šķirnes ir iegūtas no citiem kolekcionāriem visā pasaulē. Tālākā vieta, no kurienes atceļojušas tomātu sēklas, ir Kanāda.

Paplašinot kolekciju, saimniece vispirms novērtē, vai augļi iepatīkas vizuāli. Pēc tam šķirne vēl vairākus gadus tiek kritiski vērtēta, līdz tiek iekļauta kolekcijā. Protams, ir svarīgi, vai arī pircējiem par jaunpienācēju ir interese.

Tomātu audzētājas klāstā ir šķirnes, kuras saimniece ļoti iecienījusi un bez tām nevar iztikt ne gadu.

Natālijas Zeltiņas favorītšķirnes

‘Karaliene Elizabete’
Foto: no privātā arhīva

‘Karaliene Elizabete’ ļoti ražīga šķirne, augļi izlīdzināti, aveņu krāsā, bez serdes, saldi, nav ūdeņaini, ar plānu miziņu, neplaisā; augs 1,7 m augsts.

‘Egīls’
Foto: no privātā arhīva

‘Egīls’ augļi sarkani, gaļīgi, bez serdes, ražo tik, cik tiem ļauj; labi koservēšanai, mērcēm, salātiem; augs 1,8–1,9 m garš.

‘Sibīrijas karalis’
Foto: no privātā arhīva

‘Sibīrijas Karalis’ augļi dzelteni, ļoti garšīgi, lieli; šķirnei ir īpatnība, ka visu sezonu lapas ir noļukušas, it kā trūktu ūdens.

‘Īru liķieris’
Foto: no privātā arhīva

‘Īru Liķieris’ augļi zaļi, ieplakani, līdz 250 g smagi, saldi; šķirne nav prasīga; augs līdz 1,7 m augsts.

‘Mongolijas Punduris’
Foto: no privātā arhīva

‘Mongolijas Punduris’ lauka tomātu šķirne, kas piemērota aizņemtiem cilvēkiem; augļi koši sarkani, gaļīgi, ar izteiktu tomātu garšu, 200–250 g smagi; augs ložņājošs, nav nepieciešami balsti, pēc Jāņiem izplešas kā ķirbis.

Reklāma
Reklāma

Jaunumi šā gada izstādē

“Manā kolekcijā ir diezgan daudz jaunumu, piemēram, ‘Melnā Zemene’, ‘Altaja Medus’, ‘Serafima’, ‘Varšava’, ‘Bronzas Zēns’, ‘Kriptonīts’. Uz svētkiem vedīšu atrādīt kādas simt šķirnes,” atzīstas kolekcionāre.

Katram savs!

Pēc audzētājas domām, pircēji, izvēloties tomātus audzēšanai, vadās gan pēc ieteikumiem, gan pēc augļu krāsas un garšas. “Cilvēki ir dažādi, un vajadzības, kādam nolūkam tomātus grasās izmantot, ir tās, kas nosaka, kādu šķirni izvētlēties. Vieniem patīk tikai klasika – sarkanie tomāti, citiem vajag dažādību, lai uzburtu varavīksni savā siltumnīcā. Ir ķirštomātu piekritēji, bet lielākā daļa dod priekšroku sarkanajiem un dzeltenajiem tomātiem,” stāsta audzētāja. Viņa arī novērojusi, ka aizvien vairāk par tomātu audzēšanu sāk intereseties gados jauni cilvēki, kas nesen nodibinājuši savu ģimeni, gaida mazuli un iekārtojuši savu pirmo dārziņu.

Sēja sākas martā…

Kolekcionāre ar agro tomātu stādu audzēšanu neaizraujas. Viņa tomātus audzē ar aprēķinu, lai tie būtu gatavi uz izstādēm un vasaras nogales svētkiem, tāpēc sēj ne agrāk par 8. martu. Līdz ar to maija sākumā (10.–12. maijā) stādiņi ir gatavi izstādīšanai plēves siltumnīcā. Sējas laiks izvēlēts ar aprēķinu, kad, beidzoties visām izstādēm, saimniece var pievērsties sēklu ieguvei, jo tas ir ļoti darbietilpīgs process, sevišķi, kad ir tik daudz šķirņu.

…bet augsnes sastrādāšana rudenī

Rudenī siltumnīcā tiek iesēts zaļmēslojums, bet tikai tad, ja vīrs apsolījies zaļmēslojumu iestrādāt augsnē. Ja nav iespējas zaļmēslojumu iestrādāt rudenī, tad labāk to nesēt, jo pāraudzis tas kļūst par slimību perēkli. Vislabāk kā zaļmēslojumu izmantot rudzus, taču var sēt arī auzas.

Šogad saimniece tomātus iestādījusi melnajā agrotīklā. Izrādās, tas labi pilda mulčas funkciju un tiek galā ar nezālēm, kā arī aiztur augsnē mitrumu, tieši tāpat kā salmu mulča.

Nezāles aug tik ap pašu stādiņu. Siltumnīca aprīkota ar kapilāro laistīšanas sistēmu. Izmantojot agrotīklu, eļļas rutkus vai balto sinepi varēs sēt krietni vēlāk, kad tomāti būs noņemti un siltumnīca izvākta, tas ir, septembra beigās. Siltumnīcā vienmēr tiek audzētas arī kliņģerītes un samtenes, kas rudenī tiek sasmalcinātas un iestrādātas augsnē.

Taču iepriekš, kad mulča netika izmantota, saimniece jau ap 10. augustu zem tomātiem sējusi rudzus, tos viegli ierušinot. Tas ir laiks, kad pirmie ķekari jau noņemti un arī apakšējās lapas norautas. Arī tomāti jau tajā laikā ir nogalotņoti, un augļi briest un gatavojas. Brīdī, kad tomāts noražojis, laksts tiek nogriezts, atstājot no zemes aptuveni 10 cm garu stumbenīti. Vēlāk pirms rudzu iearšanas saknes tiek izrautas. Tajā laikā rudzi jau sasnieguši ap 20 cm augstumu. Ja rudziem ļaus augt garākiem, tos vajadzēs pļaut un smalcināt, lai varētu iestrādāt augsnē.

Taču saimniecei ir arī pieredze, kad nav bijis laika rudenī atjaunot zemi un to darījusi pavasarī. Tad secība ir šāda.

“Uzaru zemi, katram stādam bedrītē ieliku zivju miltus, kalciju un noteikti arī tējkaroti Biomiksa – bez tā es nestrādāju.

Pareizi būtu, kad saliek stādāmbedrē visu labumu, ieliek stādiņu, nedaudz aprušina ar zemi un uz sakņu kamola uzkaisa Biomiksu un tad uzber vēl nedaudz augsnes. Kad tomāti iestādīti, var iesēt baltās sinepes vai eļļas rutku. Gluži pie paša tomāta nesēj, lai netraucē. Abi zaļmēslojuma augi labi dezinficē zemi. Kad baltās sinepes vai eļļas rutks paaugušies, tos noplūc un atstāj turpat uz zemes, lai sakalst. Man patīk arī šī metode,” stāsta tomātu kolekcionāre.

Iestādātais Biomikss pasargā augus no slimībām līdz laikam, kad kartupeļos sāk parādīties lakstu puve. Pēc tam gan jārīkojas atbilstīgi situācijai un jāraugās, vai tomātiem nav jāpalīdz.

Protams, audzētāja domā arī par profilaktiskiem pasākumiem, piemēram, lai siltumnīca labi vēdinātos, kā arī par laistīšanu dienas pirmajā pusē, lai siltumnīcā nebūtu lieka mitruma, kā arī lai lapas nesaskartos ar zemi.

Šogad tomātu slimību profilaksei saimniece firmā Agrimatco iegādājusies preparātu Dentamet, kura sastāvā ir cinks un varš. Bet pēc divām nedēļām tomātus nomiglojusi ar līdzekli Copfort, kura sastāvā ir varš. Ja uz augu lapām tiek pamanīta kāda slimība, viņa iesaka lapas rīta pusē noņemt, lai griezuma vieta dienas laikā apžūst.

Modes lieta – Dwarf sērijas tomāti

“Veidoju kolekciju arī no šīs sērijas tomātiņu šķirnēm. Man vēl nav daudz šķirņu, bet jau ir, ko izvēlēties. Cilvēki vēl šo šķirņu grupu nav iepazinuši, bet tie, kas pamēģina, ņem vēl. Ir šķirnes, kas jau iekaro savu vietu tirgū. Ļoti pieprasītas ir šķirnes ‘Purpura Sirds’, ‘Jaunais Lielais Rūķis’, kuram ir ļoti skaisti aveņkrāsas, ieplakani tomāti,” atzīst kolekcionāre. Viņas favorīte ir šķirne ‘Aftershock’. Šķirnei augļi ir ļoti garšīgi, saldi, divās krāsās – sarkans ar zaļu. Ļoti skaisti augļi ir arī šķirnei ‘Šokolādes Zibens’. Saimniece atzīst ka Dwarf sērijas tomātu šķirnes ir piemērotas ne tikai audzēšanai konteineros kā podu kultūra, bet arī lecektīs un arkveida siltumnīcās gar malu, kur nevar iestādīt liela auguma šķirnes.

Sēklu ievākšana

Foto: Sophiecat/SHUTTERSTOCK

Ja tiek audzētas šķirnes, nevis hibrīdi un konkrētā šķirne iegaršojusies, ir vērts pašam ievākt sēklas. Vislabāk sēklas ņemt no otrā un trešā ķekara – vidēji lieliem augļiem, kas vislabāk raksturo šķirni, iesaka kolekcionāre.

Kad sēklas savāktas, tās liek noraudzēt un ar ūdens strūklu noskalo. Skalojot ūdens tiek mainīts daudzas reizes, lai sēklas būtu tīras. Kaltēšanai ņem tikai tās sēklas, kas ūdenī nogrimst. Saliek sietā, lai notek liekais ūdens, un liek sēklas žāvēties. Kad tās izžuvušas, saber papīra maisiņā un glabā istabas temperatūrā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.