Kariņš kā Antiņš? VID vadītāja amata kandidāte “nav nosista”. LA nedēļas apskats 0
Cilvēks. Kariņš kā Antiņš?
Ieilgušo valdības veidošanas procesu daži jau paguvuši salīdzināt ar latviešu tautas pasakām, kā arī Raiņa lugu “Zelta zirgs” par trim tēva dēliem. Pirmie divi skaitās gudri, taču galu galā pie mērķa veiksmīgi tiek trešais – Antiņš, kurš iepriekš uzskatīts par muļķīti un neprašu.
Latvijas politiskajā situācijā raksturojums gan būtu cits – divi pirmie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nosauktie premjera kandidāti – Jānis Bordāns (JKP) un Aldis Gobzems (“KPV LV”) – uzstājās kā pārmaiņu nesēji un nāca no parlamentā iepriekš nebijušām partijām. Savukārt trešais potenciālais kandidāts (vēl gan prezidenta oficiāli nenosaukts) Krišjānis Kariņš ir politikas veterāns un pārstāv partiju (“Vienotība”), kurai valdības vadīšanā ir vislielākā pieredze.
Jau 2002. gadā viņš pirmo reizi tika ievēlēts Saeimā no “Jaunā laika”, vēlāk bijis ekonomikas ministrs, Saeimas frakcijas vadītājs, arī partijas priekšsēdētājs, kad tā nonāca krīzē un sāka šķelties (te gan jābilst, ka no šīs krīzes Kariņš “Jauno laiku” 2007.–2008. gadā neizveda, to izdarīja Solvita Āboltiņa). Pēdējos desmit gadus Kariņa vārds saistīts ar Briseli, kur viņš darbojies kā Eiropas Parlamenta deputāts. Visnotaļ veiksmīgi, jo pat ticis atzīts par ietekmīgāko no Latvijas pārstāvjiem EP.
Mierīgais, godprātīgais, varbūt pat nedaudz naivais politiķis būtu laba kompromisa kandidatūra visai nokaitētajā politiskajā gaisotnē.
Vienīgā problēma, ka viņam pašam neredz acīs dzirkstelīti, apsverot iespēju pārcelties uz Brīvības ielu 36 Rīgā no ierastā kabineta Briselē.
Ne velti Kariņš, būdams apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētājs un premjera kandidāts, tomēr nekandidēja 13. Saeimas vēlēšanās. “Es negribu nevienu vēlētāju mānīt – iet uz Saeimas vēlēšanām, bet pēc pusgada atkal kandidēt uz Eiropas Parlamentu. Taču, ja man būs iespēja, es ļoti labprāt kļūšu par valdības vadītāju. Pie tā es šobrīd strādāju un veltu visu savu enerģiju,” tolaik intervijā “Latvijas Avīzei” sacīja Kariņš. Nu ir iespēja apliecināt, ka šī gatavošanās nav bijusi veltīga un viņam tāpat kā Antiņam izdosies sasniegt slidenā Latvijas politikas stikla kalna virsotni.
Skandāls. Pierādījumu cilpa savelkas
Valsts policija pēc Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) iesnieguma tikko bija uzsākusi resorisko pārbaudi par neslavas celšanu, pēc tam kad opozīcijas deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”) domes sēdē Ušakovu un vicemēru Ameriku (“GKR”) bija nodēvējis par “korupcijas seju”.
Zīmīgi, ka ziņa par to izplatījās gandrīz tajā pašā laikā, kad KNAB veica vairāk nekā 30 kratīšanas “Rīgas satiksmes” (“RS”) transporta iepirkumu lietās. Kriminālprocesā saistībā ar “RS” iepirkumiem aizturētas sešas personas Latvijā, no kurām piecas apcietinātas. Un divas Polijā. Trešdien tiesa apcietināja “RS” Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu un uzņēmēju Māri Martinsonu.
Ceturtdien apcietināja Čehijas uzņēmuma “Škoda Transportation” amatpersonu Vladislavu Kozaku, kā arī partiju “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” ziedotāju Aleksandru Krjačeku, bet piektdien KNAB aizturēja nu jau bijušo “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu.
KNAB uzsācis kriminālprocesu pēc Krimināllikuma trim pantiem – par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un naudas atmazgāšanu.
Lieta saistīta ar trim iepirkumiem: par trolejbusu iegādi 2013. gadā, par autobusu iegādi 2013. gadā un par zemās grīdas tramvaju iegādi 2016. gadā. Iepirkumu kopējā summa 270 miljoni eiro. Polijas pretkorupcijas dienesta (CBA) nosauktā kukuļa apmērs – 800 000 eiro – ir aptuvens un saistīts ar 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. “Kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas,” paziņojis KNAB un pieļauj, ka tās izmeklēšanas gaitā var palielināties.
Ļaunu vēstošas rindas KNAB paziņojumā ir, ka “kriminālprocess uzsākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un Rīgas pilsētas pašvaldības SIA atbildīgajām amatpersonām un ar SIA saistītā uzņēmuma pārstāvjiem (..) nodrošināja kukuļu maksāšanu Rīgas domes un SIA atbildīgām amatpersonām saistībā ar trīs iepirkumiem…” Tātad gaidāmas apsūdzības arī Rīgas domes amatpersonām.
Ušakovs jaunieceltajam “RS” pagaidu valdes priekšsēdētājam Anrijam Matīsam devis pirmo uzdevumu: apturēt visus sabiedriskā transporta iepirkumus. Tātad arī “kapu tramvaja” piegādes jāaptur. Vai tas nozīmē, ka arī tajos ir iedēti kukuļu procenti?
Noslēpums. Kāpēc vēl nav VID vadītāja?
Valsts kanceleja 20. novembrī paziņoja, ka VID vadītāja amatam virza bijušo Konkurences padomes vadītāju, līdzšinējo Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāju Ievu Jaunzemi. Mēnesis pagājis, bet virzības nav.
Sākumā gan no premjera Māra Kučinska, gan no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas skanēja politiski augstsirdīgi paziņojumi, ka šāds lēmums jāpieņem “jaunajai varai”. Bet jaunā vara kā nenāk, tā nenāk. Intervijā LNT pagājušonedēļ
Kučinskis izteicās, ka VID vadītāja amata kandidāte “nav nosista”, proti, nav tikusi publiski kritizēta, tāpēc viņu varētu apstiprināt kaut šobrīd.
Tagad Jaunzeme, Valsts ieņēmuma dienesta 4000 darbinieki un arī visi nodokļu maksātāji gaida uz to, vai Kariņam izdosies izveidot valdību vēl šogad. Tad jaunā valdība varētu apstiprināt vadītāju vienā no ietekmīgākajām valsts institūcijām. Ja ne, tad aizejošais premjers sola konsultācijas ar Saeimā ievēlēto partiju frakcijām un to atbalsta gadījumā – apstiprināt jaunu VID ģenerāldirektori, pieļauj Kučinska runasvīrs Andrejs Vaivars. Bet tas notiks tikai tādā gadījumā, ja Jaungada runu tautai teiks Māris Kučinskis. Tad valdība Ievu Jaunzemi apstiprinātu nākamā gada pašā sākumā.
Aizdomas. Dāvinātam zirgam zobos skatās
Telekomunikāciju uzņēmums “Lattelecom”, kurā 51 procents akciju pieder valstij, klientiem par savu pakalpojumu iegādi bija solījis dāvanu – uzņēmuma “Kaspersky Lab” ražoto antivīrusu bez maksas. Problēma tā, ka pār šī uzņēmuma produktu jau iepriekš pārklājusies aizdomu ēna. Tas saistīts ar uzņēmēja Jevgēņija Kasperska iespējamajām saitēm ar Krievijas specdienestiem, kur viņš savulaik bija sācis savu karjeru, pirms pievērsies IT biznesam.
Kasperskis 1987. gadā beidza Valsts drošības komitejas Augstākās skolas Tehnisko fakultāti, kur apguvis matemātiku, kriptogrāfiju un datortehnoloģijas. Arī par viņa pašreizējām attiecībām ar Krievijas varasiestādēm izteikti dažādi minējumi. ASV jau agrāk aicinājušas lietotājus uzmanīties no Krievijā izstrādātām antivīrusu programmām un nelietot tās valsts un pašvaldību iestādēs.
Arī Satversmes aizsardzības birojs un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “CERT.LV” aicina izvērtēt nepieciešamību lietot Krievijā tapušus datordrošības risinājumus, tas jau ierobežots ASV, Lielbritānijā, Ukrainā, Lietuvā un Nīderlandē.
Reaģējot uz izteiktajām aizdomām, “Lattelecom” tomēr izvēlējās dāvanā piedāvāt amerikāņu antivīrusu “McAffee”.
Kā lietotājiem lūkoties uz “Kaspersky Lab” produktiem? “Lietotāju ziņā ir izvēlēties, vai lietot “Kaspersky Lab” antivīrusus,” “LA” norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis. Viņš uzsver, ka būtiski šis jautājums jāizvērtē cilvēkiem, kas ir lēmumu pieņēmēji, strādā valsts pārvaldē un tiesībsargājošajās iestādēs, un šo programmatūru ir instalējuši privātajos datoros. “Viņiem programmas lietošana ir papildu risks, piemēram, ja viņi privātajos darba datoros pieslēdzas darba e-pastam, kas var saturēt sensitīvu informāciju,” uzsver M. Cepurītis.
Darījums. 5% PVN presei
Prieks, ka parlaments un valdība saprot, ka kvalitatīvas informācijas nodrošināšanai informatīva kara apstākļos ir jāatbalsta plašsaziņas līdzekļi. Tikai šis prieks ir par Lietuvas Seimu, kas ar 112 balsīm par un vienu pret no nākamā gada ir pazeminājis PVN likmi preses izdevumiem līdz 5%.
Kā ziņu aģentūrai BNS norādījis valdošās zemnieku un zaļo savienības deputāts Stasis Tumēns, šis grozījums “ir lieliska ziņa nodokļu nastas nospiestajai reģionālajai presei”. “Tā ir Lietuvas atgriešanās demokrātisko pilsonisko valstu saimē – vēl gan ne elitē, jo elitārās valstīs periodiskajiem izdevumiem ir PVN nulles likme,” viņš piebildis. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm šis PVN likmes pazeminājums budžetam nākamgad izmaksās aptuveni divus miljonus eiro.
Pašlaik Lietuvā laikrakstiem, žurnāliem un citiem periodiskajiem izdevumiem ir spēkā atvieglota 9% PVN likme, kas gan neattiecas uz erotiska un vardarbīga satura izdevumiem, kā arī tādu iespiesto produkciju, kurā vairāk nekā četras piektdaļas izdevuma platības aizņem maksas reklāma.
Igaunijā periodiskajiem preses izdevumiem tiek piemērota samazinātā 9% likme (pie kopējās 20%). Latvijā presei, kura iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuras vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā arī to abonentmaksai – vēl joprojām ir lielākā likme Baltijā – 12%.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Ģirts Vikmanis
