Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Publicitātes foto

Kārlis Vilerts: Mums ceturtā daļa iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Valstij jādomā, kā celt sabiedrības labklājības līmeni 55

Kārlis Vilerts, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Energoresursu cenu pieaugums patiešām ir straujš, tāpēc atbalsts ir būtisks, lai palīdzētu iedzīvotājiem mīkstināt cenu pieauguma šoku, bet tam ir jābūt terminētam laikā un mērķētam. Šādam atbalstam jāveicina sistēmiskas pārmaiņas energoresursu patēriņa paradumos, t.sk. uzlabojot energoefektivitāti.

Pozitīvi, ka izvēlēts komplekss risinājums, kas paredz izmantot elementus šoka absorbēšanai un mērķētai palīdzībai sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, turklāt netiek īstenots “uz papīra” vienkāršākais, taču mazāku efektu sniedzošs PVN instruments.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī krīze apstiprina nepieciešamību pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmu, lai var mērķēti sniegt atbalstu konkrētām sabiedrības grupām, nevis izmantot plašus un vispārīgus risinājumus. Manuprāt, ir nepieciešams ciešāks strukturēts mehānisms ar pašvaldībām, lai rastu risinājumus, kā nākamo krīžu laikā ātri un efektīvi sasniegt nabadzības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, kā arī iedzīvotājus, kuri atrodas tuvu šim slieksnim, bet nekvalificējas tam.

Attiecībā uz atbalsta pasākumu paketes daļu, kas tiks īstenota šoka absorbēšanai (par maksimāli pieļaujamajām siltumenerģijas un dabasgāzes cenām), mūsuprāt, būtu izvērtējama citu valstu, piemēram, Norvēģijas, pieredze un iespēja noteikt dažādus cenu kompensācijas sliekšņus: piemēram, valstij kompensējot 50% no siltuma/dabasgāzes cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni, un 75% no cenas, kas pārsniedz nākamo ­slieksni.

Tādējādi tiktu būtiski samazināti pieaugušie rēķini un vienlaikus cenas netiktu iesaldētas, bet patērētāji joprojām būtu motivēti īstenot energoefektivitātes pasākumus. Valstij pilnībā kompensējot cenu virs noteikta sliekšņa, netiktu veicināta siltuma un dabasgāzes patēriņa samazināšana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana. Attiecībā uz elektrību piekrītam, ka sadales tīkla un OIK pasākumi ir atbilstoši un pietiekami, turklāt sniegs atbalstu uzņēmējiem.

Taču tas ir tikai īstermiņa stāsts, būtiski ir apzināties, ka šajā jomā dažādu veidu izaicinājumi gaidāmi arī turpmāk. Piemēram, nevar izslēgt ģeopolitiskus saasinājumus; klimata pārmaiņu ietekmē gaidāmi nepro­gnozējami klimatiski notikumi; arvien aktuālāki kļūst Eiropas Zaļā kursa pasākumi. Līdz ar to būtiski veicināt Latvijas pašpietiekamību enerģētikā, videi draudzīgu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, energoefektivitāti, vides tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, stiprināt enerģētikas infrastruktūru, mazinot atkarību no austrumu kaimiņvalstīm.

Reklāma
Reklāma

Kāpēc šie notikumi tik būtiski ietekmējuši Latviju? Jo mums ceturtā daļa iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, līdz ar to ir daudz jūtīgāki pret dažādu veidu satricinājumiem. Valstij jādomā, kā celt sabiedrības labklājības līmeni, investējot cilvēkos, izglītības sistēmā un pārkvalifikācijā, jaunu iemaņu un prasmju apguvē, veselības aprūpē; atbalstot uzņēmumus, kas eksportē un ražo augstas pievienotās vērtības produktus; pārnesot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.