Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto. Scanpix/REUTERS/Thomas White TW

Karš ietekmē visus.. Skarbi mainījušies arī putnu migrācijas ceļi – tas atņem spēkus, pārtiku un cerības izdzīvot 14

Ērgļi, kuru migrācijas ceļi iet caur Ukrainu, mainījuši lidojumu maršrutus, lai izvairītos no ne mierīgajiem un kara skartajiem apgabaliem. Par to liecina Current Biology publicētā jaunā pētījuma rezultāti. GPS dati liecina, ka pēc Krievijas iebrukuma sākuma, putni “samazinājuši atpūtas vietu skaitu un barošanās reižu biežumu, vienlaikus tiem vajadzēja vairāk laika un enerģijas, lai sasniegtu savas ligzdošanas vietas”.

Reklāma
Reklāma
Mākslīgais intelekts nosauc 6 vārdu īpašniekus, kuriem Līgo svētki būs īpaši izdevušies
Kokteilis
Neticami, bet tava auto marka atklāj par tevi vairāk, nekā spēj iedomāties 64
Bārmeņi atklāj, kurus dzērienus nekad nevajadzētu pasūtīt “pīķa stundās”
Lasīt citas ziņas

“Tas ir tāpat kā tad, ja jūs noskrējāt maratonu, bet jums nebija brīža, lai padzertos ūdeni. Un beigās kāds lūdz noskriet vēl kādus kilometrus desmit,” tā līdzībās esošo situāciju ilustrējis Čārlijs Rasels no Austrumanglijas universitātes.

Pētnieki brīdina, ka šī situācija var aizkavēt putnu vairošanos, jo ērgļiem nu ir nepieciešams vairāk laika, lai atgūtos no garā ceļa, kas savukārt ietekmēs mazuļu izdzīvošanas iespējas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā raksta Unian, Zinātnieki ir izanalizējuši 19 lielo ērgļu migrācijas ceļus, kas 2022. gada martā un aprīlī — tikai dažas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā — izlidoja cauri Ukrainai uz vairošanās vietām Baltkrievijas dienvidos. Kamēr mātītes ceļo no ziemošanas vietām Grieķijā, tēviņi ceļo no Austrumāfrikas. Pētnieki salīdzināja šos maršrutus ar 65 citām fiksētām migrācijas kartēm, kas reģistrētas 20 putniem 2018.–2021. gadā.

Iegūtie dati liecina, ka pēc iebrukuma ērgļi vidēji nolidojuši papildus 85 km. Pēc pilna mēroga karadarbības sākuma lidojums bijis vidēji par 55 stundām garāks, tēviņiem lidojot ar lēnāku ātrumu nekā iepriekš.

Un, lai gan 90% ērgļu parasti apstājās Ukrainā pirms konflikta, tad tikai 32% to dara tagad pēc iebrukuma, dažas vietas apejot vispār. Vislielākās novirzes no tiešā migrācijas ceļa tika novērotas tur, kur militārā aktivitāte bija lielāka.

“Nav tā, ka putni katru rītu pārbauda ziņas, lai noskaidrotu, kur migrācijas laikā vajadzētu un kur nevajadzētu lidot. Ir svarīgi izprast radīto stresu populācijā, lai pēckonflikta scenārijā mēs varētu palīdzēt ērgļu populācijai, bet palīdzēt viņiem un ekosistēmai kopumā atgūties,” piebilda Rasels.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.