Aivars Strakšas: Kas jādara dzelzceļa konkurētspējas stiprināšanai 0
Aivars Strakšas, VAS “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents.
Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” patlaban ar konkurētspēju viss ir kārtībā, tomēr tā nebūt nav, ja vērtējam četru piecu gadu tālu nākotni. Mūsu priekšrocība ir intensitāte, ar kādu varam darboties. Rēķinot uz salīdzinoši īso dzelzceļa sliežu garumu Latvijā – 1800 kilometriem –, mēs pārvadājam ļoti daudz kravu, kas ļauj necelt pārvadājumu tarifus un maksāt infrastruktūras maksu. Tomēr, nākotnē raugoties, aptuveni 2018., 2019. gadā, ja realizēsim plānotos projektus izaugsmē tāpat kā līdz šim, uzņēmumam radīsies grūtības atmaksāt banku aizdevumus. Šā iemesla dēļ svarīgi ir beidzot soli pa solim nonākt pie jau sen daudz apspriestās kārtības, kas paredz valsts līdzfinansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā un akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu, ko tērē dzelzceļa pārvadātāji, atlaidi vai atcelšanu. No 249 milj. eiro viņi samaksā 23,5 milj. eiro, ko dzelzceļš atšķirībā no autoceļiem atpakaļ nesaņem. ES direktīva 2003/96 EK ļauj dalībvalstīm piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus vai nodokļu samazinājumus energoproduktiem, tostarp dīzeļdegvielai un citiem produktiem, ko izmanto preču un pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu. Pilnīgu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa piemēro Beļģija, Spānija, Zviedrija, Ungārija un Luksemburga. Samazināto akcīzes nodokļa likmi piemēro Dānija, Īrija, Nīderlande, Somija, Lielbritānija un citas valstis, tostarp Igaunija, kur pārvadātāji maksā 28% no akcīzes nodokļa likmes. Vēl svarīgi – patlaban maksu par infrastruktūru no valsts budžeta nefinansē vien trīs ES valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Valstij piederošais “Latvijas dzelzceļš” 90% no dividendēm maksā valsts budžetā, bet naudu projektu īstenošanai un citiem pasākumiem aizņemas bankā. Tas arī ir ačgārni. Patlaban ir īstais brīdis ar maziem pasākumiem sākt stabilizēt mūsu tranzīta koridora konkurētspēju.
