Krievijas pilsoņi masveidā bēg no Putina; emigrēšana tieši uz šo valsti ir patiesi negaidīta 0
Krievijas ekonomikas sabrukums, ko izraisa Rietumu sankcijas, krītošie enerģētikas nozares ieņēmumi, strauji augošā inflācija un rubļa vērtības kritums, spiež daļu Krievijas iedzīvotāju meklēt labāku dzīvi citur. Daudzi krievi tagad uzskata emigrāciju par vienīgo iespēju, lai nodrošinātu stabilitāti un darba iespējas sev un ģimenei.
Krievijas pilsoņi arvien biežāk dodas uz Dienvidkoreju. Nesen veiktā aptauja liecina, ka dažas Dienvidkorejas pilsētas ir īpaši viesmīlīgas migrantiem. Galvaspilsēta Seula un Pusana valsts dienvidaustrumu piekrastē piedāvā augstākas algas, labākus sociālos pakalpojumus un stabilāku vidi nekā Krievija. Jongamas apgabalā ārvalstu pilsoņi tagad veido 21% no iedzīvotājiem, kas ir visaugstākais rādītājs valstī, par to plašāk raksta izdevums Express.
Džedžu salā situācija ir atšķirīga – mazāk nekā puse respondentu (40,9%) piekrīt, ka imigranti būtu jāuzskata par sabiedrības locekļiem, un 11,6% kategoriski nepiekrīt. Tas notiek, neskatoties uz centieniem veicināt uzņēmējdarbību un tūrismu, piemēram, izmantojot bezvīzu ieceļošanas politiku līdz 30 dienām.
Migranti no Uzbekistānas, Krievijas un Kazahstānas savukārt ziņo, ka novērtē silto uzņemšanu un labās darba iespējas mazpilsētās. Vietējie uzņēmēji slavē viņu ieguldījumu ekonomikā.
Krievijas darbaspēka trūkums un Indijas strādnieki
Maskava tikmēr ir pastiprinājusi centienus aizpildīt darbaspēka trūkumu un zudumu, pieņemot darbā tūkstošiem darbinieku no Indijas. Prognozes liecina, ka 2026. gadā valstī ieradīsies vēl vismaz 40 000 Indijas pilsoņu.
Ju Minji, Migrācijas pētniecības un apmācības centra pētniece, norāda: “Ārzemnieki veido 5,3% no Dienvidkorejas iedzīvotājiem, un skaits pieaug. Ir pienācis laiks uztvert imigrantus ne tikai kā darbaspēku, bet kā sabiedrības locekļus. Sabiedrības attieksme savukārt veidojas atkarībā no drošas un sakārtotas integrācijas politikas.”
