Kas patiesībā nonāk Krievijas armijā? Ukrainā sagūstīto krievu karavīru dati atklāj skarbu ainu 0
TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš iepazīstināja ar jaunākajiem datiem par Krievijas karagūstekņiem Ukrainā, atsaucoties uz Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) paspārnē esošā projekta “Gribu dzīvot” apkopoto statistiku.
“Kopumā Ukrainas gūstā ir nonākuši apmēram 10 tūkstoši Krievijas karagūstekņi,” norādīja Slaidiņš.
Viņš uzsvēra, ka būtiska tendence ir straujš Krievijas karavīru skaita pieaugums, īpaši pēdējā gada laikā. Raksturojot tipisko karagūstekni, Slaidiņš norādīja, ka pārsvarā tie nav augsta ranga militārpersonas. “Tipiski krievu karagūstekņi ir 83% ierindnieki, 13% seržanti, gandrīz 3% virsnieki, vecumā no 18 līdz 65 gadiem,” sacīja Slaidiņš.
Arī dienesta statuss atklāj Krievijas armijas problēmas – apmēram 76% ir līgumkaravīri. 19% mobilizētie un gandrīz 5% obligātā militārā dienesta karavīri.
Īpaši satraucoši ir dati par to, kādā veidā daļa šo cilvēku vispār nonākuši armijas rindās un nosūtīti karot. “Pēc viņu pratināšanas 24% ieslodzīto ziņoja par piespiešanu vai maldināšanu,” atklāja Slaidiņš, norādot uz sistemātisku manipulāciju un spiedienu Krievijas pusē.
Ne mazāk skarbi ir dati par karagūstekņu kriminālo pagātni – 40% ir kriminālpagātne, visbiežāk par zādzībām, narkotikām, laupīšanām un uzbrukumiem, smagiem miesas bojājumiem un slepkavībām.
Kā norāda Slaidiņš, arī izglītības līmenis ir ļoti zems, kas liecina par sociāli neaizsargātu cilvēku masveida iesaistīšanu karā – tikai 7% karagūstekņiem ir augstākā izglītība, savukārt 30% nebija pabeiguši pat vidusskolu.
Apkopojot visus rezultātus, šī statistika uzskatāmi parāda, kā Krievija karā izmanto sociāli ievainojamākās sabiedrības grupas, nereti piespiežot vai maldinot cilvēkus, kuriem nav ne stabila darba, ne izglītības, ne reālas izvēles iespējas.
