Līdzīga situācija pēdējo 140 gadu laikā nav novērota – Baltijas jūrā notiek kaut kas dīvains 0
Februārī Baltijas jūra zaudējusi aptuveni 275 miljardus tonnu ūdens – tas ir rets fenomens, ko izraisījuši spēcīgi austrumu vēji un traucēta gaisa cirkulācija virs Arktikas, vēsta Euronews. Tikmēr zinātnieki brīdina par ķēdes reakcijas sekām.
Kamēr pasaules okeāna līmenis kopumā turpina paaugstināties, Baltijas jūra februāra sākumā piedzīvojusi strauju ūdens samazināšanos – līmenis nokrities par 67 centimetriem zem vidējā rādītāja.
Polijas Zinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūta doktors Tomašs Kijevskis norāda, ka līdzīga situācija pēdējo 140 gadu laikā nav novērota, taču to iespējams skaidrot ar atmosfēras faktoriem: “Tas ir spilgts piemērs tam, kā klimata pārmaiņas ietekmē vidi. Šeit būtiska loma ir Arktikai.”
Atvērta ledusskapja efekts
Kāpēc ūdens aizplūst no Baltijas jūras baseina, ja kopējais okeāna līmenis pieaug? Eksperti to skaidro ar spēcīgu austrumu vēju, augsta spiediena zonas un atmosfēras frontes izmaiņu kombināciju.
“Ilgstoši spēcīgi austrumu vēji izspieda ūdens masas caur Dānijas šaurumiem Ziemeļjūrā, izraisot ūdens līmeņa krišanos visā Baltijas baseinā,” teikts Okeanoloģijas institūta paziņojumā. Kamēr saglabājas šāda meteoroloģiskā situācija, ūdens uzkrājas baseina dienvidaustrumu daļā, bet citviet līmenis pazeminās.
Kijevskis piebilst, ka šādas parādības nav pierādījums klimata pārmaiņu neesamībai, bet gan sarežģītu anomāliju rezultāts, ko veicina arī Arktikas ledāju kušana.
Masveida novirzes tiek saistītas ar polārā virpuļa pavājināšanos. Tas parasti notur aukstumu Arktikā. “Kad šī aukstā gaisa masa ‘atslēdzas’, tā ietekmē atmosfēras straumes,” saka pētnieks un piebilst, “mēs jokojot to saucam par atvērta ledusskapja efektu – atverot ledusskapi, aukstais gaiss izplūst ārā, un telpā kļūst vēsāks.”
Sekas Baltijas jūrai
Cilvēka radīto un dabisko faktoru kombinācija pakāpeniski veicina to, ka Baltijas jūra kļūst seklāka. Siltāks un mazāk sāļš ūdens veicina cianobaktēriju un aļģu ziedēšanu, kas samazina skābekļa līmeni un apdraud vietējo floru un faunu.
Baltijas jūra tiek uzskatīta par vienu no piesārņotākajām pasaulē. Tomēr, pēc Kijevska domām, vissmagākais posms jau varētu būt aiz muguras. Pateicoties Baltijas valstu koordinētai politikai un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieviešanai, vērojama daļēja ekosistēmu atjaunošanās.
Piemēram, Pakas līcī atgriežas jūraszāles un aļģes, un plastmasas piesārņojuma līmenis pēdējos 30 gados nav pieaudzis.
“Visefektīvākais, ko mēs varam darīt jūru un okeānu aizsardzībai, ir neiejaukties,” secina Kijevskis, uzsverot, ka cilvēku nekompetentā rīcība jau tā ir nodarījusi būtisku kaitējumu pasaules okeāniem.
