Kas upurē bērnu nākotni 2
Vicināt krieviskas Latvijas lozungus vai prasīt krievu skolas daļā sabiedrības ir tas pats, kas Spānijas vēršiem vicināt sarkanu lupatu.
Tā ir Latvijas šķelšana, naida kurināšana. Man vienalga, kādā valodā es sazinos ar otru cilvēku, bet man nav vienalga, kā šis cilvēks jūtas Latvijā. Mēs visi gribam būt savstarpēji labestīgi, bet pagājis vairāk nekā 20 neatkarības gadu, joprojām vicinot “sarkano lupatu”, joprojām cenšoties atjaunot vai uzturēt okupācijas laika valodu politiku. Taču okupācijas atjaunošanas tīkotāji upurē bērnu labvēlīgas iespējas dzīvot savā valstī. Apbrīnojami, ka arī valsts vara uztur apmācību ar okupācijas laika instrumentu – krievu valodu, ar ko krievu bērni tiek izolēti no Latvijas kultūrvides telpas, no pilnvērtīgas iesaistes valsts procesos, darba tirgū un no iesaistes valsts amatos. Bet valsts pienākums ir dot vienāda līmeņa izglītības pieeju visiem bērniem.
Soņa, ukrainiete Latvijā
