Prasīs vēl vairāk naudas 2
Budžeta vietu it kā ir daudz, taču jau kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes valsts augstskolām nepiešķir visu to summu, kas būtu nepieciešama katras studiju vietas pilnvērtīgai finansēšanai. Ja budžeta vietas paliek pāri, vai nebūtu pareizāk samazināt to skaitu, bet palielināt summu, kas tiek no valsts budžeta atvēlēta viena studenta apmācībai?
IZM gan pērn tieši tā arī nedaudz samazināja budžeta vietu skaitu, taču augstskolas atrada iespēju izveidot pašu dotētas budžeta vietas (no iekšējiem resursiem), līdz ar to “bezmaksas” studiju vietu skaits reāli nesamazinājās. Tāpēc tagad IZM plāno tuvāko divu gadu laikā pieprasīt no valsts budžeta papildu finansējumu, lai varētu vairāk maksāt par katra studenta apmācību, nesamazinot valsts apmaksāto budžeta vietu skaitu.
D. Freidenfelds uzskata: budžeta vietu skaitu nedrīkst samazināt, jo “mūsu apvienības mērķis ir panākt, lai valsts augstskolās vispār vairs nebūtu maksas studentu”. Lai pilnvērtīgi finansētu studijas, nepieciešams palielināt finansējumu augstākajai izglītībai.
Viņam piekrīt DU pārstāvis J. Kudiņš: ja būšot mazāk valsts apmaksāto studiju vietu, samazināsies arī studējošo skaits: “Ļoti daudzi studētgribētāji skatās, vai ir budžeta vietas. Ja nav, izvēlas citu augstskolu vai studiju programmu: to, kurā budžeta vietas ir pieejamas.”
Jāpiebilst, ka Latvijā pakāpeniski samazinās tā saukto maksas studentu skaits, tomēr joprojām par maksu studē vairāk studentu nekā par valsts budžeta līdzekļiem. Pērn šī proporcija bija attiecīgi 58 un 42 procenti. Piemēram, pērn augstskolas uzņēma 11 239 maksas studentus un tikai 8389 studentus, kuru mācības dotē valsts. Šie dati gan atspoguļo ainu, kas paveras visās augstskolās – gan valsts, gan privātajās – kopumā. Savukārt valsts augstskolās lielākā daļa studentu mācās par budžeta līdzekļiem. Pērn tajās bija tikai 47 procenti maksas studentu.
* Šeit un turpmāk minēts potenciālo studentu skaits, kas šīs studijas bija izvēlējušies kā pirmo prioritāti.
Kā starp augstskolām sadala valsts apmaksātās studiju vietas
Studiju vietu skaita sadalījumu pa augstskolām un koledžām, izglītības tematiskajām jomām un studiju līmeņiem nosaka izglītības un zinātnes ministrs.
Ministra piešķirtās studiju vietas starp studiju programmām sadala pati augstskola. Desmito daļu no piešķirtajām valsts apmaksātajām studiju vietām augstskolām ir tiesības pēc saviem ieskatiem pārdalīt starp izglītības tematiskajām jomām un studiju līmeņiem. Slēdzot vienošanos ar IZM par studiju vietu sadalījumu, šis sadalījums ar ministriju gan jāsaskaņo, bet to var nedarīt augstskolas, kuras īsteno vairāk par 30 studiju programmām.
2018. gadā piešķirtas 23 533 valsts apmaksātās studiju vietas. Visvairāk – 6080 – RTU.
Kopējais valsts apmaksāto studiju vietu skaits ir nedaudz lielāks kā pērn, kad tika piešķirtas 23 482 budžeta vietas.
Dati: IZM un Ministru kabineta izdotie noteikumi “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”
